8.9 °C
Spriedzi Valsts meža dienestā rada joprojām neskaidrie spēles noteikumi, datu precizitāte un gatavība ugunsbīstamībai.
Būtībā valsts no meža dienesta prasa gudru uzraudzību ar mazām izmaksām. "Tehnoloģijas atnāks, cilvēki aizies – tik vienkārši tas nebūs," secina VMD ģenerāldirektors Andis Purs.
Kāpj degvielas cenas. Kā tiekat ar to galā?
Kad plānojām budžetu, tad cena tika rēķināta 1,60 eiro litrā, tagad jau ir 2,20 eiro litrā. Jautājām – vai būs kompensācija? Atbildēja – nē. Labi, ka attiecībā uz mikroliegumu izveidi mums tagad ir vieglāk. Agrāk jebkurš varēja iesniegt priekšlikumu tā izveidei, bet mums vajadzēja atrast ekspertu, samaksāt tam un pieņemt lēmumu. Taču ekspertus atrast bija grūti, tam nebija iedalīts finansējums, bet atzinumu izmaksas pieauga ļoti strauji. Līdz ar to iesniegums stāvēja, meža īpašnieks neko darīt nevarēja, un mēs bijām spiesti lēmumu pieņemšanas laiku pagarināt līdz pat gadam vai pat ilgāk. Tagad pašam iesniegumam ir jābūt pievienotam eksperta atzinumam.
Vai iesniegumu plūsma pierimusi?
Nedaudz mazāka tā ir. Taču ir cita tendence. Mēs saņemam pieteikumus mikroliegumiem vietās, kur jau izsniegts ciršanas apliecinājums. Spēles noteikumi visu laiku mainās. Taču tiem būtu jābūt skaidriem, lai ir zināms – kuras ir stingri aizsargājamās teritorijas, kur tiek īstenota dinamiskā dabas aizsardzība, kur – saimnieciskie meži. Tad neveidotos konflikta situācijas, nebūtu tāda spriedze.
Vai mizgrauzis ir uzvarēts?
Jā, mizgrauzis ir aizgājis pagrīdē, bet nekur pazudis nav. Te savu lomu nospēlēja ne tikai laikus pieņemti lēmumi, bet arī apzinīgi meža īpašnieki, kas ievēroja piesardzību. Palīgā nāca arī laikapstākļi. Gan šis, gan iepriekšējais pavasaris, kad aprīlis, maijs bija auksts, slapjš vējains un šur tur vēl sniga, tas mizgrauzim nebija draudzīgs. Taču augusta vētra atkal uzklāja galdu mizgraužu otrajai paaudzei. Arī lielie lieti, mitrums spēlē savu lomu. Taču, no otras puses – varam priecāties par to, ka pie mums līst, nevis deg. Eiropā jau ir vietas, kurās meža ugunsgrēki kļūst nekontrolējami un paņem cilvēku dzīvību. Ja būs karsts, sauss un vējains laiks, arī Latvijā var veidoties tāda pati situācija. Ne vienmēr mums kāda cita valsts varēs nākt palīgā. Jābūt gataviem pašiem tikt galā ar šo nelaimi.
Vai uguns torņos vēl sēž kāds uguns sargs?
Meža ugunsnovērošanas torņu sargi darbu beidza 15. augustā un torņos vairs nesēž. Līdz ar to šobrīd darbojas tikai attālā ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēma 23 torņos ap Rīgu un Kurzemē. Šogad reģistrēti 265 ugunsgrēki ar kopējo platību 203 ha, no tiem meža zemēs – 192 ha. Tas ir ļoti līdzīgi kā pagājušajā gadā. Tomēr – ir labi, kamēr labi, un mums jādomā ne tikai par infrastruktūru, meža ugunsdzēsības staciju būvniecību un autotransporta nomaiņu, bet arī par darbiniekiem. Esam izstrādājuši risinājumu ugunsdzēsības funkciju tālākai nodrošināšanai valsts un privātajos mežos Latvijā. Šobrīd šie jautājumi uz priekšu nevirzās, tie atduras pret finansēm. Tas ir vēl viens izaicinājums. Mums priekšā rāciju tīkla iepirkums. Tās mēs izmantojam sakariem ugunsgrēku dzēšanas laikā, un esošās ir stipri novecojušas. Vajadzīgi arī ģeneratori un droni.
Te mēs sastopamies ar cilvēkresursu trūkumu. Šajā gadījumā cerība, ka kaut kad kaut kas jau būs, neder.
Kopumā kadru mainība dienestā ir mazāka nekā iepriekšējos gadus, taču, samazinoties budžetam, jau pagājušā gadā samazinājām arī amatu skaitu.
Vai cilvēku vietā nāk tehnoloģijas?
Meža valsts reģistrā ir darbības, kuras var izdarīt tehniski, automātiski un kur cilvēku iesaisti nevajag. Taču jāsaprot, ka tik vienkārši – atnāk tehnoloģija, cilvēks aiziet – tas nav. Darbiniekam jāpieņem lēmumi, kas ir augsta riska lēmumi, kur nepieciešamas zināšanas, profesionalitāte. Lēmumu apstrīdēšana notiek un notiks, tas nav nekas ekstrēms.
Populārākā tēma, par ko notiek strīdi?
Ciršanas apliecinājuma neizsniegšana un medību tiesību līgumi. Ir arī lēmumi, kurus esmu atcēlis, bet kopumā mēs ejam pareizā virzienā.
Vai datorprogrammas palīdz pieņemt lēmumus?
Ļoti svarīgi, lai dati Mežu valsts reģistrā būtu precīzi un augstā kvalitātē. Tad mēs varam runāt par automātisko lēmumu pieņemšanu un datu analīzi. Nekas tā nesanāk, ja vietumis datu bāzē ir bērzu audze, bet reāli tur aug egles. Datu bāzē ir pieaudzis mežs, bet dabā jaunaudze. Var būt arī tā, ka datu bāzē augošs mežs, bet dabā – vējgāze. Atšķirība var būt arī koku augstumos, sugu sastāvā un tā tālāk. Datu precizitāte ir ļoti svarīga tajā brīdī, kad ātri, operatīvi jāpieņem lēmumi.
Digitalizācija noris aizvien straujāk, taču man ir sajūta, ka mēs aizejam tādā detalizāciju pakāpē, ka gribam redzēt, kas mežā notiek ne gada, ne mēneša, bet minūtes laikā. Jāsaprot, ka mežs ir ekosistēma, kas mainās, un rezultāti mūsu pieņemtajiem lēmumiem būs redzami pēc divdesmit trīsdesmit gadiem. Lai pieņemtu pareizu lēmumu, nepieciešama kvalitatīva informācija, profesionālas zināšanas un izpratne par rezultātu ilgtermiņā.
Esam izrunājuši arī to, kā rīkoties, ja atnāk paziņojums par trauksmi, kas ir svarīgi, lai pieņemtu pareizu lēmumu. Pierobežas zonā šis risks ir.
Vai meža īpašnieku skaits samazinās?
Meža īpašumi pamazām konsolidējas un apvienojas. Vairums meža īpašnieku ir meža lietās zinoši, un būtu jādod iespēja viņiem pašiem pieņemt lēmumus, kā saimniekot. Arī kļūdīties, ja tā gadās.
Ļoti jūtīga vieta ir Eiropas Savienības atbalstu administrēšana, tā ir laikietilpīga, un arī šeit ir jāvirzās uz to, ka pārbaudes notiek izlases veidā, nevis 100%. Mums ir vairāk jāuzticas meža īpašniekiem, un, piemēram, ja pārbaudot secinām, ka noteiktās prasības nav izpildītas un mēs tiekam apzināti maldināti, tad īpašniekam vajadzētu ne tikai atmaksāt saņemto naudu, bet arī zaudēt tiesības šādiem projektiem pieteikties nākamos divus vai trīs gadus. Jāsaprot, ka tie laiki, kad mēs kaut kā kaut ko sarunāsim, ir beigušies. Pret visiem meža īpašniekiem, visiem medniekiem mēs izturamies vienādi.
Visas atskaites nonāk pie jums caur internetu?
E-pakalpojumu portāls darbojas, par to ir pozitīvas atsauksmes. To izmanto gan meža īpašnieki, gan taksatori, gan mednieki. Tas iet savu attīstības ceļu. Uzmanīgi vērtējot atsauksmes, domājam par to, ko varētu mainīt, kā īpašnieks savas ieplānotās darbības varētu īstenot vēl ātrāk un vēl vienkāršāk.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
Spriedzi Valsts meža dienestā rada joprojām neskaidrie spēles noteikumi, datu precizitāte un gatavība ugunsbīstamībai.
Būtībā valsts no meža dienesta prasa gudru uzraudzību ar mazām izmaksām. "Tehnoloģijas atnāks, cilvēki aizies – tik vienkārši tas nebūs," secina VMD ģenerāldirektors Andis Purs.
Kāpj degvielas cenas. Kā tiekat ar to galā?
Kad plānojām budžetu, tad cena tika rēķināta 1,60 eiro litrā, tagad jau ir 2,20 eiro litrā. Jautājām – vai būs kompensācija? Atbildēja – nē. Labi, ka attiecībā uz mikroliegumu izveidi mums tagad ir vieglāk. Agrāk jebkurš varēja iesniegt priekšlikumu tā izveidei, bet mums vajadzēja atrast ekspertu, samaksāt tam un pieņemt lēmumu. Taču ekspertus atrast bija grūti, tam nebija iedalīts finansējums, bet atzinumu izmaksas pieauga ļoti strauji. Līdz ar to iesniegums stāvēja, meža īpašnieks neko darīt nevarēja, un mēs bijām spiesti lēmumu pieņemšanas laiku pagarināt līdz pat gadam vai pat ilgāk. Tagad pašam iesniegumam ir jābūt pievienotam eksperta atzinumam.
Vai iesniegumu plūsma pierimusi?
Nedaudz mazāka tā ir. Taču ir cita tendence. Mēs saņemam pieteikumus mikroliegumiem vietās, kur jau izsniegts ciršanas apliecinājums. Spēles noteikumi visu laiku mainās. Taču tiem būtu jābūt skaidriem, lai ir zināms – kuras ir stingri aizsargājamās teritorijas, kur tiek īstenota dinamiskā dabas aizsardzība, kur – saimnieciskie meži. Tad neveidotos konflikta situācijas, nebūtu tāda spriedze.
Vai mizgrauzis ir uzvarēts?
Jā, mizgrauzis ir aizgājis pagrīdē, bet nekur pazudis nav. Te savu lomu nospēlēja ne tikai laikus pieņemti lēmumi, bet arī apzinīgi meža īpašnieki, kas ievēroja piesardzību. Palīgā nāca arī laikapstākļi. Gan šis, gan iepriekšējais pavasaris, kad aprīlis, maijs bija auksts, slapjš vējains un šur tur vēl sniga, tas mizgrauzim nebija draudzīgs. Taču augusta vētra atkal uzklāja galdu mizgraužu otrajai paaudzei. Arī lielie lieti, mitrums spēlē savu lomu. Taču, no otras puses – varam priecāties par to, ka pie mums līst, nevis deg. Eiropā jau ir vietas, kurās meža ugunsgrēki kļūst nekontrolējami un paņem cilvēku dzīvību. Ja būs karsts, sauss un vējains laiks, arī Latvijā var veidoties tāda pati situācija. Ne vienmēr mums kāda cita valsts varēs nākt palīgā. Jābūt gataviem pašiem tikt galā ar šo nelaimi.
Vai uguns torņos vēl sēž kāds uguns sargs?
Meža ugunsnovērošanas torņu sargi darbu beidza 15. augustā un torņos vairs nesēž. Līdz ar to šobrīd darbojas tikai attālā ugunsgrēku atklāšanas un novērošanas sistēma 23 torņos ap Rīgu un Kurzemē. Šogad reģistrēti 265 ugunsgrēki ar kopējo platību 203 ha, no tiem meža zemēs – 192 ha. Tas ir ļoti līdzīgi kā pagājušajā gadā. Tomēr – ir labi, kamēr labi, un mums jādomā ne tikai par infrastruktūru, meža ugunsdzēsības staciju būvniecību un autotransporta nomaiņu, bet arī par darbiniekiem. Esam izstrādājuši risinājumu ugunsdzēsības funkciju tālākai nodrošināšanai valsts un privātajos mežos Latvijā. Šobrīd šie jautājumi uz priekšu nevirzās, tie atduras pret finansēm. Tas ir vēl viens izaicinājums. Mums priekšā rāciju tīkla iepirkums. Tās mēs izmantojam sakariem ugunsgrēku dzēšanas laikā, un esošās ir stipri novecojušas. Vajadzīgi arī ģeneratori un droni.
Te mēs sastopamies ar cilvēkresursu trūkumu. Šajā gadījumā cerība, ka kaut kad kaut kas jau būs, neder.
Kopumā kadru mainība dienestā ir mazāka nekā iepriekšējos gadus, taču, samazinoties budžetam, jau pagājušā gadā samazinājām arī amatu skaitu.
Vai cilvēku vietā nāk tehnoloģijas?
Meža valsts reģistrā ir darbības, kuras var izdarīt tehniski, automātiski un kur cilvēku iesaisti nevajag. Taču jāsaprot, ka tik vienkārši – atnāk tehnoloģija, cilvēks aiziet – tas nav. Darbiniekam jāpieņem lēmumi, kas ir augsta riska lēmumi, kur nepieciešamas zināšanas, profesionalitāte. Lēmumu apstrīdēšana notiek un notiks, tas nav nekas ekstrēms.
Populārākā tēma, par ko notiek strīdi?
Ciršanas apliecinājuma neizsniegšana un medību tiesību līgumi. Ir arī lēmumi, kurus esmu atcēlis, bet kopumā mēs ejam pareizā virzienā.
Vai datorprogrammas palīdz pieņemt lēmumus?
Ļoti svarīgi, lai dati Mežu valsts reģistrā būtu precīzi un augstā kvalitātē. Tad mēs varam runāt par automātisko lēmumu pieņemšanu un datu analīzi. Nekas tā nesanāk, ja vietumis datu bāzē ir bērzu audze, bet reāli tur aug egles. Datu bāzē ir pieaudzis mežs, bet dabā jaunaudze. Var būt arī tā, ka datu bāzē augošs mežs, bet dabā – vējgāze. Atšķirība var būt arī koku augstumos, sugu sastāvā un tā tālāk. Datu precizitāte ir ļoti svarīga tajā brīdī, kad ātri, operatīvi jāpieņem lēmumi.
Digitalizācija noris aizvien straujāk, taču man ir sajūta, ka mēs aizejam tādā detalizāciju pakāpē, ka gribam redzēt, kas mežā notiek ne gada, ne mēneša, bet minūtes laikā. Jāsaprot, ka mežs ir ekosistēma, kas mainās, un rezultāti mūsu pieņemtajiem lēmumiem būs redzami pēc divdesmit trīsdesmit gadiem. Lai pieņemtu pareizu lēmumu, nepieciešama kvalitatīva informācija, profesionālas zināšanas un izpratne par rezultātu ilgtermiņā.
Esam izrunājuši arī to, kā rīkoties, ja atnāk paziņojums par trauksmi, kas ir svarīgi, lai pieņemtu pareizu lēmumu. Pierobežas zonā šis risks ir.
Vai meža īpašnieku skaits samazinās?
Meža īpašumi pamazām konsolidējas un apvienojas. Vairums meža īpašnieku ir meža lietās zinoši, un būtu jādod iespēja viņiem pašiem pieņemt lēmumus, kā saimniekot. Arī kļūdīties, ja tā gadās.
Ļoti jūtīga vieta ir Eiropas Savienības atbalstu administrēšana, tā ir laikietilpīga, un arī šeit ir jāvirzās uz to, ka pārbaudes notiek izlases veidā, nevis 100%. Mums ir vairāk jāuzticas meža īpašniekiem, un, piemēram, ja pārbaudot secinām, ka noteiktās prasības nav izpildītas un mēs tiekam apzināti maldināti, tad īpašniekam vajadzētu ne tikai atmaksāt saņemto naudu, bet arī zaudēt tiesības šādiem projektiem pieteikties nākamos divus vai trīs gadus. Jāsaprot, ka tie laiki, kad mēs kaut kā kaut ko sarunāsim, ir beigušies. Pret visiem meža īpašniekiem, visiem medniekiem mēs izturamies vienādi.
Visas atskaites nonāk pie jums caur internetu?
E-pakalpojumu portāls darbojas, par to ir pozitīvas atsauksmes. To izmanto gan meža īpašnieki, gan taksatori, gan mednieki. Tas iet savu attīstības ceļu. Uzmanīgi vērtējot atsauksmes, domājam par to, ko varētu mainīt, kā īpašnieks savas ieplānotās darbības varētu īstenot vēl ātrāk un vēl vienkāršāk.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261007_KZ-011.jpg.jpeg "Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.")
