Gutkovskis: Nikolato ticēšu līdz galam

Skaistākie karjeras vārti un iespaidīgākā atmosfēra tribīnēs – Vladislavam Gutkovskim viens no lielajiem Polijas futbola derbijiem starp viņa pārstāvēto Gdiņas "Arka" un Gdaņskas "Lechia" paliks atmiņā ilgu laiku.

Komanda gan zaudēja 1:2 un sezona kopumā ieguvusi negaidīti negatīvu vektoru.

Pret "Lechia" guvi izcilus vārtus, no kreisās puses raidot bumbu tālajā deviņniekā. Skaistākie vārti karjerā?

V. Gutkovskis: Jā, pats nezināju, ka varu tā uzsist. Kad mazāk domā, sanāk pieņemt pareizo lēmumu. Redzēju, ka komandas biedru apkārt nav, blakus trīs pretinieki un nezināju, ko citu darīt, kā tikai sist pa vārtiem. Bija maziņš rikošets, atkārtojumā nevar redzēt, bet pēc tam arī aizsargs teica, ka sajuta bumbu, tas iedeva rotāciju un spēku.

Treniņos tādi sitieni sanāk?

Treniņos tā vispār nesitu un tālos kopumā – ļoti reti. Bet šogad spēlēs sanācis gūt trīs vārtus, iepriekšējās sezonas beigās no 20 metriem ar kreiso kāju trāpīju, šosezon pirmajā spēlē. Kad pirms tam bijis kaut kas tāds, pat nevaru atcerēties. Es parasti atrodos soda laukumā, bet ārpus tā nav situāciju, kad esmu viens un varu sist.

Internetā lasīju, ka bez taviem vārtiem Gdiņai sniegums uzbrukumā bija ļoti vājš. Piekrīti, ka slikti spēlējāt?

Gatavojāmies tādam derbijam un zinājām, ka nebūs daudz vārtu gūšanas situāciju. Varējām izspiest vairāk pretuzbrukumos, bet pietrūka pēdējās piespēles. Gdaņska otros vārtus iesita pretuzbrukumā. Man bija vēl viens sitiens ar galvu, un tas laikam viss, treneris pēc spēles pateica, ka nezina, vai viņu vārtsargs māk noķert bumbu, jo nebija neviena sitiena.

Derbiju apmeklēja 37 tūkstoši skatītāju. Kāda bija atmosfēra stadionā?

Ar Latvijas izlasi spēlējām Vemblijā pret Angliju, Varšavā pret Poliju, bet šoreiz no fanošanas viedokļa – kliegšana, svilpšana, baneri – iespaidīgākā atmosfēra, kādā esmu spēlējis. Pagājušajā gadā tikāmies ar "Lechia" ekstraklasē, bija 2:2, un beigās pret mani neiedeva 11 metru soda sitienu, ko vēlāk atzina par tiesneša kļūdu, tā spēle notika mūsu stadionā, kurš ir krietni mazāks (15 tūkstoši vietu pret 41 tūkstoti. – I. S.), bet arī laba atmosfēra, pretinieku faniem ieeja bija aizliegta.

Sezona jums rit ļoti neveiksmīgi, esat 15. vietā no 18 komandām, un pirmspēdējai vietai tikpat punktu, līdz ar to jādomā par to, kā neizkrist līgu zemāk, lai gan mērķis noteikti bija atgriezties ekstraklasē?

Situācija ir ļoti slikta, lai gan sākām lieliski – uzvarējām trijās no pirmajām četrām spēlēm, guvām vārtus. Kas to visu salauza – nezinu, bet esam krīzē, čaļiem mentāli ļoti grūti, it kā ticam, bet, kad kaut kas nesanāk, tas mūs mazliet ielauž. 

Vajag sākt kaut ar neizšķirtu, lai vismaz atgūtu pārliecību, četri zaudējumi pēc kārtas. Jāsāk ar aizsardzību, neielaižot vārtus, jau minimums būs viens punkts. 

Cerēju un gribēju palikt "Arka", lai uzreiz atgrieztos ekstraklasē. Nospēlētas 11 spēles, viss nav zaudēts, jācīnās tālāk.

Fani Polijā ir ļoti prasīgi un sliktos brīžos arī agresīvi pieprasa komandai rezultātu uzlabošanos. Kā esi izjutis fanu dusmas?

Pēc iepriekšējām divām trim spēlēm varēja to just, viņi ir klāt arī izbraukuma spēlēs, un beigās jāpieiet, jāpasaka paldies. Tad var dzirdēt daudz sliktu vārdu, vakar pasūtīja "na…" un teica – drīz mierīgi pa pilsētu nevarēsiet staigāt. Nav smieklīgi. Bet mums visiem kopā jātiek ārā no sliktā posma.

Tu ar sešiem gūtiem vārtiem esi līgas otrais rezultatīvākais spēlētājs. Pret tevi individuāli faniem, treneriem, vadībai nav pretenziju?

Fanus tas neinteresē, skatās uz rezultātu, arī 20 vārti neko nemainītu, ja komanda ir tabulas apakšā. Rezultativitāte mani individuāli tur uz laba viļņa, priecē, ka ir vārti, labi jūtos. Par vadību grūti teikt. Varēja būt arī vairāk vārtu, jo iespējas bija.

Izlašu pārtraukumā klubā notika treneru maiņa. Tevi tas nepārsteidza?

Nē, visi bija gatavi, un zinājām, ka nepaliks. Beigās arī no trenera bija jūtams, ka nav tās emocijas, ka nav viegli. Jaunais galvenais treneris Tomašs Gregorčiks parakstījis līgumu uz diviem gadiem, viņš "Arkas" faniem ir labi pazīstams, vadīja komandu 2024. gadā un bija lieliski rezultāti, sešas uzvaras pēc kārtas, pēc 5:0 uzvaras viņu atstādināja, bet viņiem jau pirms tam bija sarunāts, ka nāks Davids Švarga, ar kuru biju kopā "Rakow".

Pirmajā līgā esi atgriezies pēc sešu gadu pārtraukuma. Kas pamainījies?

Vēl fiziskāks futbols, labi spēlētāji, ļoti daudz konkurētspējīgas komandas. Mums sākumā pēc tām divām uzvarām bija spēle pie komandas, kura uzvarēja otrajā līgā, domājām, ka dominēsim, bet viņi mūs izvazāja kā puišeļus, pa vārtiem neuzsitām. Katrā spēlē jāiet ar 110 procentiem.

Kad pirmajā spēlē guvi "hat trick", likās, ka ies kā pa sviestu.

Nav tik viegli, neesmu futbolists, kurš var apspēlēt divus trīs aizsargus un iesist. Bez komandas biedriem neeksistēšu, vajag piespēles, vismaz divas trīs situācijas, lai iesistu.

Pēc atgriešanās no izlases guvi vārtus divās spēlēs pēc kārtas. Tā vairāk sakritība, vai arī pabūšana mājās palīdzēja atsvaidzināt emocijas?

Pēc izlases atbraucu ļoti saguris, klubs iedeva divas brīvas dienas, atjaunojos, bet netrenējos ar komandu. Treneris pateica, ka spēlēšu. Iespējams, vides pamainīšana palīdzēja.

Sociālajos tīklos nupat lasīju, ka tu ar 50 tūkstošu eiro lielu mēnešalgu esi Latvijas vislabāk pelnošais futbolists. Varbūt Dennisu Cirkinu neskaitīsim. Vari šādu informāciju apstiprināt, noliegt?

50 tūkstoši eiro? Tagad noteikti tā nav, varbūt agrāk. Polijas pirmajā līgā tik daudz nemaksā, arī ekstraklasē četri pieci futbolisti pelna tik daudz.

Daudzi fani neapmierināti ar Latvijas izlases sniegumu Nāciju līgā un galvenā trenera Paolo Nikolato darbu. Kā tu skaties uz visu šo situāciju?

Saprotu, ka fani ir nikni. Komanda arī neapmierināta, nepatīk zaudēt, atbrauc uz izlases četrām spēlēm, trīs zaudējumi un viens neizšķirts, kopā guvām divus vārtus. Bet par Nikolato – ticu viņam un ticēšu līdz galam, viņš izmainījis Latvijas izlasi. Tas viss varbūt nav redzams laukumā, bet mēs kā komanda to jūtam. Jāskatās realitātei acīs – saprotu, kad saka, ka Melnkalne, Armēnija, Kipra ir mūsu līmeņa izlases, bet, paskatoties uz viņu spēlētāju pārstāvētajiem klubiem – Itālijas A sērija un citas labas līgas –, mums diemžēl nav tādu, kas var paņemt bumbu un izdarīt. Nesaku, ka kāds no mums ir slikts, bet esam tur, kur esam. Tā nav trenera vaina. Jā, grūta situācija. Tagad meklēsim kādu vienu vainīgo, bet tāda nav, visi esam atbildīgi. Tikai kopā varam tikt ārā. Mums gribas uzvarēt, cīnāmies katrā spēlē, atdodam tik daudz spēka un viss pa tukšo. Bet mēs esam spēlē, nav tā, ka zaudējam bez variantiem. Diemžēl pret Kipru bijām vadībā un paši uzdāvinājām vārtus, tā nedrīkst kļūdīties.

Kāds ir tavs viedoklis, vai likt vienlaikus uzbrukumā tevi un Robertu Uldriķi ir labs risinājums?

Pie Daiņa Kazakeviča bija vienkāršāks futbols ar tālajām piespēlēm un divcīņām, tad mums ar Robčiku kopā spēlēt bija labāk nekā tagad, kad gribam izspēlēt no vārtiem, pamainīt malas. Ir grūtāk. Ar iepriekšējo stilu daudz vairāk palīdzējām viens otram – viens cīnās (par gaisa bumbu), otrs skrien aiz muguras, tagad pret Kipru bija grūtāk, arī centrā mums bija par vienu spēlētāju mazāk un mēs ar Robčiku neko daudz neuztaisījām, viens otram nepalīdzējām.

Vizītkarte. Vladislavs Gutkovskis

• Dzimis 1995. gada 2. aprīlī
• Futbola uzbrucējs
• Pārstāv Polijas 1. līgas klubu Gdiņas "Arka".
• Ar Čenstohovas "Rakow" Polijas čempions (2022./2023.), divkārtējs Polijas kausa ieguvējs un vienreiz Superkausa uzvarētājs.
• Trīs sezonas pavadīja Dienvidkorejā.
• Latvijas izlasē 65 spēles, 14 gūti vārti, kas ir labākais rādītājs no aktīvajiem futbolistiem un sestais kopumā.
• Latvijas gada labākais futbolists (2021., 2022.).