Raušas laukā no bedres

Latvijas regbija saimniecība pēdējo gadu laikā tika novesta līdz tādam kliņķim, ka vasaras sākumā kļuva skaidrs, vai nu tiek taisīts kapitālais remonts, vai arī tā bodīte, ko sauc par Latvijas Regbija federāciju (LRF), ir jāklapē ciet.

Pamatīga parādu nasta, diskvalifikācija no Eiropas regbija jumtorganizācijas ("Rugby Europe") puses, nesakārtotas juridiskās lietas par Latvijas čempionāta norisi bija smagākie akmeņi grimstošajā kuģī, kam pāri klājās kašķi savā starpā.

Nespējot savā starpā vienoties, kurš būtu tas, kas vestu Latvijas regbiju laukā no viesuļvētras, LRF pagaidu vadību jūlija sākumā pārņēma Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), bet šīs organizācijas prezidents Vladimirs Šteinbergs kļuva par LRF pagaidu valdes priekšsēdētāju. "Latvijas Avīze" viņam arī vaicāja, kā sokas ar glābšanas operāciju un vai Latvijas regbija lielā jeb regbija-15 izlase pārskatāmā nākotnē varētu atsākt savu eksistenci.

"Viss joprojām ir procesā. Vispirms par parādiem. Gada sākumā federācijas pārdsaistības bija gandrīz 100 000 eiro, bet šobrīd tie ir samazinājušies līdz 60 000 eiro. Ņemot vērā, ka arī pašai federācijai bija kreditori 10 000 eiro apmērā, tad parādu konsolidācijas plānā summa ir vēl mazāka. Papildus ir piesaistīts arī finansējums 10 000 eiro apmērā, tāpēc ir cerība, ka līdz gada beigām parādus ja ne likvidēsim, tad tie paliks minimāli. No minētā parāda federācija 20 000 eiro ir parādā Latvijas Olimpiskajai komitejai, un, ja izdosies ar viņiem vienoties par parāda atmaksas termiņa pagarināšanu vai grafika sastādīšanu, tad arī uzlabos situāciju," par parādsaistībām stāsta Šteinbergs.

Otrs svarīgs darbības bloks ir diskvalifikācijas atcelšana no starptautiskajām regbija institūcijām. "Ar "Rugby Europe" notiek aktīvs komunikācijas process, taču jāsaprot, ka šajā ciklā (2026./2027.) izlase vēl apritē neatgriezīsies, lai gan mēs no savas puses nosūtījām piedāvājumu par garantijām, ja diskvalifikācija tiek atcelta. Tomēr tīri tehniski lielo izlasi atgriezt vairs nav iespējams. Savukārt par 2027./2028. gadu ciklu, tad arī tur grafiki jau ir salikti, tāpēc process ir sarežģīts, tomēr apzinoties, cik svarīgi ir, lai izlase startētu starptautiski, tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Ne mazāk svarīgi ir atrast izlases finansējuma avotus, lai tā netiktu uzturēta tikai no valsts naudas, bet tai būtu arī atbalstītāji. Teorētiski tādi ir, taču vispirms jāpanāk, lai atceļ diskvalifikāciju, jo, kamēr tas nav noticis, neviens naudu nedos," norāda pagaidu Latvijas regbija vadītājs. Labā ziņa esot arī tāda, ka "Rugby Europe" piešķirtās soda sankcijas tomēr nebūs jāmaksā.

Tāpat sakārtota juridiskā puse par Latvijas regbija čempionātu rīkošanu, kas arī pie iepriekšējās vadības bija atstāta pašplūsmā. Šteinbergs norāda, ka regbija sabiedrība kopumā izrādījusies aktīva un adekvāta, lai risinātu problēmas. "Mums ar klubiem bija konstruktīva saruna, tā ir vērsta uz sadarbību. Domāju, ka problēmas bija vēsturisku attiecību šķēršļi, kas liedza veidot normālu darbu un komunicēt. Man kā cilvēkam no malas, kuram nav bijis nekādu vēsturisko attiecību ne ar vienu no regbija saimes, šķiet, ka komunikācija ir adekvāta, nav kaut kādu aizvainojumu, apvainojumu vai, sarunvalodā sakot, uzmetienu. Tā arī bija viņu lielākā nelaime, ka viņi nerunāja savā starpā," uz problēmas sakni norādīja Šteinbergs. LSFP regbija lietas plāno pārvaldīt līdz decembrim, kad tām atkal jānonāk viņu pašu rokās. Vai ir kāds pretendents, kurš to varētu darīt? "Pagaidām par to nerunājam, vispirms jānoved lietas tik tālu, lai federācija varētu eksistēt arī pēc mums," Šteinbergs tālākā sporta veida nākotnē vēl neskatās.