20. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Vēlēšanas, kas sadusmoja Maskavu

1946. gada 20. oktobrī. Pirms 80 gadiem sabiedroto sadalītās Vācijas padomju okupācijas zonā, nākamās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) jeb Austrumvācijas teritorijā notika pēc Otrā pasaules kara pirmās un, kā izrādījās, uz ilgu laiku arī pēdējās demokrātiskās pašvaldību un vietējo landtāgu vēlēšanas, jo pēc tam Maskava vairs tādus eksperimentus netaisīja.

Nākamās brīvās, demokrātiskās vēlēšanas vācieši sagaidīja vien 1990. gadā. Brīvu vēlēšanu rīkošanu okupētajā Vācijā prasīja 1945. gada vasaras Potsdamas konferences lēmumi. Savukārt staļiniskā PSRS arī šajā gadījumā centās pielāgot procesu atbilstoši savām, jau 1940. gadā Baltijā pielietotajām kontroles iegūšanas tehnoloģijām, kamdēļ totalitāro režīmu pētniece, vēsturniece Anne Aplbauma 1946. gada Austrumvācijas priekšvēlēšanu laiku raksturojusi kā "dīvainu izrādi". Pēc nacistiskā režīma iznīcināšanas vācieši valsts nākotni lielākoties sliecās uzticēt vai nu sociāldemokrātiem (SPD), vai pilsoniskajām Vācijas Kristīgi demokrātiskajai savienībai (CDU) un Vācijas Liberāldemokrātiskajai partijai. Kremlim uzticīgo komunistu popularitāte joprojām bija zema. Kamēr Rietumu okupācijas zonā sociāldemokrāti un komunisti, kas vēl no Vācijas pirmshitlera laikiem bija savstarpēji nedraudzīgas partijas, varēja uzstāties atsevišķi, padomju okupācijas zonā sociāldemokrātus burtiski piespieda apvienoties ar komunistiem. Tā 1946. gada aprīlī tapa Vācijas Sociālistiskā vienības partija (SED), kaut Berlīnes sociāldemokrāti kategoriski noraidīja apvienošanu kā "izvarošanu" un vēlēšanās tomēr uzstājās patstāvīgi, gūstot pat uzvaru. Par spīti tam, ka pārējām partijām, atskaitot padomju okupācijas administrācijas favoritizēto SED, priekšvēlēšanu laikā tika likti dažādi šķēršļi un ne komunismu un PSRS mītiņos un runās pieminēt nedrīkstēja, 20. oktobra balsojums Kremlim izvērtās katastrofā. SED neguva pārsvaru nevienā pašvaldībā. Plāns izgāzās, taču PSRS kontroli pār Austrumvāciju tas īpaši neietekmēja. Maskavā pēc skandāla izdarīja kļūdu labojumus, un 1950. gada vēlēšanās VDR jau pieļāva tikai vienu – "Nacionālās frontes" – sarakstu par kuru, protams, nobalsoja 99,9% vēlētāju.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Zemgales Balss", 1926. gada 20. oktobrī

Svēte. Visus šos gadus skolnieki, kas nobeidza Svētes 4-klasīgo pamatskolu, bij spiesti vai nu turpināt izglītību Jelgavā, vai atrauties no skolas apmeklēšanas. Pats par sevi saprotams, ka daudzi trūcīgu vecāku bērni izvēlējās pēdējo. Bet tagad šī neērtība novērsta. Šoruden Svētes 4-klasīgo pamatskolu paplašināja, ierīkojot 5. klasi, kuru pašreiz apmeklē 12 audzēkņi. Par trešo skolotāju ievēlēja Valsts Jelgavas skolotāju institūta šī gada absolventi M. Švarcbahi. Skolas telpas šovasar priekšzīmīgi izremontēja. Drīzumā skola nodomājusi sarīkot bazāru, kādam nolūkam jau vāc ziedojumus. Skolas vadība atrodas piedzīvojušā, priekšzīmīgā pedagoga I. Šauberga rokās. Ar 1927./28. mācības gadu nodomāts katrā ziņā ierīkot vēl 6. klasi. Svētes skola ir populāra ar savām priekšzīmīgi sagatavotām teātra izrādēm. Viss tas Šauberga nopelns. Šī gada pavasarī minētā skola iegādājās jaunu harmoniju. Līdzekļus harmonija iegādāšanai skola sakrāja no izrīkojumos ieņemtām summām. Sekmes arī turpmākā izglītības pacelšanas darbā!