10.1 °C
Valsts valodas dienā publiskoti jaunākā pētījuma dati, kas liecina par būtisku latviešu valodas prasmju uzlabošanos. Patlaban 56% aptaujāto savas latviešu valodas zināšanas vērtē kā labas vai ļoti labas, kamēr 1996. gadā tādu bija vien 8%. Eksperti uzsver, ka valodas attīstībai būtiska ir tās lietošana ikdienā, vēsta 360TV Ziņas.
Kopš 1990. gadiem Latvijā tiek veikts sociolingvistisks pētījums par valodas lietojumu sabiedrībā. Latviešu valodas aģentūra atzīmē, ka kopumā situācija uzlabojas.
"Ja mēs domājam par latviešu valodas prasmi, tad tā ir krietni pieaugusi. Ja salīdzinām ar 1996. gadu, kad cilvēki, kuri savas latviešu valodas prasmes vērtēja kā ļoti labas vai labas, bija tikai 8%, tad šajā gadā, šajā jaunākajā pētījumā tie jau ir 56%. Tas pieaugums ir ārkārtīgi liels," norāda Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Ieva Mūrniece.
Viņa atzīmē, ka visstraujākais pieaugums vērojams jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 34 gadiem, savukārt neliels pieaugums ir arī iedzīvotājiem pēc 45 gadu vecuma. Vienlaikus jāņem vērā, ka joprojām izjūtamas rusifikācijas politikas sekas, tāpēc vecākajā paaudzē attiecīgās valodas lietojums ir retāks.
Lai arī situācija ar latviešu valodas lietojumu sabiedrībā uzlabojas, joprojām aktuāls ir jautājums, kā to uzlabot vēl vairāk.
"Šeit noteikti mans aicinājums arī mums, kā latviešiem, kā dzimtās valodas runātājiem, arī pētījumi to parāda, ka tā ir viena no problēmām, kas ir lingvistiskās attieksmes defekts. Kā saka Ina Druviete — ka mēs bieži vien sarunājoties ar citu valodu runātājiem, tiklīdz mēs dzirdam akcentu vai saprotam, ka cilvēkam ir grūti izteikties latviski, mēs it kā izpalīdzīgi būdami, pārejam uz kādu citu valodu. Vai nu tā ir krievu, visbiežāk, vai angļu. Tādējādi mēs šim cilvēkam liedzam praktizēt latviešu valodu," bilst Mūrniece.
Eksperte uzsver — tikai no katra paša atkarīgs, kā latviešu valodai klāsies nākotnē.
"Sākt noteikti ar sevi, runāt ikdienā latviešu valodā, un, atbilstīgi likumam, protams, publiskā saziņas valoda mums ir latviešu, bet arī tendence ir tāda, kas parādās pētījumos, ka arī privātā saziņā pieaug latviešu valodas lietojums. Tā ir mūsu pašu izvēle valodu lietot, izmantot, attīstīt, pilnveidot. Mums ir doti pilnīgi visi instrumenti, lai valoda varētu dzīvot un attīstīties, bet tā ir mūsu izvēle, vai mēs šo iespēju izmantojam vai uztveram to kā pašsaprotamu, un domājam, ka kāds cits to izdarīs," viņa norāda.
Eksperte uzsver, ka viens no valodas pastāvēšanas priekšnoteikumiem mūsdienās ir arī valodas esamība digitālajā vidē. Latviešu valoda jau šobrīd tiek aktīvi integrēta digitālajos rīkos un risinājumos, kā, piemēram, mākslīgais intelekts. Tomēr vissvarīgākais par valodas dzīvi digitālajā pasaulē ir cilvēki, jo, ja būs cilvēki, kas valodu lieto, valoda dzīvos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
Valsts valodas dienā publiskoti jaunākā pētījuma dati, kas liecina par būtisku latviešu valodas prasmju uzlabošanos. Patlaban 56% aptaujāto savas latviešu valodas zināšanas vērtē kā labas vai ļoti labas, kamēr 1996. gadā tādu bija vien 8%. Eksperti uzsver, ka valodas attīstībai būtiska ir tās lietošana ikdienā, vēsta 360TV Ziņas.
Kopš 1990. gadiem Latvijā tiek veikts sociolingvistisks pētījums par valodas lietojumu sabiedrībā. Latviešu valodas aģentūra atzīmē, ka kopumā situācija uzlabojas.
"Ja mēs domājam par latviešu valodas prasmi, tad tā ir krietni pieaugusi. Ja salīdzinām ar 1996. gadu, kad cilvēki, kuri savas latviešu valodas prasmes vērtēja kā ļoti labas vai labas, bija tikai 8%, tad šajā gadā, šajā jaunākajā pētījumā tie jau ir 56%. Tas pieaugums ir ārkārtīgi liels," norāda Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Ieva Mūrniece.
Viņa atzīmē, ka visstraujākais pieaugums vērojams jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 34 gadiem, savukārt neliels pieaugums ir arī iedzīvotājiem pēc 45 gadu vecuma. Vienlaikus jāņem vērā, ka joprojām izjūtamas rusifikācijas politikas sekas, tāpēc vecākajā paaudzē attiecīgās valodas lietojums ir retāks.
Lai arī situācija ar latviešu valodas lietojumu sabiedrībā uzlabojas, joprojām aktuāls ir jautājums, kā to uzlabot vēl vairāk.
"Šeit noteikti mans aicinājums arī mums, kā latviešiem, kā dzimtās valodas runātājiem, arī pētījumi to parāda, ka tā ir viena no problēmām, kas ir lingvistiskās attieksmes defekts. Kā saka Ina Druviete — ka mēs bieži vien sarunājoties ar citu valodu runātājiem, tiklīdz mēs dzirdam akcentu vai saprotam, ka cilvēkam ir grūti izteikties latviski, mēs it kā izpalīdzīgi būdami, pārejam uz kādu citu valodu. Vai nu tā ir krievu, visbiežāk, vai angļu. Tādējādi mēs šim cilvēkam liedzam praktizēt latviešu valodu," bilst Mūrniece.
Eksperte uzsver — tikai no katra paša atkarīgs, kā latviešu valodai klāsies nākotnē.
"Sākt noteikti ar sevi, runāt ikdienā latviešu valodā, un, atbilstīgi likumam, protams, publiskā saziņas valoda mums ir latviešu, bet arī tendence ir tāda, kas parādās pētījumos, ka arī privātā saziņā pieaug latviešu valodas lietojums. Tā ir mūsu pašu izvēle valodu lietot, izmantot, attīstīt, pilnveidot. Mums ir doti pilnīgi visi instrumenti, lai valoda varētu dzīvot un attīstīties, bet tā ir mūsu izvēle, vai mēs šo iespēju izmantojam vai uztveram to kā pašsaprotamu, un domājam, ka kāds cits to izdarīs," viņa norāda.
Eksperte uzsver, ka viens no valodas pastāvēšanas priekšnoteikumiem mūsdienās ir arī valodas esamība digitālajā vidē. Latviešu valoda jau šobrīd tiek aktīvi integrēta digitālajos rīkos un risinājumos, kā, piemēram, mākslīgais intelekts. Tomēr vissvarīgākais par valodas dzīvi digitālajā pasaulē ir cilvēki, jo, ja būs cilvēki, kas valodu lieto, valoda dzīvos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261007_KZ-011.jpg.jpeg "Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.")
