21. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Zaķusalas "jaunā zeme"

1926. gada 21. oktobrī. Pirms 100 gadiem prese sekoja līdzi Zaķusalas uzbēršanas un pagarināšanas darbiem, kas solījās krietni mainīt salas iemītnieku dzīvi.

Proti, kopš 1. oktobra divi Rīgas Biržas komitejas bagari diennakts režīmā sūknēja Daugavas dibena smiltis un, sākot no vecā Dzelzs tilta balstiem, veidoja uzbērumu, kam tilts bija jāsavieno ar Zaķusalu. Līdz mēneša beigām bija jātop 400 metrus garam, 60 metrus platam un trīs metrus augstam uzbērumam, ko avīžnieki nodēvēja par "jauno zemi". Vēsturiski salai mūsdienās redzamā savienojuma ar tiltiem nebija. "No zemessūcējiem iet resnas, garas metāla trubas, pa kurām plūst no dibena paceltās smiltis. Mašīnu pumpji ar ūdeni sajukušās smiltis dzen tālāk Daugavā uzdambējuma pakāpeniskai pacelšanai augstumā un garumā līdz Zaķusalai. Darbi rit gausi, jo upes gultne ir cieta, pie kam tilta apkaimē sevišķi daudz paprāvu akmeņu, būvmateriālu atlieku no tilta būves laikiem," šajā dienā novēroja "Jaunākās Ziņas". "Latvis" papildināja: "Zaķusalas pagarināšanas darbu mērķis pirmā kārtā ir Daugavas straumes regulēšana tiltu rajonā. Bez tam ar zemes dambja uzbērumu augstumā līdz vecā Dzelzs tilta ceļa līmenim, apmēram trīs metru augstumā, atkristu vajadzība iegādāties trūkstošo Dzelzs tilta fermu. Ar to rastos satiksme pa sauszemi no Zaķusalas uz pilsētu, kas pavasaros, ledum ejot, bija pilnīgi neiespējama." Projekta galvenais mērķis bija pasargāt no dragājošām ledus masām 1872. gadā uzbūvētā Dzelzs tilta pagaidu koka konstrukcijas Pārdaugavas pusē. Tilts bija spridzināts un daļēji atjaunots Pirmajā pasaules karā, bet 1924. gadā atjaunotie koka pāļu balsti smagi cieta ledus iešanas laikā. Pagarinot salu, tie nākotnē būtu pasargāti. Novembrī, kad uzbērums bija gatavs, Rīgas pilsētas valde pēc Zaķusalas labierīcības biedrības lūguma atļāva zaķsaliešiem ar saviem materiāliem uzbūvēt kāpnes uz tiltu. Līdz ar to atkrita gadsimtos ierastā kājnieku dēļu laipu likšana uz Daugavas ledus satiksmes uzturēšanai ar pilsētas centru. Tajā pašā mēnesī Zaķusalā pa Dzelzs tiltu ievilka elektroapgādes kabeli, kas nozīmēja ne vien elektrisko ielu apgaismojumu, bet arī elektrības ievilkšanu salā plašākam patēriņam. Ledus un straume jauno uzbērumu gan strauji deldēja. To vēl vajadzēja stiprināt ar pāļiem. Pilnībā darbus pabeidza 30. gadu beigās. Pastāvēja ideja Zaķusalu uzbērt un pagarināt vēl tālāk uz ostas pusi, taču šis nodoms neīstenojās.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Tukuma Ziņas", 1926. gada 21. oktobrī

Pirmklasīgas grāmatsietuves atvēršana Tukumā. Tukumā un apkārtnē sen bij stipri jūtams kārtīgas grāmatsietuves trūkums, tā ka bieži vien iestādēm, sabiedriskām organizācijām, kā arī privātpersonām nācās vajadzīgos pasūtījumus izdot Rīgā vai Jelgavā, kas sagādāja jau zināmā mērā neērtības. Tagad tas ir novērsts, jo grāmatsējējs-speciālists M. Basankurs (Basancour) atvēris Tukumā, Lielajā ielā 25 grāmatsietuvi un izpilda visus grāmatsējēja darbus, sākot no visvienkāršākiem līdz visglītākiem sējumiem ar apzeltīšanu un zelta burtu iespiešanu ādā un kaliko (visādās valodās). Minētais B. ir arī vienīgais Tukumā smalku ādas izstrādājumu (portfeļu, dāmu rokas somiņu, mapju, adrešu vāku) izgatavotājs. Bez minētā viņš izpilda arī kartonāžas darbus. Atzīmējams vēl sevišķi glītais un izturīgais darbs, kas katrā laikā var sacensties ar mūsu galvaspilsētas pirmklasīgām darbnīcām šinī nozarē.