Pirms 41 gada vāciete Marita Koha Austrālijas pilsētā Kanberā 400 metru distanci noskrēja 47,60 sekundēs. Austrumvācijas sprinteres pasaules rekords nav pārspēts joprojām, un tas ir otrs vecākais vieglatlētikā olimpiskajās disciplīnās. Pērn šim rezultātam pietuvojās amerikāniete Sidnija Maklaflina-Levrone, kas distanci veica 47,78 sekundēs, un agri vai vēlu gan jau Kohas sasniegums kritīs. Neatbildēts gan ir jautājums, cik godīgā veidā tas tika sasniegts un kāda loma Maritas Kohas panākumos bija VDR valsts dopinga sistēmai?

Meitene no Baltijas jūras piekrastes

Marita Koha bija sava laika sprinta zvaigzne. Kanberā sasniegtais rekords viņai bija jau septītais 400 metros, taču daudzus izbrīnīja, cik pārliecinoši tas tika pārspēts. No iepriekšējā rekorda, kas tobrīd piederāja čehietei Jarmilai Kratohvīlovai (viņai, starp citu, joprojām pieder vecākais pasaules rekords atlētikā – 1983. gadā iespētais 800 metros), tobrīd 28 gadus vecā Koha "nometa" 0,39 sekundes. Lai gan Kanberas sacensībām tolaik bija piekarināta Pasaules kausa birka, par šo rezultātu plašāka publika uzzināja tikai divas dienas vēlāk un sāka uzdot jautājumus, vai tas ir iespējams godīgā ceļā? Jo rezultāts bija kā no citas dimensijas. Pati rekordiste vēlāk skaidroja, ka tas bijis optimāls skrējiens – izdevies gan pirmais 200 metru posms, gan trešais simtnieks, gan finišs.