Šaubas par Indijas pilsones izglītību nonāk Saeimā; komisija sola pārbaudīt faktus

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija izvērtēs kāda deputāta iesniegumu, kurā aicināts pārbaudīt atsevišķus faktus saistībā ar Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai, sacīja komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS).

Saeima 15. oktobrī lielā vienprātībā un steidzamības kārtā piešķīra Latvijas pilsonību Indijas pilsonei Višvanatai. Ieceri bija rosinājusi Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), kas Višvanatu pieteica kā datorzinātņu zinātnieci, tomēr vēlāk sociālajos medijos tika apšaubīta gan Višvanatas izglītība, gan zinātniskās publikācijas. Tā likums tika pieņemts steidzamības kārtībā un lielā vienprātībā, prezidents to nevar neizsludināt.

Jautāts par sociālajos medijos izskanējušajām šaubām par Višvanatas izglītību un zinātniskajām publikācijām, Kūtris klāstīja, ka komisija saņem dokumentus, kuri ir apliecināti ar "apostille" zīmogiem, par kuru autentiskumu komisijai neesot bijis šaubu. Pēc politiķa vārdiem, komisija pārbauda ziņas, kuras var pārbaudīt, taču neveic izmeklēšanu un padziļinātu izpēti ārvalstīs. Vērtējumā komisija balstījusies gan uz iesniegtajiem dokumentiem, gan informāciju par Višvanatas paveikto un informāciju, kuru sniegušas institūcijas, kurās viņa strādājusi.

Kūtris norādīja, ka komisijā ir 17 deputāti no dažādām politiskajām partijām un materiāli viņu rīcībā bijuši vismaz sešus mēnešus.

Ja kādam būtu bijusi informācija, kas radītu šaubas, komisija būtu veikusi papildu pārbaudi,

sacīja Kūtris, norādot, ka šādas informācijas nebija.

Vienlaikus komisija ir saņēmusi viena deputāta iesniegumu ar lūgumu izvērtēt noteiktus faktus. "Mēs tos pārbaudīsim, un, ja mēs redzēsim, ka esam to jau pārbaudījuši, tad tā arī atbildēsim, bet, ja ir informācija, ko neesam pārbaudījuši, tad varam pārliecināties, vai tas tā ir," sacīja Kūtris. Pēc viņa vārdiem, iesniegumā pausti minējumi, kas balstīti sociālajos medijos izskanējušajā informācijā.

Deputātu, kurš vērsies komisijā, viņš atteicās nosaukt, norādot, ka iesniegums adresēts tikai komisijai. Jautājumu varētu skatīt komisijas sēdē šonedēļ vai nākamnedēļ, taču konkrētu laiku Kūtris vēl nevarēja nosaukt, jo par to jāvienojas ar kolēģiem.

Komisijas deputāts Dāvis Melnalksnis (AS) sociālajos medijos paudis, ka Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā darbojas aptuveni četrus mēnešus un iepriekš ar pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā nebija saskāries. Viņš, izskatot konkrēto jautājumu, uzklausījis komisijas kolēģu viedokļus un vērtējumu.

Pieņemot lēmumu, Melnalksnis balstījies uz komisijai iesniegtajiem dokumentiem un tajos norādīto informāciju, tostarp LZA pārstāvju sniegtajām rekomendācijām un atbalstu konkrētajai kandidatūrai. "Man nebija pamata uzskatīt, ka iesniegtajos dokumentos varētu būt norādīta nepatiesa vai maldinoša informācija," pauda deputāts.

Vienlaikus viņš neuzskata, ka tas atbrīvo deputātus no atbildības par pieņemtajiem lēmumiem. Pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem Latvijas labā ir nopietns lēmums, un sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka tas tiek pieņemts, balstoties uz patiesu un pārbaudītu informāciju, pauž Melnalksnis.

Kā norāda AS deputāts, publiskajā telpā izskanējušie fakti un iespējamās neatbilstības rada pamatotus jautājumus, uz kuriem ir jāsaņem skaidras atbildes.

"Uzskatu, ka komisijai būtu jāatgriežas pie šī jautājuma un jānoskaidro, vai lēmuma pieņemšanas laikā deputātiem sniegtā informācija bija pilnīga un patiesa.

Ja apstiprināsies, ka komisija vai Saeima tikusi maldināta, šādai situācijai ir jāseko atbilstošai rīcībai," pauž deputāts.

Saeima 15. oktobrī par Latvijas pilsoni atzina Indijas pilsoni Višvanatu. Anotācijā bija norādīts, ka Višvanata ir Indijas pilsone ar doktora grādu datorzinātnēs, kuras profesionālā darbība saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. Kopš 2019. gada viņas dzīve un profesionālā darbība ir saistīta ar LZA, bet kopš 2024. gada viņa strādā uzņēmumā SIA "Dr. Vishys" par mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāju.

Kā liecina "firmas.lv" informācija, mikrosabiedrība "Dr. Vishys" pieder Kananam Višvanatam, kurš ar LZA gādību ar Saeimas balsojumu tika pie Latvijas pilsonības 2023. gada rudenī un arī tika pieteikts kā farmācijas jomas uzņēmējs un zinātnieks. Pēdējos pāris gadus šis uzņēmums darbojies bez apgrozījuma, bet ar vairāk nekā 200 000 eiro zaudējumiem.

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatvotajā anotācijā tika klāstīts, ka Višvanatas darbība veicinot "mākslīgā intelekta izmantošanu farmācijā, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu un inovatīvu farmācijas produktu izstrādi". Atbalstu Latvijas pilsonības piešķiršanai paudusi LZA vadība, saskatot viņas ieguldījumu zinātnes, uzņēmējdarbības un inovāciju attīstībā, kā arī ārvalstu investīciju piesaistē.

Komisija norādījusi, ka atbildīgo iestāžu rīcībā nav ziņu par apstākļiem, kas saskaņā ar Pilsonības likumu liegtu Višvanatai iegūt Latvijas pilsonību.

Komisija, izvērtējot Višvanatas iesniegtos dokumentus, profesionālo darbību, saikni ar Latviju un LZA sniegto atbalstu, secināja, ka "viņas darbība veicina inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstību, pētniecības rezultātu praktisku izmantošanu, Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju". Ņemot vērā minēto un Višvanatas apņemšanos turpināt darbu Latvijas labā, komisija sagatavojusi likumprojektu par Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni.