Baltijas valstu līderi nosūtījuši vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību, kā arī nepieļaut no okupētajām Ukrainas teritorijām nozagto graudu eksportu. Vienlaikus Latvijā jau kopš 16. septembra Pārtikas un veterinārais dienests pastiprināti pārbauda tranzīta graudu izcelsmi. 360TV Ziņām bija iespēja redzēt, kā šīs pārbaudes notiek praksē.
No 1. septembra līdz 24. septembrim tranzītā caur Latviju vestas vairāk nekā 253 000 tonnas graudaugu no Krievijas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2025. gadā visā septembrī kopumā.
Rēzeknes robežkontroles punktā Latvijā iebrauc kārtējais graudu vilciens no Krievijas. Ņemot vērā Ukrainas bažas, ka daļa Baltijas valstīs ievesto graudu varētu būt nozagti okupētajās Ukrainas teritorijās, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pastiprināti pārbauda kravu pavaddokumentus un atsevišķos gadījumos ņem graudu paraugus laboratoriskajām analīzēm. To rezultāti būs zināmi aptuveni pēc mēneša.
“Šie graudi ir zem ļoti lielas palielināmās lupas,”
uzsver PVD Robežkontroles punktu Rēzeknes nodaļas vadītāja vietniece Inese Atmane. Lai pārliecinātos par graudu izcelsmi un kravas atbilstību noteiktajām prasībām, dienests pārbauda visu vilcienu pavaddokumentus, kā arī cenšas noskaidrot, no kura Krievijas reģiona graudi nākuši un kādi tranzīta ceļi izmantoti. Ja nepieciešams, no uzņēmējiem tiek pieprasīta papildu informācija.
Atsevišķos gadījumos, kad rodas aizdomas par graudu izcelsmi, PVD ir tiesīgs ņemt paraugus laboratoriskajām analīzēm. Paraugu ņemšanas kārtība paredz, ka tiem jāatspoguļo visa graudu partija, nevis tikai atsevišķa tās daļa.
Paraugus nosūta uz laboratoriju Lielbritānijā, kur nosaka graudu izotopus un analizē konkrētām ģeogrāfiskajām vietām raksturīgās pazīmes. Pēc iegūtajiem rezultātiem varēs spriest par graudu iespējamo izcelsmi.
Kamēr analīžu rezultāti vēl nav zināmi, krava drīkst turpināt ceļu. Tomēr, kā norāda Atmane, kravu izsekojamība ļauj vajadzības gadījumā pārbaudīt ne tikai konkrēto sūtījumu, bet arī tā nosūtītāja darbību. Ja tiek atklāta krāpšanās, aizdomas var attiekties arī uz citām šī uzņēmēja nosūtītajām kravām.
Graudu izcelsmes kontroli paralēli veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Ja muitai rodas pamatotas aizdomas, tā var pieprasīt PVD paņemt graudu paraugus.
VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Rēzeknes II muitas kontroles punkta muitas virsuzraugs Gunārs Zambars stāsta, ka diennaktī vidēji robežkontroles punktā nonāk 90 līdz 100 graudu vagonu. Muita kravas atlasa, balstoties uz riska analīzi, un vispirms novirza dokumentu kontrolei. Ja ar to nepietiek, lai gūtu pārliecību par kravas izcelsmi, tiek veikta arī fiziskā kontrole.
Vai konkrētajā kravā esošo graudu izcelsme atbildīs dokumentos norādītajam un vai apstiprināsies Ukrainas bažas, būs zināms pēc aptuveni mēneša, kad būs saņemti laboratorisko analīžu rezultāti. No tiem būs atkarīgas arī turpmākās darbības.
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Baltijas valstu līderi nosūtījuši vēstuli Eiropadomes priekšsēdētājam Antoniu Koštam un Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur Eiropas Savienību, kā arī nepieļaut no okupētajām Ukrainas teritorijām nozagto graudu eksportu. Vienlaikus Latvijā jau kopš 16. septembra Pārtikas un veterinārais dienests pastiprināti pārbauda tranzīta graudu izcelsmi. 360TV Ziņām bija iespēja redzēt, kā šīs pārbaudes notiek praksē.
No 1. septembra līdz 24. septembrim tranzītā caur Latviju vestas vairāk nekā 253 000 tonnas graudaugu no Krievijas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2025. gadā visā septembrī kopumā.
Rēzeknes robežkontroles punktā Latvijā iebrauc kārtējais graudu vilciens no Krievijas. Ņemot vērā Ukrainas bažas, ka daļa Baltijas valstīs ievesto graudu varētu būt nozagti okupētajās Ukrainas teritorijās, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pastiprināti pārbauda kravu pavaddokumentus un atsevišķos gadījumos ņem graudu paraugus laboratoriskajām analīzēm. To rezultāti būs zināmi aptuveni pēc mēneša.
“Šie graudi ir zem ļoti lielas palielināmās lupas,”
uzsver PVD Robežkontroles punktu Rēzeknes nodaļas vadītāja vietniece Inese Atmane. Lai pārliecinātos par graudu izcelsmi un kravas atbilstību noteiktajām prasībām, dienests pārbauda visu vilcienu pavaddokumentus, kā arī cenšas noskaidrot, no kura Krievijas reģiona graudi nākuši un kādi tranzīta ceļi izmantoti. Ja nepieciešams, no uzņēmējiem tiek pieprasīta papildu informācija.
Atsevišķos gadījumos, kad rodas aizdomas par graudu izcelsmi, PVD ir tiesīgs ņemt paraugus laboratoriskajām analīzēm. Paraugu ņemšanas kārtība paredz, ka tiem jāatspoguļo visa graudu partija, nevis tikai atsevišķa tās daļa.
Paraugus nosūta uz laboratoriju Lielbritānijā, kur nosaka graudu izotopus un analizē konkrētām ģeogrāfiskajām vietām raksturīgās pazīmes. Pēc iegūtajiem rezultātiem varēs spriest par graudu iespējamo izcelsmi.
Kamēr analīžu rezultāti vēl nav zināmi, krava drīkst turpināt ceļu. Tomēr, kā norāda Atmane, kravu izsekojamība ļauj vajadzības gadījumā pārbaudīt ne tikai konkrēto sūtījumu, bet arī tā nosūtītāja darbību. Ja tiek atklāta krāpšanās, aizdomas var attiekties arī uz citām šī uzņēmēja nosūtītajām kravām.
Graudu izcelsmes kontroli paralēli veic arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde. Ja muitai rodas pamatotas aizdomas, tā var pieprasīt PVD paņemt graudu paraugus.
VID Muitas pārvaldes Latgales muitas kontroles punktu daļas Rēzeknes II muitas kontroles punkta muitas virsuzraugs Gunārs Zambars stāsta, ka diennaktī vidēji robežkontroles punktā nonāk 90 līdz 100 graudu vagonu. Muita kravas atlasa, balstoties uz riska analīzi, un vispirms novirza dokumentu kontrolei. Ja ar to nepietiek, lai gūtu pārliecību par kravas izcelsmi, tiek veikta arī fiziskā kontrole.
Vai konkrētajā kravā esošo graudu izcelsme atbildīs dokumentos norādītajam un vai apstiprināsies Ukrainas bažas, būs zināms pēc aptuveni mēneša, kad būs saņemti laboratorisko analīžu rezultāti. No tiem būs atkarīgas arī turpmākās darbības.
Plašāk skaties video:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
12.8 °C



































































































































































































































































