15. oktobris vēsturē un senās avīzēs. No "Ņesgribovas" par "Ābolkalniem"

1936. gada 15. oktobrī. Pirms 90 gadiem Latvijas prese turpināja iepazīstināt ar 13. oktobrī Ministru kabinetā pieņemto "Likumu par lauku nekustamu īpašumu nosaukumu pārdēvēšanu", kura būtība, kā tika uzsvērts, bija panākt, lai "lauku mājām būtu daiļskanīgi nosaukumi", pirmkārt jau latviski.

Likums paredzēja, ka īpašuma pārdēvēšanu var rosināt ne tikai pats saimnieks. Saimniekam to tāpat varēja pieprasīt attiecīgā pagasta valde. Turklāt, ja nekustamā īpašuma saimnieks nevēlamā nosaukuma nomaiņai nepiekrita, pēc pusgada pašvaldība to drīkstēja izdarīt arī vienpusēji. Novembrī likumam izdotā Iekšlietu ministrijas instrukcija latviskus nosaukumus lika piešķirt arī zemes gabaliem, kurus līdz tam atzīmēja tikai ar burtiem vai skaitļiem. Bija izskaužami "nepiedienīgi" vietvārdi un tādi, kuri saturēja vārdu "muiža". Toreizējais iekšlietu ministrs Vilis Gulbis atzina, ka likumdošana, kas pieprasa pašvaldību vienību, ciemu, māju un citu apdzīvotu vienību nosaukumu maiņu, pastāv kopš 1922. gada, taču ne visi māju īpašnieki bijuši gatavi sekot latviskošanas tendencēm un pagastiem nebija tiesību ko tādu pieprasīt. 1936. gada normas turpretī šādas pilnvaras deva un "trūkumus novērsa". Īpaši tas attiecās uz Latvijas austrumu pierobežas Jaunlatgales, tas ir, Abrenes apriņķa Gauru, Augšpils, Linavas, Purvmales, kā arī Viļakas pagastu, kur, pēc 1937. gada pavasara aplēsēm, bija jāmaina 90% jeb aptuveni 10 tūkstoši saimniecību nosaukumu un vietvārdu. "Gandrīz visām šīm saimniecībām līdz šim ir vēl krieviski nosaukumi, tāpat arī ciemiem – agrākām sādžām," minētā gada martā konstatēja "Jaunākās Ziņas". Teiksim, Linavas pagasta "Ņesgribova" kļuva par "Ābolkalniem", bet "Ščerbovo-Dača" par "Linuziediem". Process attiecās uz visiem Latvijas novadiem un, piemēram, 1937. gada sākumā Grostonas pagasta "Rīges-Ciskāni" pārtapa par "Pumpuriem", Vecsaules pagasta "Skrēben-Miķeļi" par "Cīruļiem", Mārcienas pagasta "Suberkrogs" par "Subrām", Annenieku pagasta "Mazblusas" par "Selgām", Sēmes pagasta "Struņķi" par "Krastiņiem" un tā tālāk. Daudzos gadījumos bija runa par mājām, kuru nosaukumus veidoja divi vārdi, nereti ar vācisku pieskaņu. Pārsaukšanas process pagastos turpinājās līdz padomju okupācijai 1940. gada vasarā. Nolūki, protams, bija vislabākie, taču šī kampaņa dzēsa daudzus senus, vēsturiskus mājvārdus un sarežģīja darbu mūsdienu novadpētniekiem un dzimtas koku veidotājiem.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Kurzemes Balss", 1926. gada 15. oktobrī

Ceļojošais teātrs uz laukiem. Ārlava. 3. oktobrī pie mums atkal viesojās L. T. B. Ceļojošais teātris, kurš pie mums arvien ir ticis jo laipni apmeklēts un ieguvis nedalītu publikas piekrišanu. Tikai šoreiz, pateicoties sliktam laikam, attālākiem teātra cienītājiem bija jāpaliek mājās un nebija izdevības noskatīties mākslas ziņā bagāto priekšnesumu. Islandiešu rakstnieks Sigurjonsons savā drāmā "Kalnu Ejvins un viņa sieva" visspilgtākās krāsās attēlo senos vecos laikus, kad sabiedrība pret noziedzniekiem žēlastības nepazina. Drāmā daudz aizgrābjošu skatu, un tās iestudēšanai pielikts daudz pūļu. Hadlu tēloja mums ārlaviešiem jau pazīstamā un iecienītā māksliniece Ance Zilnovska, Kauri (Ejvinu) – Valfrīds Streiss. Tomēr par pēdējo cēlienu jāatzīmē, ka še daži pārdzīvojumi netika izcelti visā pilnībā. Uga Skulmes dekorācijas gan varēja būt spilgtākas.