Noraida Albertas neatkarības centienus

Albertas provinces vēlētāji referendumā pirmdien pārliecinoši noraidījuši rosinājumu sākt procesu, lai sarīkotu tiesiski saistošu referendumu par šīs Kanādas provinces neatkarību.

Apmēram trīs ceturtdaļas albertiešu atbalstījuši provinces palikšanu Kanādas sastāvā, liecina otrdien zināmie daļējie referenduma rezultāti. Referenduma iznākums uzskatāms par nozīmīgu Kanādas premjera Marka Kārnija uzvaru, viņa vadītajai valstij pašlaik esot ierautai tarifu karā ar Donalda Trampa vadītajām Savienotajām Valstīm.

Nepārprotama izvēle

"Albertieši ir izdarījuši nepārprotamu izvēli," paziņoja Kārnijs, kurš pats uzauga Albertas administratīvajā centrā Edmontonā. Albertieši devuši priekšroku "vienotībai" un kopīgam darbam, bet vispirms jau – "Kanādai", norādīja premjers. Viņš uzsvēra, ka kanādieši tagad varēs kopīgi virzīties uz priekšu, diversificēt savu tirdzniecību, attīstīt nozīmīgus infrastruktūras projektus un padarīt Kanādu par globālu enerģētikas spēku, kura centrā atrastos Alberta. Separātistu līderi savukārt centušies referenduma rezultātos saskatīt arī pozitīvo. "Vismaz ceturtā daļa albertiešu jūt, ka pret Albertu ir jāizturas labāk," paziņojis separātistu kustības līderis Kīts Vilsons. Albertas valdības vadītāja Daniela Smita, kura maijā izsludināja referendumu, pauda, ka jūtas gandarīta par plašo atbalstu provinces palikšanai Kanādas sastāvā. "Albertieši nobalsoja par spēcīgāku Albertu vienotā Kanādā," paziņoja premjere. Viņa pati publiski ir atbalstījusi Kanādas vienotību, tomēr referendumu izsludināja, pakļaujoties separātistu spiedienam Albertā valdošajā Apvienotajā konservatīvajā partijā, norāda aģentūra "Associated Press". Smita referendumu sarīkoja, reaģējot uz apmēram 300 000 parakstu, kas bija savākti, lai provinces valdība apsvērtu šāda referenduma rīkošanu. Tiesnesis gan bloķēja šo petīciju, jo tās organizētāji neesot konsultējušies ar Albertas pirmiedzīvotāju kopienu. Provinces valdības vadītāja tomēr nolēma rīkot tiesiski nesaistošo referendumu. 

Jāpiebilst, ka aptuveni 400 000 parakstu savākusi petīcija, kurā iebilsts pret Albertas neatkarības centieniem. Separātistu līderi nav slēpuši, ka negrasās apstāties un plāno panākt Smitas nomaiņu amatā, kur labprāt redzētu Albertas neatkarības centieniem draudzīgāku politiķi, 

vēsta raidorganizācija BBC. 

Kanādā šāda veida referendums nav noticis kopš 1995. gada, kad Kvebekā ar pavisam nelielu balsu pārsvaru tika noraidīta šīs lielākoties franču valodā runājošās provinces neatkarība. Jāpiebilst, ka vēlēšanās Kvebekā šomēnes uzvarēja separātistu partija "Parti Québécois", kas solījusi pēc Trampa prezidentūras beigām rīkot vēl vienu provinces neatkarības referendumu.

Albertas specifika

Ar naftu bagātajā Albertā jau ilgāku laiku ir pastāvējusi neliela separātistu kustība. Tās atbalstītāji uzskata, ka šī province, kurā dzīvo pieci miljoni cilvēku, Kanādas parlamentā nespēj sevi pilnvērtīgi pārstāvēt. Tāpat tiek argumentēts, ka Kanādas federālās valdības klimata politika apdraud Albertas naftas nozari, turklāt Alberta, kuras iedzīvotāji ir konservatīvāk noskaņoti, ir spiesta piekāpties liberālāk noskaņotajām valsts austrumu provincēm un federālajai valdībai Otavā, kur vairāk nekā desmit gadus pie varas ir liberāļi. Apskatnieki vērš uzmanību arī uz Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem Kanādā, kas radikalizējuši daļu sabiedrības un sekmējuši tās piesliešanos separātisma idejām. Kanādas premjeram Kārnijam un valsts vienotības atbalstītājiem toties par labu nācis Trampa sāktais tirdzniecības karš un draudi Kanādu padarīt par 51. ASV štatu. Tas ļāvis premjeram izmantot pieaugušo patriotisma un vienotības vilni. Izskanējis arī, ka separātistu līderi ir vairākkārt tikušies ar ASV amatpersonām, mēģinot iegūt Trampa administrācijas atbalstu Albertas neatkarības centieniem. Mājienu par ASV ietekmi izteicis arī Kārnijs. "Daži ārpus mūsu robežām darbojas, lai mūs salauztu," pirms referenduma paziņoja Kārnijs. Neliela daļa separātistu pat ir gatavi pilnībā izlaist Albertas neatkarību un uzreiz kļūt par 51. ASV štatu. Mājieni par labu Albertas neatkarības centieniem izskanējuši arī no Trampa administrācijas. Šā gada sākumā ASV finanšu ministrs Skots Besents izteicās, ka albertieši ir "ļoti neatkarīgi cilvēki", un šī province ir "dabisks ASV partneris". Savukārt pagājušajā nedēļā tehnoloģiju kompāniju miljardieris Īlons Masks, kurš republikāņus atbalstošām organizācijām pirms novembrī gaidāmajām ASV vidustermiņa vēlēšanām ziedojis simtiem miljonu dolāru, paziņoja, ka Albertai, Kvebekai un Saskačevanai "būtu labāk" atdalīties no Kanādas.