6 °C
Enerģētisko ātraudzīgo kārklu koksni arī Latvijā sāk izmantot augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.
"Mūsu mērķis ir parādīt, ka kārkls ir unikāls un ļoti daudzpusīgs augs. To ir vērts audzēt ne tikai enerģētikai – tā potenciāls ir daudz plašāks. Kārklu biomasu var izmantot arī dārzkopībā, lauksaimniecībā un jaunu ilgtspējīgu produktu ražošanā," stāsta SIA Salix Eco īpašnieks, madonietis Reinis Silups, rokās turot iepakojumu ar kūdras aizvietotāju – kārklu kompostu, kas ražots no ātraudzīgo kārklu biomasas.
Reinis Silups ātraudzīgos kārklus audzē kopš 2012. gada, un patlaban uzņēmuma kokaugu stādījumi aizņem aptuveni 30 hektārus. Gadu gaitā uzkrātā pieredze mudinājusi meklēt arvien jaunus veidus, kā izmantot kārklu biomasu un palielināt tās pievienoto vērtību.
Uzņēmums piedāvā trīs galvenos produktus: kārklu kompostu, bioloģiskos pakaišus un mulču.
Uzņēmuma ražotos bioloģiskos pakaišus izmanto arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Vienlaikus notiek darbs pie jaunu produktu attīstības, to skaitā pie kūdras aizvietotājiem, kuros kārklu komposts tiek kombinēts ar citiem vietējiem bioresursiem.
Turpinās arī pētījumi ātraudzīgo kārklu (tie ir selekcijā izveidoti kloni, kuru pavairošanu aizsargā autortiesības) vēl efektīvākā lietojumā. LVMI Silava pētnieki Anda Lazdiņa vadībā projektā Peat Transform komposta izmantošanas iespējas, daļēji aizstājot kūdru substrātā, kurā audzē egles, bērza un priedes ietvarstādus, cits Silavas pētnieks Kristaps Makovskis vērtē kārklu audzēšanas nosacījumus un SEG emisijas, Anglijā pēta kārklu mulčas darbības mehānismu, kas ābeļu stādījumus pasargā no kraupja.
Pāriet uz kārklu biosubstrātu
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs Salix Eco izveidoto biosubstrātu jeb bioloģiskos pakaišus, kas ražoti no kārklu (Salix sp.) biomasas un komposta, izmanto dzīvnieku ekspozīcijās.
"Tā lietošanas laikā substrātā kūsā mikroorganismu attīstība un vairošanās, tādējādi nodrošinot tur dabisku vidi," stāsta uzņēmuma eksperts Māris Lielkalns. Viņš precizē, ka šo substrātu lieto nevis kā tradicionālos pakaišus, kurus maina katru dienu vai reizi dažās dienās, bet gan kā substrātu, kas tiek sabērts biezākā vai plānākā kārtā atkarībā no dzīvnieku sugas, un pilnībā tiek nomainīts vienu divas reizes gadā. Zoodārza darbinieki šo produktu galvenokārt izklāj dzīvnieku iekštelpu mītnēs, kā arī ierobežotas platības apjumtos laukumos.
"Mēs to izmantojam zebrām, Tropu mājas nakts dzīvniekiem, daudziem putniem, piemēram, dzērvēm, papagaiļiem, fazāniem iekštelpās, dažādiem rāpuļiem, ķirzakām, gekoniem, bruņrupučiem. Neizmantojam visiem dzīvniekiem, jo katrai sugai ir specifiskas prasības pret vidi un mikroklimatu," stāsta Māris Lielkalns. Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieki novērojuši, ka produkts vislabāk darbojas, kad ir mitrs. Daļā voljēru to speciāli laista – tad veidojas stingra pamatne, kas nerada putekļus. Savukārt, ja ēkā ir sauss gaiss un siltās grīdas, tad substrāts paliek sauss un irdens, un veidojas arī putekļi.
Māris Lielkalns teic, ka viens no substrāta būtiskajiem uzdevumiem ir uzņemt mitrumu un amonjaku tāpēc, ka dzīvnieki, protams, voljērā kārto dabiskās vajadzības. Izmantotais biosubstrāts ar šo uzdevumu lieliski tiek galā, un ekspozīcijās uzlabojas gaisa kvalitāte, nav jūtams urīna/amonjaka aromāts. "Tas nozīmē, ka netiek ietekmēta dzīvnieku elpošanas sistēma. Turklāt voljēros/terārijos izdodas vieglāk nodrošināt vēlamo mikroklimatu, jo mitrā pamatne vienlaikus arī uztur noteiktu gaisa mitrumu. Kolēģi novērojuši, ka dažos voljēros ekskrementu konsistence kļuvusi nedaudz stingrāka. Tas tādēļ, ka daļa mitruma nonāk substrātā," skaidro eksperts.
Viņš piebilst, ka voljēru apkopšana, neapēstās barības pārpalikumu un ekskrementu savākšana ir būtiski vieglāka un ātrāka tāpēc, ka tos pa sablīvēto virsmu var ātri savākt un aizvākt. Šajā darbā iznes laukā arī mazu daudzumu substrāta, tāpēc kopēji regulāri papildina esošo zemsedzi. Tas nozīmē mazāku atkritumu daudzuma radīšanu.
Rīgas zoodārza darbinieki arī ievērojuši – izmantojot kārklu biosubstrātu, ekspozīcijās ir mazāk mušu. Šo efektu uzteikuši arī kolēģi citās valstīs. "Kārkli satur acetilsalicilskābi, pazīstama kā aspirīns, kam piemīt pretiekaisumu darbība, un staigāšana pa šādu substrātu ilgtermiņā varētu uzlabot dzīvnieku pēdu un nagu veselību. Kolēģi citās valstīs novērojuši, ka uz šādas zemsedzes dzīvnieki ilgāk guļ un jūtas mierīgāki. Tiek lēsts, ka tiem varētu būt labāka imunitāte un mazāks alerģiju risks. Turklāt dzīvniekiem un darbiniekiem nav jāuzturas putekļainā vidē," uzskata Māris Lielkalns.
Viņš uzsver – kārklu biosubstrāts kļūst aizvien populārāks. To ļoti plaši izmanto Dānijā, arī zooloģiskajos dārzos. Tieši dāņu kolēģi kādā tikšanās reizē Rīgas kolēģus iepazīstinājuši ar savu kārklu biosubstrāta lietojuma pieredzi, kas rosinājis izmēģināt šo produktu arī Rīgā. Māris Lielkalns teic, ka kārklu biopakaiši pakāpeniski iegūst popularitāti arī citās Eiropas valstīs. "Biopakaiši ir no kārkliem ražots vietējas izcelsmes produkts. Kārkli ātri atjaunojas, tāpēc tā ietekme uz vidi ir krietni vien mazāka nekā, piemēram, kūdrai. Oglekļa pēda ir par 93% mazāka nekā kūdrai," – tā Māris Lielkalns. Rīgas Zooloģiskajā dārzā gada laikā izmanto 80–90 berkubikmetru kārklu biosubstrāta.
Kārklu komposta gatavošanas tehnoloģija
"Ja kārklu šķeldu vienkārši sabērtu kaudzē un atstātu zem klajas debess, kompostīgs materiāls veidotos aptuveni divos gados. Mēs, izmantojot pašu izstrādātu ražošanas protokolu un recepti, kvalitatīvu galaproduktu iegūstam aptuveni sešos mēnešos," stāsta Salix Eco īpašnieks Reinis Silups.
Uzņēmuma izstrādātā komposta pamatā ir ātraudzīgo kārklu biomasa un citas bioloģiskas izcelsmes izejvielas. Ražošanas procesā tiek kontrolēti būtiskākie kompostēšanas parametri, lai iegūtu viendabīgu un stabilas kvalitātes produktu.
Salix Ecokārklu kompostu attīsta arī kā kūdras daļēju aizvietotāju dārzkopības substrātos. Produkts jau nonācis pie sadarbības partneriem ārpus Latvijas, un par tā turpmāku izmantošanu ir izrādīta interese.
Audzēšanas ekonomiskais pamatojums
Viena hektāra kārklu kokauga stādījuma ierīkošana izmaksā 1500–2500 eiro, taču tas ir ieguldījums ilgtermiņā – stādījumu iespējams izmantot 25–30 gadus.
"Augsne kārklu audzēšanai jāsagatavo līdzīgi kā kartupeļu stādīšanai – lauks vispirms jāuzar un pēc tam jākultivē," stāsta Reinis Silups. Īpaši svarīgi pirms stādījuma ierīkošanas no lauka novākt akmeņus, celmus un citus šķēršļus, kas vēlāk varētu traucēt ražas novākšanai.
Biomasas ieguvei vienā hektārā parasti iestāda 12 000–15 000 kārklu spraudeņu. Stādīšanai izmanto specializētu tehniku, tāpēc nelielu platību īpašniekiem izdevīgāk izmantot stādīšanas pakalpojumu, nevis pirkt pašiem savu stādītāju.
Pirmajā audzēšanas gadā būtiski nepieļaut nezāļu konkurenci. Savukārt pirmo ražu Salix Eco parasti novāc trešajā gadā pēc iestādīšanas, pēc tam kārklus iespējams pļaut aptuveni ik pēc diviem gadiem.
Ražību lielākoties nosaka augsnes auglība un konkrētās vietas apstākļi. Piemēram, kādā no uzņēmuma septiņus hektārus lieliem stādījumiem ar salīdzinoši zemu – 32 ballu – zemes kvalitātes novērtējumu vienā ražas novākšanas reizē iegūti aptuveni 700 berkubikmetri šķeldas.
Izvēloties vietu stādījumam, jādomā ne tikai par kārklu augšanu, bet arī ražas novākšanu. Pārāk mitras platības var sagādāt problēmas tehnikai, savukārt lauka malā nepieciešama vieta iegūtās šķeldas izbēršanai un uzglabāšanai.
"Ja rēķina šķeldas pārdošanas cenu un atņem stādījuma ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksas, ieguldījumu iespējams atpelnīt aptuveni pēc otrās ražas novākšanas – ap piekto gadu. Pēc tam atvasājs vēl daudzus gadus var dot ražu," skaidro Reinis Silups.
Gadu gaitā uzņēmums izmēģinājumos atlasījis Latvijas dabas apstākļiem vispiemērotākos ātraudzīgo kārklu klonus. Salix Eco nodarbojas arī ar kārklu stādmateriāla audzēšanu un pārdošanu.
Kārklu priekšrocības neaprobežojas tikai ar biomasas ieguvi. To straujā augšana un spēja uzņemt ievērojamu daudzumu barības vielu ļauj atvasājus izmantot arī vides aizsardzībā. Eiropā kārkli tiek izmantoti, piemēram, barības vielu noplūdes samazināšanai no lauksaimniecības zemēm un noteiktos apstākļos arī teritorijās, kur tiek izmantotas attīrītas notekūdeņu dūņas. "Kārkliem ir ļoti liela vajadzība pēc slāpekļa, tāpēc pareizi ierīkoti stādījumi/atvasāji var kalpot ne tikai kā biomasas avots, bet arī kā daļa no vides aizsardzības risinājumiem," norāda Reinis Silups.
Salix Eco gatavojas nākamajam attīstības posmam – modernizēt un paplašināt ražošanu, kā arī padziļināti pētīt savu produktu īpašības un lietojuma iespējas. Uzņēmums ir iestājies LIAA Madonas biznesa inkubatorā, plāno attīstīt ražošanas infrastruktūru un veidot savu zīmolu.
Platības un nesaprotamais atbalsts
Lauku atbalsta dienests (LAD) ziņo, ka atbalstam par ātraudzīgajiem kārkliem šogad pieteiktas 444,2 ha platības. Salīdzinājumam – 2018. gadā vienoto platības maksājumu par kārklu audzēšanu saņēma 465,8 ha platībā. Lielākie audzētāji ir citu valstu ieguldījumu fondiem piederoši uzņēmumi. Par līdz pieciem gadiem veciem īscirtmeta atvasājiem (kārkli, apses, baltalkšņi), kas ES likumos definēti par lauksaimniecības produktiem, maksā līdz 140 EUR/ha lielus atbalsta maksājumus. To saņemšanai jāievēro vairāki gan saprotami, gan audzētājiem nesaprotami nosacījumi.
Piemēram, kārklu stādījumos (likumos un noteikumos "stādījumi ar īscirtmeta atvasājiem") jābūt vienāda vecuma sertificētiem kārklu spraudeņiem, daudzumam – vismaz 4000 stādu uz hektāru. Jāievēro noteikts – ne ilgāks par pieciem gadiem – audzes aprites laiks, kas ir saprotami. Tomēr nav saprotami, kāpēc neatbalsta nosusinātos/meliorētos laukos izveidotus stādījumus. Meliorācijas sistēmas laukos nedrīkst būt reģistrētas līdz 2011. gada 1. jūlijam. Ja bijušas reģistrētas, atbalstu nemaksā. Zemkopības ministrijā (ZM) teic, ka nosacījums par meliorācijas sistēmām ieviests, lai novērstu risku, ka stādīto kokaugu saknes bojā meliorācijas sistēmu. Tomēr pētījumu, atsauču par šādiem kaitējumiem nav.
Agro Tops sazinājās arī ar Lietuvas Zemkopības ministriju, kas paskaidroja – kaimiņvalstī atbalsta arī meliorētajās zemēs stādītas kārklu platības, saimniekiem vien jāievēro aizsargjoslas pie kolektoriem, grāvjiem un citiem drenāžas objektiem. Lietuvā šogad atbalstam pieteiktas 2933 ha plašas kārklu platības – par 678 ha mazāk nekā pērn un 6,6 reizes vairāk nekā Latvijā. ZM nekomentē iemeslus, kāpēc vēl viens nosacījums stādījumu ar īscirtmeta atvasājiem ierīkošanai, saņemot atbalstu, ir nefunkcionējošu meliorācijas sistēmu norakstīšanas atskaites punkts līdz 2011. gada 1. jūlijam. Pēc analoģijas meliorētajos laukos nevajadzētu atļaut stādīt arī augļukokus. Rezultātā daudzi saimnieki savus kārklu atvasājus atbalsta maksājumiem nepiesaka. Reinis Silups lēš, ka Latvijā ātraudzīgos kārklus audzē 700–800 ha plašos stādījumos. Arī Salix Eco īpašnieks no 30 ha plašajiem atvasājiem atbalstam pieteicis stādījumus vien septiņu hektāru platībā.
Ko patlaban pēta
LVMI Silava pētnieks, zinātņu doktors Kristaps Makovskis savā pētījumā Bioloģiskās daudzveidības un oglekļa aprites novērtēšanas rīku izstrāde ātri augošo koku sugu (Populus spp., Salix spp., Alnus incana) ilggadīgajos stādījumos dažādos zemes izmantošanas un klimata scenārijos (Nr. 1.1.1.9/LZP1/24/050) darbojas ar dažādu koku audzēšanas variantu salīdzinājumu, tajā skaitā fiksē SEG emisiju daudzumu, mēslojuma ietekmi uz audzi un stādījumu produktivitāti, arī enerģētisko kārklu audzēšanas pētīšanai Silavas izmēģinājumu laukā. Pirms 15 gadiem Skrīveros ierīkoti stādījumi, kur sākotnēji pārbaudīja mēslošanas līdzekļu ietekmi, patlaban dažādus apsaimniekošanas scenārijus. Ir laukumi, kur kārkli auguši 15 gadus, izveidojot biezu audzi ar paresniem stumbriem, ir laukums, kur audze šopavasar nocirsta un zeme safrēzēta, un arī laukumi ar tikko izaugušām atvasēm. Tādi paši izmēģinājumu laukumi ir arī apsei un baltalksnim.
Pētnieks Kristaps Makovskis uzsver – kārklus iesaka audzēt piecu gadu apritē, jo vecāki stumbri pļaujmašīnai ir pārāk resni un agregāts lūst. "Audzētājs ir ļoti atkarīgs no šķeldas cenas. Audze ir jāpļauj, un šķelda jāpārdod neatkarīgi no šķeldas cenas," – tā pētnieks. Viņš ātraudzīgo kārklu audzēšanu uzskata vairāk kā lauksaimniecisku, ne mežsaimniecisku darbību. Kristaps Makovskis uzskata, ka enerģētisko kārklu audzēšanai jābūt kā papildu naudas ienākumu avotam, nevis lauku saimniecības pamatbiznesam. "Uzņēmējdarbībai vajadzētu veidot vismaz piecus hektārus plašus kārklu stādījumus. Tomēr kā vākt ražu? Pļaušanas tehnikas pirkums tik mazai platībai neatmaksāsies, tā būs jānomā, un tad naudas ienākumi no pieciem hektāriem ražojošo stādījumu nebūs pietiekami. Vajadzēs vairāk nekā desmit hektārus plašu stādījumu. Un saimniekiem noteikti vajadzīgas zināšanas par kārklu audzēšanu," teic Kristaps Makovskis.
Pētnieks uzsver – ātraudzīgo kārklu audzēšana ir izdevīga pie vairākām sakritībām. "Matemātika iet kopā uz papīra, tomēr dzīvē ir atšķirīgi. Es kārklu audzēšanu tikai enerģētiskajai koksnei drīzāk neuzskatītu par izteikti peļņu nesošu uzņēmējdarbību. Latvijā līdz šim enerģētisko kārklu audzēšana nav plaši attīstījusies kā veiksmīgs pamatbizness," teic LVMI Silava pētnieks un piebilst, ka kārklu atvasājus, protams, var ierīkot purvainās vietās, zemas auglības augsnēs, tomēr raža būs slikta un arī novākt audzēto būs grūti – piebraukšanai ar smago mašīnu vajag sasalumu. Siltā ziemā atvasājiem netiek klāt. Ļoti liels risks, secina pētnieks.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
Enerģētisko ātraudzīgo kārklu koksni arī Latvijā sāk izmantot augstas pievienotās vērtības produktu ražošanai.
"Mūsu mērķis ir parādīt, ka kārkls ir unikāls un ļoti daudzpusīgs augs. To ir vērts audzēt ne tikai enerģētikai – tā potenciāls ir daudz plašāks. Kārklu biomasu var izmantot arī dārzkopībā, lauksaimniecībā un jaunu ilgtspējīgu produktu ražošanā," stāsta SIA Salix Eco īpašnieks, madonietis Reinis Silups, rokās turot iepakojumu ar kūdras aizvietotāju – kārklu kompostu, kas ražots no ātraudzīgo kārklu biomasas.
Reinis Silups ātraudzīgos kārklus audzē kopš 2012. gada, un patlaban uzņēmuma kokaugu stādījumi aizņem aptuveni 30 hektārus. Gadu gaitā uzkrātā pieredze mudinājusi meklēt arvien jaunus veidus, kā izmantot kārklu biomasu un palielināt tās pievienoto vērtību.
Uzņēmums piedāvā trīs galvenos produktus: kārklu kompostu, bioloģiskos pakaišus un mulču.
Uzņēmuma ražotos bioloģiskos pakaišus izmanto arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Vienlaikus notiek darbs pie jaunu produktu attīstības, to skaitā pie kūdras aizvietotājiem, kuros kārklu komposts tiek kombinēts ar citiem vietējiem bioresursiem.
Turpinās arī pētījumi ātraudzīgo kārklu (tie ir selekcijā izveidoti kloni, kuru pavairošanu aizsargā autortiesības) vēl efektīvākā lietojumā. LVMI Silava pētnieki Anda Lazdiņa vadībā projektā Peat Transform komposta izmantošanas iespējas, daļēji aizstājot kūdru substrātā, kurā audzē egles, bērza un priedes ietvarstādus, cits Silavas pētnieks Kristaps Makovskis vērtē kārklu audzēšanas nosacījumus un SEG emisijas, Anglijā pēta kārklu mulčas darbības mehānismu, kas ābeļu stādījumus pasargā no kraupja.
Pāriet uz kārklu biosubstrātu
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs Salix Eco izveidoto biosubstrātu jeb bioloģiskos pakaišus, kas ražoti no kārklu (Salix sp.) biomasas un komposta, izmanto dzīvnieku ekspozīcijās.
"Tā lietošanas laikā substrātā kūsā mikroorganismu attīstība un vairošanās, tādējādi nodrošinot tur dabisku vidi," stāsta uzņēmuma eksperts Māris Lielkalns. Viņš precizē, ka šo substrātu lieto nevis kā tradicionālos pakaišus, kurus maina katru dienu vai reizi dažās dienās, bet gan kā substrātu, kas tiek sabērts biezākā vai plānākā kārtā atkarībā no dzīvnieku sugas, un pilnībā tiek nomainīts vienu divas reizes gadā. Zoodārza darbinieki šo produktu galvenokārt izklāj dzīvnieku iekštelpu mītnēs, kā arī ierobežotas platības apjumtos laukumos.
"Mēs to izmantojam zebrām, Tropu mājas nakts dzīvniekiem, daudziem putniem, piemēram, dzērvēm, papagaiļiem, fazāniem iekštelpās, dažādiem rāpuļiem, ķirzakām, gekoniem, bruņrupučiem. Neizmantojam visiem dzīvniekiem, jo katrai sugai ir specifiskas prasības pret vidi un mikroklimatu," stāsta Māris Lielkalns. Nacionālā zooloģiskā dārza darbinieki novērojuši, ka produkts vislabāk darbojas, kad ir mitrs. Daļā voljēru to speciāli laista – tad veidojas stingra pamatne, kas nerada putekļus. Savukārt, ja ēkā ir sauss gaiss un siltās grīdas, tad substrāts paliek sauss un irdens, un veidojas arī putekļi.
Māris Lielkalns teic, ka viens no substrāta būtiskajiem uzdevumiem ir uzņemt mitrumu un amonjaku tāpēc, ka dzīvnieki, protams, voljērā kārto dabiskās vajadzības. Izmantotais biosubstrāts ar šo uzdevumu lieliski tiek galā, un ekspozīcijās uzlabojas gaisa kvalitāte, nav jūtams urīna/amonjaka aromāts. "Tas nozīmē, ka netiek ietekmēta dzīvnieku elpošanas sistēma. Turklāt voljēros/terārijos izdodas vieglāk nodrošināt vēlamo mikroklimatu, jo mitrā pamatne vienlaikus arī uztur noteiktu gaisa mitrumu. Kolēģi novērojuši, ka dažos voljēros ekskrementu konsistence kļuvusi nedaudz stingrāka. Tas tādēļ, ka daļa mitruma nonāk substrātā," skaidro eksperts.
Viņš piebilst, ka voljēru apkopšana, neapēstās barības pārpalikumu un ekskrementu savākšana ir būtiski vieglāka un ātrāka tāpēc, ka tos pa sablīvēto virsmu var ātri savākt un aizvākt. Šajā darbā iznes laukā arī mazu daudzumu substrāta, tāpēc kopēji regulāri papildina esošo zemsedzi. Tas nozīmē mazāku atkritumu daudzuma radīšanu.
Rīgas zoodārza darbinieki arī ievērojuši – izmantojot kārklu biosubstrātu, ekspozīcijās ir mazāk mušu. Šo efektu uzteikuši arī kolēģi citās valstīs. "Kārkli satur acetilsalicilskābi, pazīstama kā aspirīns, kam piemīt pretiekaisumu darbība, un staigāšana pa šādu substrātu ilgtermiņā varētu uzlabot dzīvnieku pēdu un nagu veselību. Kolēģi citās valstīs novērojuši, ka uz šādas zemsedzes dzīvnieki ilgāk guļ un jūtas mierīgāki. Tiek lēsts, ka tiem varētu būt labāka imunitāte un mazāks alerģiju risks. Turklāt dzīvniekiem un darbiniekiem nav jāuzturas putekļainā vidē," uzskata Māris Lielkalns.
Viņš uzsver – kārklu biosubstrāts kļūst aizvien populārāks. To ļoti plaši izmanto Dānijā, arī zooloģiskajos dārzos. Tieši dāņu kolēģi kādā tikšanās reizē Rīgas kolēģus iepazīstinājuši ar savu kārklu biosubstrāta lietojuma pieredzi, kas rosinājis izmēģināt šo produktu arī Rīgā. Māris Lielkalns teic, ka kārklu biopakaiši pakāpeniski iegūst popularitāti arī citās Eiropas valstīs. "Biopakaiši ir no kārkliem ražots vietējas izcelsmes produkts. Kārkli ātri atjaunojas, tāpēc tā ietekme uz vidi ir krietni vien mazāka nekā, piemēram, kūdrai. Oglekļa pēda ir par 93% mazāka nekā kūdrai," – tā Māris Lielkalns. Rīgas Zooloģiskajā dārzā gada laikā izmanto 80–90 berkubikmetru kārklu biosubstrāta.
Kārklu komposta gatavošanas tehnoloģija
"Ja kārklu šķeldu vienkārši sabērtu kaudzē un atstātu zem klajas debess, kompostīgs materiāls veidotos aptuveni divos gados. Mēs, izmantojot pašu izstrādātu ražošanas protokolu un recepti, kvalitatīvu galaproduktu iegūstam aptuveni sešos mēnešos," stāsta Salix Eco īpašnieks Reinis Silups.
Uzņēmuma izstrādātā komposta pamatā ir ātraudzīgo kārklu biomasa un citas bioloģiskas izcelsmes izejvielas. Ražošanas procesā tiek kontrolēti būtiskākie kompostēšanas parametri, lai iegūtu viendabīgu un stabilas kvalitātes produktu.
Salix Ecokārklu kompostu attīsta arī kā kūdras daļēju aizvietotāju dārzkopības substrātos. Produkts jau nonācis pie sadarbības partneriem ārpus Latvijas, un par tā turpmāku izmantošanu ir izrādīta interese.
Audzēšanas ekonomiskais pamatojums
Viena hektāra kārklu kokauga stādījuma ierīkošana izmaksā 1500–2500 eiro, taču tas ir ieguldījums ilgtermiņā – stādījumu iespējams izmantot 25–30 gadus.
"Augsne kārklu audzēšanai jāsagatavo līdzīgi kā kartupeļu stādīšanai – lauks vispirms jāuzar un pēc tam jākultivē," stāsta Reinis Silups. Īpaši svarīgi pirms stādījuma ierīkošanas no lauka novākt akmeņus, celmus un citus šķēršļus, kas vēlāk varētu traucēt ražas novākšanai.
Biomasas ieguvei vienā hektārā parasti iestāda 12 000–15 000 kārklu spraudeņu. Stādīšanai izmanto specializētu tehniku, tāpēc nelielu platību īpašniekiem izdevīgāk izmantot stādīšanas pakalpojumu, nevis pirkt pašiem savu stādītāju.
Pirmajā audzēšanas gadā būtiski nepieļaut nezāļu konkurenci. Savukārt pirmo ražu Salix Eco parasti novāc trešajā gadā pēc iestādīšanas, pēc tam kārklus iespējams pļaut aptuveni ik pēc diviem gadiem.
Ražību lielākoties nosaka augsnes auglība un konkrētās vietas apstākļi. Piemēram, kādā no uzņēmuma septiņus hektārus lieliem stādījumiem ar salīdzinoši zemu – 32 ballu – zemes kvalitātes novērtējumu vienā ražas novākšanas reizē iegūti aptuveni 700 berkubikmetri šķeldas.
Izvēloties vietu stādījumam, jādomā ne tikai par kārklu augšanu, bet arī ražas novākšanu. Pārāk mitras platības var sagādāt problēmas tehnikai, savukārt lauka malā nepieciešama vieta iegūtās šķeldas izbēršanai un uzglabāšanai.
"Ja rēķina šķeldas pārdošanas cenu un atņem stādījuma ierīkošanas un apsaimniekošanas izmaksas, ieguldījumu iespējams atpelnīt aptuveni pēc otrās ražas novākšanas – ap piekto gadu. Pēc tam atvasājs vēl daudzus gadus var dot ražu," skaidro Reinis Silups.
Gadu gaitā uzņēmums izmēģinājumos atlasījis Latvijas dabas apstākļiem vispiemērotākos ātraudzīgo kārklu klonus. Salix Eco nodarbojas arī ar kārklu stādmateriāla audzēšanu un pārdošanu.
Kārklu priekšrocības neaprobežojas tikai ar biomasas ieguvi. To straujā augšana un spēja uzņemt ievērojamu daudzumu barības vielu ļauj atvasājus izmantot arī vides aizsardzībā. Eiropā kārkli tiek izmantoti, piemēram, barības vielu noplūdes samazināšanai no lauksaimniecības zemēm un noteiktos apstākļos arī teritorijās, kur tiek izmantotas attīrītas notekūdeņu dūņas. "Kārkliem ir ļoti liela vajadzība pēc slāpekļa, tāpēc pareizi ierīkoti stādījumi/atvasāji var kalpot ne tikai kā biomasas avots, bet arī kā daļa no vides aizsardzības risinājumiem," norāda Reinis Silups.
Salix Eco gatavojas nākamajam attīstības posmam – modernizēt un paplašināt ražošanu, kā arī padziļināti pētīt savu produktu īpašības un lietojuma iespējas. Uzņēmums ir iestājies LIAA Madonas biznesa inkubatorā, plāno attīstīt ražošanas infrastruktūru un veidot savu zīmolu.
Platības un nesaprotamais atbalsts
Lauku atbalsta dienests (LAD) ziņo, ka atbalstam par ātraudzīgajiem kārkliem šogad pieteiktas 444,2 ha platības. Salīdzinājumam – 2018. gadā vienoto platības maksājumu par kārklu audzēšanu saņēma 465,8 ha platībā. Lielākie audzētāji ir citu valstu ieguldījumu fondiem piederoši uzņēmumi. Par līdz pieciem gadiem veciem īscirtmeta atvasājiem (kārkli, apses, baltalkšņi), kas ES likumos definēti par lauksaimniecības produktiem, maksā līdz 140 EUR/ha lielus atbalsta maksājumus. To saņemšanai jāievēro vairāki gan saprotami, gan audzētājiem nesaprotami nosacījumi.
Piemēram, kārklu stādījumos (likumos un noteikumos "stādījumi ar īscirtmeta atvasājiem") jābūt vienāda vecuma sertificētiem kārklu spraudeņiem, daudzumam – vismaz 4000 stādu uz hektāru. Jāievēro noteikts – ne ilgāks par pieciem gadiem – audzes aprites laiks, kas ir saprotami. Tomēr nav saprotami, kāpēc neatbalsta nosusinātos/meliorētos laukos izveidotus stādījumus. Meliorācijas sistēmas laukos nedrīkst būt reģistrētas līdz 2011. gada 1. jūlijam. Ja bijušas reģistrētas, atbalstu nemaksā. Zemkopības ministrijā (ZM) teic, ka nosacījums par meliorācijas sistēmām ieviests, lai novērstu risku, ka stādīto kokaugu saknes bojā meliorācijas sistēmu. Tomēr pētījumu, atsauču par šādiem kaitējumiem nav.
Agro Tops sazinājās arī ar Lietuvas Zemkopības ministriju, kas paskaidroja – kaimiņvalstī atbalsta arī meliorētajās zemēs stādītas kārklu platības, saimniekiem vien jāievēro aizsargjoslas pie kolektoriem, grāvjiem un citiem drenāžas objektiem. Lietuvā šogad atbalstam pieteiktas 2933 ha plašas kārklu platības – par 678 ha mazāk nekā pērn un 6,6 reizes vairāk nekā Latvijā. ZM nekomentē iemeslus, kāpēc vēl viens nosacījums stādījumu ar īscirtmeta atvasājiem ierīkošanai, saņemot atbalstu, ir nefunkcionējošu meliorācijas sistēmu norakstīšanas atskaites punkts līdz 2011. gada 1. jūlijam. Pēc analoģijas meliorētajos laukos nevajadzētu atļaut stādīt arī augļukokus. Rezultātā daudzi saimnieki savus kārklu atvasājus atbalsta maksājumiem nepiesaka. Reinis Silups lēš, ka Latvijā ātraudzīgos kārklus audzē 700–800 ha plašos stādījumos. Arī Salix Eco īpašnieks no 30 ha plašajiem atvasājiem atbalstam pieteicis stādījumus vien septiņu hektāru platībā.
Ko patlaban pēta
LVMI Silava pētnieks, zinātņu doktors Kristaps Makovskis savā pētījumā Bioloģiskās daudzveidības un oglekļa aprites novērtēšanas rīku izstrāde ātri augošo koku sugu (Populus spp., Salix spp., Alnus incana) ilggadīgajos stādījumos dažādos zemes izmantošanas un klimata scenārijos (Nr. 1.1.1.9/LZP1/24/050) darbojas ar dažādu koku audzēšanas variantu salīdzinājumu, tajā skaitā fiksē SEG emisiju daudzumu, mēslojuma ietekmi uz audzi un stādījumu produktivitāti, arī enerģētisko kārklu audzēšanas pētīšanai Silavas izmēģinājumu laukā. Pirms 15 gadiem Skrīveros ierīkoti stādījumi, kur sākotnēji pārbaudīja mēslošanas līdzekļu ietekmi, patlaban dažādus apsaimniekošanas scenārijus. Ir laukumi, kur kārkli auguši 15 gadus, izveidojot biezu audzi ar paresniem stumbriem, ir laukums, kur audze šopavasar nocirsta un zeme safrēzēta, un arī laukumi ar tikko izaugušām atvasēm. Tādi paši izmēģinājumu laukumi ir arī apsei un baltalksnim.
Pētnieks Kristaps Makovskis uzsver – kārklus iesaka audzēt piecu gadu apritē, jo vecāki stumbri pļaujmašīnai ir pārāk resni un agregāts lūst. "Audzētājs ir ļoti atkarīgs no šķeldas cenas. Audze ir jāpļauj, un šķelda jāpārdod neatkarīgi no šķeldas cenas," – tā pētnieks. Viņš ātraudzīgo kārklu audzēšanu uzskata vairāk kā lauksaimniecisku, ne mežsaimniecisku darbību. Kristaps Makovskis uzskata, ka enerģētisko kārklu audzēšanai jābūt kā papildu naudas ienākumu avotam, nevis lauku saimniecības pamatbiznesam. "Uzņēmējdarbībai vajadzētu veidot vismaz piecus hektārus plašus kārklu stādījumus. Tomēr kā vākt ražu? Pļaušanas tehnikas pirkums tik mazai platībai neatmaksāsies, tā būs jānomā, un tad naudas ienākumi no pieciem hektāriem ražojošo stādījumu nebūs pietiekami. Vajadzēs vairāk nekā desmit hektārus plašu stādījumu. Un saimniekiem noteikti vajadzīgas zināšanas par kārklu audzēšanu," teic Kristaps Makovskis.
Pētnieks uzsver – ātraudzīgo kārklu audzēšana ir izdevīga pie vairākām sakritībām. "Matemātika iet kopā uz papīra, tomēr dzīvē ir atšķirīgi. Es kārklu audzēšanu tikai enerģētiskajai koksnei drīzāk neuzskatītu par izteikti peļņu nesošu uzņēmējdarbību. Latvijā līdz šim enerģētisko kārklu audzēšana nav plaši attīstījusies kā veiksmīgs pamatbizness," teic LVMI Silava pētnieks un piebilst, ka kārklu atvasājus, protams, var ierīkot purvainās vietās, zemas auglības augsnēs, tomēr raža būs slikta un arī novākt audzēto būs grūti – piebraukšanai ar smago mašīnu vajag sasalumu. Siltā ziemā atvasājiem netiek klāt. Ļoti liels risks, secina pētnieks.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
![Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261007_KZ-011.jpg.jpeg "Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.")
