22. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Jauna estrāde un "Partija ceļvedis drošs"

1955. gada 22. jūlijā. Pirms 70 gadiem Rīgas Mežaparkā noslēdzās XII Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kas notika atbilstoši padomju ideoloģijas nostādnēm un okupācijas apstākļos tika saukti par Padomju Latvijas 3. Dziesmu svētkiem.

Svētkus ievadīja "apvienoto deju kolektīvu, Darba rezervju un Ventspils jūrskolas vingrotāju" priekšnesumi "Daugavas" stadionā 19. jūlija vakarā. Pat tolaik atzina, ka "sporta priekšnesumu" iekļaušana Dziesmu svētku programmā tomēr ir apšaubāma lieta. Savukārt svētku kulminācija, gājiens un lielkoncerts Mežaparkā notika 21. jūlijā, ceturtdienā. Tā bija brīvdiena. Kā rakstīja "Literatūra un Māksla": "Padomju iekārtas pasludināšana Latvijā 1940. gada 21. jūlijā – tas ir galvenais notikums, tam par godu arī svētki. To atgādina uzraksti pie māju sienām, plakāti uz ielu stūriem." Protams, koncertā, kuru atklāja ar Staļina favorīta Vano Muradeli komponēto "suminājumu partijai "Partija ceļvedis drošs"", līdzās latviešu kormūzikas klasikai un pašmāju komponistu darbiem ar attiecīgiem nosaukumiem, piemēram, "Pionieri", netrūka dažādu nodevu. Koriem orķestra pavadījumā bija jādzied Mihaila Gļinkas "Slavēta, slavēta Krievzeme mana", krievu un "padomju brāļu tautu dziesmas". Tādas kā "liegi plūstošā liriskā gruzīnu "Aragva"" vai "bezbēdīgā čuvašu "Gans"". Koristiem un muzikantiem bija jāpriecājas arī par PSRS armijas Rīgas garnizona dziedātāju un orķestrantu iekļaušanu dalībnieku rindās. Bet skanēja arī "Pūt, vējiņi!" un noslēgumā "Dziesmai šodien liela diena". Koncertu rīkoja arī 22. jūlijā, bet tā bija darba diena, tādēļ skatītāju ieradās maz, un radās jautājums, vai nevajadzēja arī šo pasludināt par brīvu dienu.

Atmetot padomju ideoloģijas sārņus, 1955. gada Dziesmu svētki tomēr palika vēsturē ar vairākām organizatoriskām lietām. 

Pirmkārt, par godu svētkiem Mežaparkā beidzot uzcēla kapitālu, stacionāru svētku vietu, kas nozīmēja, ka lielkoncerti vairs nenotika Esplanādē uz koka pagaidu estrādēm. Staļina arhitektūras stilā un attiecīgiem simboliem bagātināto Mežaparka Lielo estrādi bija projektējuši arhitekti Vladimirs Šņitņikovs (bijušais PSRS armijas militārais inženieris), Gunta Irbīte un Karīna Dannenhirša. Sākotnēji estrādes kompleksā ietilpa 10 tūkstoši dziedātāju un 30 tūkstoši skatītāju. Celtni atkārtoti pārbūvēja, līdz nojauca, 2022. gadā dodot vietu Jura Pogas un Austra Mailīša "Sidraba birzij". Vēl jāatzīmē, ka 1955. gada Dziesmu svētku noslēguma koncertu pirmo reizi pārraidīja TV tiešraidē un tā bija viena no pirmajām TV tiešraidēm Latvijā. Šajos svētkos tāpat pirmo reizi kora koncertā iekļāva dejas priekšnesumus.

"Jaunā Balss", 1925. gada 22. jūlijā

Kapsēta par izpriecas vietu. Daudzi rīdzinieki par savas atpūtas vietu izraudzījuši Meža kapus. Sevišķi svētdienās Meža kapi ir pārpildīti ar apmeklētājiem. Daži apmeklē savu piederīgo un pazīstamo vai darbinieku kapus, bet liela daļa nometušies uz atpūtu blakus kapu kopām un ietur pusdienu un uztaisa dūšu ar kortelīti. Bez tam viens otrs vēl smilšu kalniņos mēģina ņemt saules vannas, kādēļ bieži sastopami skati, kas ļoti līdzinās parastajiem jūrmalas skatiem. Šādai "atpūtai" gan varētu izmeklēties citu vietu, bet ne kapsētu.