14. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Populārākais trimdas rakstnieks

1906. gada 14. oktobrī. Pirms 120 gadiem Rīgā literāta un mākslas teorētiķa Viktora Eglīša ģimenē piedzima ar smalku humoru apveltītais rakstnieks, dramaturgs un gleznotājs, 30. gadu Latvijas pilsoniskās dzīves atspoguļotājs Anšlavs Eglītis (1906–1993).

Labi pazīstami ir viņa romāni "Līgavu mednieki", "Pansija pilī", "Homo Novus", luga "Kazanovas mētelis". Pēc pārcelšanās no Vācijas bēgļu nometnēm uz ASV 1950. gadā Eglītis kļuva par svešatnes tautiešu visvairāk lasīto un populārāko autoru. Trimdas laiks viņam izrādījās arī visražīgākais, jo absolūtais vairākums no vairāk nekā 50 romāniem, stāstu krājumiem un lugām tapa tieši tur. Pastāv pat uzskats, ka bez Anšlava Eglīša un arī Mārtiņa Zīverta oriģināllugām vispār nebūtu bijusi iespējama latviešu teātru veidošanās un pastāvēšana trimdā. Starpkaru Latvijas periods Eglītim bija tikai darbības sākums ar pirmo dzejoļu un rakstu publikācijām periodikā 20. gadu beigās. 1936. gadā iznāca viņa pirmais stāstu krājums "Maestro", pēc kura Eglīti, saskatot viņa talantu, savā paspārnē ņēma žurnāla "Atpūta" un avīzes "Jaunākās Ziņas" īpašnieki Benjamiņi. "Atpūtā" 1939. gadā turpinājumos drukātais romāns Eglīti jau iecēla pieprasītāko un daudzsološāko jauno rakstnieku kārtā.

Padomju okupētajā Latvijā zināšanas par Anšlavu Eglīti, tāpat kā iespējas pieminēt, saprotamu iemeslu dēļ bija ierobežotas – rakstnieku aprindās runāja, ka viņa stila turpinātājs zināmā mērā esot Zigmunds Skujiņš. Padomju varai gan simpatizēja Eglīša darbos sastopamās ironiskās notis par dzīvi Amerikā un "buržuju" netikumiem. 1957. gadā žurnālā "Zvaigzne" pat tika publicēts viņa tēlojums "Neierastā Amerika". Tas gan palika kā unikāls zibsnis, jo rakstnieks ar padomju varu nekoķetēja – tēvu Viktoru Eglīti 1944. gada rudenī bija apcietinājuši čekisti, un par tālāko likteni zināms vien tas, ka viņš tika tiesāts un 1945. gadā nomira ieslodzījumā, kapavietai paliekot nezināmai. Ņemot vērā attieksmi, Anšlava Eglīša lugas un darbi Latvijā bija aizliegtais auglis līdz pat 80. gadu nogales pārmaiņu laikiem, kad citu pēc citas dzimtenē sāka izdot viņa grāmatas, bet teātru repertuāros uzveda labākās lugas.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Jaunākās Ziņas", 1926. gada 14. oktobrī

Ikšķile. Vēsturisko baznīcu atjaunos. Šī ir pirmā baznīca Latvijā, kuru cēlis mūks Meinhards. Pirmā baznīca bijusi koka ar atsevišķu torni un lūgšanas telpām. Uz veciem pamatiem vēlāk uzcelta baznīca no akmeņa ar krusta velvēm. Tā pastāvēja līdz pasaules karam. Kara laikā baznīcu artilērijas uguns izpostīja. Pie viņas atjaunošanas tagad stājas Ikšķiles draudzes padome. 10. okt. izsolē drupu nojaukšana izdota par 1160 ls. Baznīcu uz pieminekļu valdes priekšlikumu atjaunos budžeta kārtībā – senā vēsturiskā stilā ar atsevišķu torni un lūgšanas telpām. Būves darbi paredzēti no betona, izlietojot vecos pamatus un nesagrautos mūrus. Atjaunošana izmaksās apmēram 100 000 latus. No baznīcas virsvaldes kā pabalsts saņemts 18.000 ls. Būvdarbus uzsāks nākošā pavasarī. Netālu no baznīcas Daugavas malā kapsētā atrodas mūkam Meinhardam celtais piemiņas akmens, kas arī kara vētrās stipri cietis un tagad atrodas pieminekļu valdes pārziņā.