16. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Liepājā nojauc cara laiku monstru

1936. gada 16. oktobrī. Pirms 90 gadiem Liepājā drukātais laikraksts "Kurzemes Vārds" ziņoja, ka pašvaldība Liepājas Kūrmājas prospektā sākusi nojaukt pirms Pirmā pasaules kara uzsāktās, bet tā arī nepabeigtās pareizticīgo Aleksandra III piemiņas katedrāles, sauktas arī par Aleksandra Ņevska katedrāli, mūrus.

"Darbs ir smags un prasīs ilgāku laiku," atzīmēja laikraksts. Pamatakmeni smagnējai, Liepājas apbūvē arhitektoniski absolūti neiederīgajai senkrievu stila celtnei ar pieciem kupoliem un pamatīgu zvanu torni lika 1912. gada 30. augustā. Pilsētas Karostā tobrīd jau atradās 1903. gadā atklātā Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrāle, kas kalpoja parastajiem pilsētniekiem un slēgtās karaflotes bāzes militārpersonām. Bet Pēterburgā un Kurzemes guberņas pārvaldē vēlējās, lai impērijā valdošās ticības apliecinājums slietos arī pārsvarā luterticīgās Liepājas centrā, kur vide nemaz nebija krieviska. Politiskajam spiedienam pakļautā pilsētas dome piemērotu vietu meklēja vairākus gadus, līdz izvēle krita uz zemesgabalu vietējās vācu sporta biedrības vingrošanas un tenisa laukumā. Pēc aprēķiniem, zeltītie kupoli no jūras puses būtu bijuši redzami jau iztālēm.

Līdzekļus celtniecībai ieguva gan ziedojumos, gan kā aizņēmumu no Krievijas impērijas Valsts kases. "Tā kā katedrāles būvi Liepājā krievu valdība uzskatīja par pareizticības nostiprināšanās simbolu Baltijas guberņās, atļāva vākt līdzekļus visā plašajā Krievijā," atcerējās "Kurzemes Vārds". Projekta autors bija Pēterburgas civilinženieris, arhitekts Stepans Kričinskis. Tehnisko uzraudzību veica krievu militārie inženieri, arī būvuzņēmēji bija krievi. Strādniekus un amatniekus atveda no Saratovas, Penzas un Vologdas guberņām. Līdz 1914. gada sākumam celtnes aprises bija gatavas 22 metru augstumā, taču tālāko, par laimi, apturēja Pirmais pasaules karš. Ne Latvijas valstij, ne vietējai pareizticīgo kopienai nepabeigtais monstrs nebija vajadzīgs, un neatkarības gados to pamazām nojauca, ķieģeļus izmantojot citās būvēs. Piemēram, Lutera baznīcai Jaunliepājā. Pēdējie katedrāles mūri saspridzināti 1956. gadā, kad šajā vietā uzcēla divas daudzdzīvokļu ēkas ar adresi Kūrmājas prospekts 28 un Kūrmājas prospekts 30.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 16. oktobrī

Viesuļvētras posts. Liepājā piektdienas naktī plosījās ārkārtīga viesuļvētra. Karostā uz moliem vētra apgāzuse 20 metrus augstu vidējo vārtu vada ugunsbāku, kuru ietriekusi jūrā ar visu laternu. Apgāztās bākas dēļ gandrīz notika katastrofa ar jauniem karakuģiem. Apdzisušās uguns dēļ tie nevarēja redzēt iebraucamos vārtus un tikko netika uztriekti uz mola akmeņiem. Vētra jūrā pārsteidza arī Liepājas zvejniekus. Tie aiznesti tālu no Liepājas, līdz beidzot izmesti malā. Vairākas laivas sadauzītas un pazaudētas zvejas spailes. Daži zvejnieki izglābti nesamaņas stāvoklī un tikai ar lielām pūlēm atdzīvināti. Trakojošās vētras dēļ pie Klaipēdas latviešu tvaikonis "Linhope" 2 dienas stāv jūrā, gaidot uz vētras stāšanos.