No kara patvēruma līdz Latvijas pasei — smaiļotājs Danilo Mičuda Limbažos atradis vietu savai nākotnei

Saeima ceturtdien par Latvijas pilsoni atzina ukraiņu smaiļotāju Danilo Mičudu, kurš kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dzīvo un trenējas Limbažos.

Sportists saglabās arī Ukrainas pilsonību, taču savu sportisko nākotni viņš saista ar Latviju. Mičudas uzņemšanu Latvijas pilsonībā atbalstīja Latvijas Kanoe federācija un Latvijas Olimpiskā komiteja, norādot uz sportista potenciālu pārstāvēt valsti starptautiskajās sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs. Latvijas pase viņam pavērs plašākas iespējas sportā, taču aiz lēmuma ir arī paša jaunieša vēlme šeit veidot savu dzīvi. Viņa treneris Igo Ažuks sarunā ar "Latvijas Avīzi" uzsver – šādu izvēli 21 gadu vecais Danilo, kurš nāk no Odesas puses, izdarījis pats.

"Tas bija paša Danilo lēmums. Pilsonības iegūšana nav aiziešana uz veikalu izvēlēties, kuru pienu pirkt. Tas ir nopietns skatījums uz priekšu," saka Ažuks. Par pilsonību vasarā runāts arī ar sportista vecākiem, apsverot, ko tā mainīs un kādas iespējas dos. Puiša redzējums bijis skaidrs, vecāki viņu atbalstījuši. Danilo savu nākotni redz Latvijā un vēlētos, lai kādreiz uz šejieni varētu pārcelties arī vecāki.

Acīs bija uguntiņa

Latvijā viņš šobrīd ir viens, bez ģimenes. Tēvs savulaik atbraucis uz Limbažiem, ticies ar treneri un skolas vadību, lai izrunātu dēla iespējas un turpmākos plānus. Vecāki palīdz arī finansiāli. Dzīvošanu, ēdināšanu un sportam nepieciešamo nodrošina vietējais atbalsts, bet personīgajiem tēriņiem naudu sūta ģimene.

Limbažos Danilo ieradās kopā ar citiem Ukrainas jaunajiem airētājiem. No aptuveni 10 jauno censoņu bariņa Limbažos joprojām airē Danilo un Jelizaveta Černeha, citi ir devušies prom, kāds uz Poliju, kāds tepat Latvijā sācis strādāt un pelnīt.

Sākumā svarīgākais bijis šiem jauniešiem dot iespēju dzīvot un turpināt trenēties, viņiem līdzi bijušas savas laivas, un sākumā darbs noticis pēc treniņu programmām, kas sūtītas no Ukrainas. Ažuks vēroja puisi un pamanīja vēlmi augt. Savā atbraucēju smaiļotāju pulciņā Danilo bija stiprākais, taču līdzās pietrūka līdzvērtīgu treniņu partneru. Trenerim jau bija atbilstoša vecuma audzēkņu grupa, un viņš piedāvāja tai pievienoties.

"Redzēju, ka viņam acis deg un viņš grib," atceras Ažuks. Vispirms viņš aprunājās ar saviem audzēkņiem, vai tie gatavi uzņemt jaunu biedru. 

Tie piekrituši, un Danilo tika izstāstīti noteikumi: sistemātisks darbs, kopīgs plāns un nekādu izņēmumu. "Man tevi nav jāmeklē, bet tu meklē mani," trenera prasību atstāsta Ažuks. Danilo šādu kārtību pieņēmis un nopietno attieksmi apliecinājis darbā. Arī grupas biedri viņu ātri uzņēmuši savā pulkā un iesaistījuši kopīgajos pasākumos.

Runā un raksta latviski

Vēl viens nosacījums bija latviešu valodas apguve. Grupā treniņi notika latviski, un treneris uzreiz pateica, ka tā būs jāmācās arī jaunpienācējam. Sākumā, protams, palīdzēja, atsevišķi izskaidrojot uzdevumus, lai puisis saprastu, ko no viņa gaida. Taču sarunās mudināja mēģināt izteikties latviski, kaut sākumā lauzīti.

"Viņš ir kā sūklītis, ļoti labi uzņem valodu. Tagad latviski notiek viss – ikdienas sarunas, telefona zvani un sarakste "WhatsApp". Ja kādu vārdu vai domu nesaprot, nekautrējas pārjautāt. Viņš apzinās, kur atrodas, ka jāiemācās mūsu kultūra un valoda, un to ir pieņēmis," saka treneris.

Valodu palīdzēja apgūt arī mācības Limbažu ģimnāzijā. Vienlaikus Danilo attālināti turpināja izglītoties Ukrainas skolā un tur pabeidza vidusskolu. Pēc tam iestājās Ukrainas augstskolā, kur studē attālināti, apvienojot mācības ar treniņiem Latvijā. Puisim interesē trenera darbs, viņš uzmanīgi vērojot Ažuka nodarbības, daudz pieraksta, uzdod jautājumus un labprāt palīdz darbā ar jaunākajiem audzēkņiem, demonstrējot vingrinājumus.

Danilo līdz šim mitinājies mājā pie airēšanas bāzes, kur izmitināja no Ukrainas atbraukušos. Tagad viņam piedāvāta iespēja pārcelties uz atsevišķu istabu bāzē, lai starp treniņiem būtu mierīgāka atpūta un patstāvīgāka dzīve.

Olimpiskajam sapnim vajadzīgs laiks

Sportiskajā ziņā ir bijis acīm redzams progress, jo īpaši duetā ar Jāni Kaurātu smaiļošanas divniekā. Treneris uzskata, ka abi viens otru dzen uz priekšu, treniņos cenšas būt pārāki par otru, bet, iesēžoties vienā laivā, viņiem ir kopīgs mērķis. Šogad Eiropas U-23 čempionātā 500 metros duets izcīnīja astoto vietu, kas nākamajā sezonā ļaus saņemt Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu. Tas atvieglotu treniņu darba izdevumu segšanu un medicīnisko aprūpi.

Audzēkņa pilsonības iegūšana dod brīvākas rokas arī trenerim, plānojot turpmākos startus un olimpisko mērķu sasniegšanu. Ikdienas darbu gan pase nemainīs – jātrenējas būs tāpat, smejot saka Ažuks. Treneris par Losandželosas olimpiskajām spēlēm 2028. gadā vēl runā piesardzīgi, jo puišu īstais briedums vēl tikai priekšā, tāpēc vairāk jāraugās uz nākamo olimpisko ciklu. Ja progress ļaus būt gataviem agrāk, iespēju, protams, centīsies izmantot. "Ja būsim gatavi, stāsimies uz līnijas un mēģināsim," par sportiskajiem izaicinājumiem saka treneris.

Danilo Mičudas 2026. gada sportiskie sasniegumi

• Starptautiski: Eiropas U-23 čempionātā – 8. vieta smaiļošanas divniekā 500 metros kopā ar Jāni Kaurātu; pasaules U-3 čempionātā – 11. vieta divniekā 500 metros un 17. vieta vieniniekā 1000 metros; pasaules pieaugušo čempionātā – 23. vieta vieniniekā 500 metros un 24. vieta 1000 metros
• Latvijā: piecas zelta medaļas – vieniniekā 1000 metros, divniekā ar Jāni Kaurātu 200 un 500 metros, četriniekā 500 metros; sudrabs vieniniekā 500 metros un četriniekā 200 metros, bronza vieniniekā 200 metros.