Indra Briķe. Aktrise ar dievišķo dzirksti

Sešdesmit astoņu gadu vecumā mūžībā aizsaukta tautā iemīļotā Dailes teātra aktrise Indra Briķe. Krodera aktrise, Spīdola šā režisora izcilajā iestudējumā "Uguns un nakts". Soņa. Aija. Margarita Gotjē. Ņina Zarečnaja. Skārleta O’Hāra…

No 1977. līdz 1992. gadam strādājusi Liepājas teātrī, kā arī Jaunajā Rīgas teātrī. Bet vairāk nekā 30 skatuves mūža gadus – kopš 1993. gada – bijusi Dailes teātra aktrise.

Kā rakstīts vietnē "kroders.lv", Liepājas teātrī Indra Briķe atveidojusi vadošās lomas neskaitāmos klasikas iestudējumos, to vidū Soņa Marmeladova (F. Dostojevska "Noziegums un sods", 1977), Spīdola (Raiņa "Uguns un nakts", 1977), Larisa Dmitrijevna (A. Ostrovska "Līgava bez pūra", 1982), Aija (J. Jaunsudrabiņa "Aija", 1985), Margarita Gotjē (A. Dimā (dēla) "Kamēliju dāma", 1985), Ņina Zarečnaja (A. Čehova "Kaija", 1987), Skārleta O’Hāra (M. Mičelas "Vējiem līdzi", 1987), Žoanna Modū (Ē. M. Remarka "Triumfa arka", 1988), u. c. Oļģerts Kroders kļuva par Indras Briķes visnozīmīgāko režisoru, abu sadarbība vainagojās ar izciliem viņas aktierdarbiem. Pēc Krodera aiziešanas no Liepājas teātra arī Indra Briķe meklēja jaunas darba iespējas. 90. gadu sākumā viņa piedalījās vairākos Jaunā Rīgas teātra iestudējumos.

"Pie mums Dailē Oļģerta Krodera aktrise kļuva par Mihaila Gruzdova aktrisi, viņa izrādēs spoži atveidoja postošas kaisles pārņemtas sievietes un atklāja sievietes dabas tumšākās dzīles. Piemēram, titulvarones Mihaila Gruzdova izrādēs – E. Zolā "Terēzā Rakēnā" (1996), A. Brigaderes "Raudupietē" (2003), tāpat karalienē Ģertrūdē V. Šekspīra "Hamletā" (2003)," raksta teātris.

"Ja tiec pie meistara, kurš ieliek mākslas pamatus tā pa īstam, pēc tam vari strādāt visādi. No svara tie pamati, pamati! Esmu strādājusi ar dažādiem režisoriem, gājis visādi, es pieņemu visu ko, bet mani nevar piemuļķot. Nevar likt darīt ko tādu, par ko man pilnīgi skaidrs, ka tā nevar," intervijā žurnālam "Mājas Viesis" teikusi Indra Briķe.

Viņa dzimusi 1957. gada 29. decembrī Durbē. Mācījusies Durbes vidusskolā, tad Liepājas 1. vidusskolā. 1977. gadā beigusi Liepājas teātra II aktieru studiju (kursa vadītāji – Antonija Apele un Oļģerts Kroders).

Saņēmusi vairākas "Spēlmaņu nakts" balvas – par Irēnas lomu izrādē "Kad mēs, mirušie, mostamies" Dailē un Montreja kundzi JRT izrādē "Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās" 1994. gadā; par Repņikovu izrādē "Atvadas jūnijā" kā "Labākā aktrise otrā plāna lomā" 2010./2011. gada sezonā; par Pegiju izrādē "Pielūdzēja nr. 1" 2016./2017. gada sezonā. Arī Lilitas Bērziņas balvu (2004), Atzinības krustu (2008) un pirmo Oļģerta Krodera balvu (2014), kā arī "Lielo Kristapu" kā labākā aktrise par Dārtas lomu filmā "Dzīvīte" (1989).

"Tu man reiz teici: "Kaut kā mums ar tevi vienmēr sanāk labi." Man tas nozīmēja daudz. Mēs Tevi gaidījām līdz pēdējam, Indra. Paldies Tev par visu!" sociālajos tīklos raksta režisors Dmitrijs Petrenko. "Mana mīļā aktrise, Indra Briķe! No pašiem skolas gadiem, kad Indra, pavisam jauna, padsmitgadīga pusaudze spēlēja Spīdolu, un tad visas citas lomas – skaistākas par skaistām, dziļākas par dziļām, ar zvaniņa smiekliem un zvēra rēkšanu, čūskas gudrību un panteras izveicību, raksturotājas spēku jebkuru tēlu padarīt par savu un ielikt tur būtību – sāpes, prieku, izmisumu, naidu un mīlestību – un vēl," raksta aktrise un producente Leonarda Ķestere.

"Indras Briķes talanta mērogs un meistarība ļāva konkrētu raksturu pacelt līdz tādam vispārinājumam un metafiziski noslēpumainai netveramībai, kas uzmanību pievilka kā magnēts. Par viņu teātrī sacīts, ka Indras Briķes pārtapšanas spēja bija maģiskais elements, dievišķā dzirksts, kas labu aktieri atšķir no izcila. Indra Briķe bija izcila. Mums Tevis ļoti pietrūks, Indra! Izsakām līdzjūtību Indras tuviniekiem un teātra saimei," atvadu vārdos raksta Daile.

Atvadīšanās no aktrises Indras Briķes notiks Liepājas teātrī 20. oktobrī plkst. 12.