11 °C
Melnajā jūrā Bulgārijas piekrastē droni trāpījuši diviem kuģiem, un viens no tiem nogrimis, pavēstīja varasiestādes.
Šādi triecieni ir absolūti nepieņemami, pauda Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs, norādot, ka Bulgārijas Ārlietu ministrija izsauks Krievijas vēstnieci.
Kaut arī pagaidām nav "skaidru un nepārprotamu pierādījumu" par to, kas ir atbildīgs par notikušo, "loģika liecina, ka šāds iznākums ir izdevīgs Krievijai", pauda premjers.
Kuģim "Chelsea 3" ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmuam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Bjalas trāpīja trīs droni, norādīja premjers.
Visi 15 kuģa apkalpes locekļi — septiņi Ukrainas pilsoņi un astoņi Azerbaidžānas pilsoņi — tika evakuēti uz Varnas ostu. Pieciem sniegta medicīniskā palīdzība.
Otram kuģim trāpīts aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Krapecas. Šis kuģis nogrimis.
Viens apkalpes loceklis izglābts, pauda Radevs. Citas detaļas viņš nesniedza.
Kā norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, abiem kuģiem trāpījuši droni. Viņa brīdināja, ka "Melnā jūra ir kļuvusi par vēl vienu fronti Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara eskalācijā".
"Tas ir nepieņemami," uzsvēra Leiena, apliecinot solidaritāti Bulgārijai.
Bulgārija informējusi NATO un Eiropas Savienību (ES) un lūdz starptautisko palīdzību, lai izmeklētu uzbrukumus un stiprinātu savas gaisa un jūras uzraudzības spējas, norādīja Radevs.
Par triecieniem ir atbildīga Krievija, platformā "X" pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, norādot, ka notikušais ir Maskavas "apzināta nevērība pret civiliedzīvotāju dzīvībām un jūras drošību Melnajā jūrā".
"Melnā jūra ir globālās pārtikas drošības dzīvības līnija. Krievija tai uzbrūk, lai izmantotu badu kā ieroci un turētu pasauli gūstā," uzsvēra ministrs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Melnajā jūrā Bulgārijas piekrastē droni trāpījuši diviem kuģiem, un viens no tiem nogrimis, pavēstīja varasiestādes.
Šādi triecieni ir absolūti nepieņemami, pauda Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs, norādot, ka Bulgārijas Ārlietu ministrija izsauks Krievijas vēstnieci.
Kaut arī pagaidām nav "skaidru un nepārprotamu pierādījumu" par to, kas ir atbildīgs par notikušo, "loģika liecina, ka šāds iznākums ir izdevīgs Krievijai", pauda premjers.
Kuģim "Chelsea 3" ar Maltas karogu, kas pieder Ukrainas uzņēmuam un ir reģistrēts Odesā, aptuveni 18 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Bjalas trāpīja trīs droni, norādīja premjers.
Visi 15 kuģa apkalpes locekļi — septiņi Ukrainas pilsoņi un astoņi Azerbaidžānas pilsoņi — tika evakuēti uz Varnas ostu. Pieciem sniegta medicīniskā palīdzība.
Otram kuģim trāpīts aptuveni 17 jūras jūdžu attālumā uz austrumiem no Krapecas. Šis kuģis nogrimis.
Viens apkalpes loceklis izglābts, pauda Radevs. Citas detaļas viņš nesniedza.
Kā norādīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena, abiem kuģiem trāpījuši droni. Viņa brīdināja, ka "Melnā jūra ir kļuvusi par vēl vienu fronti Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara eskalācijā".
"Tas ir nepieņemami," uzsvēra Leiena, apliecinot solidaritāti Bulgārijai.
Bulgārija informējusi NATO un Eiropas Savienību (ES) un lūdz starptautisko palīdzību, lai izmeklētu uzbrukumus un stiprinātu savas gaisa un jūras uzraudzības spējas, norādīja Radevs.
Par triecieniem ir atbildīga Krievija, platformā "X" pauda Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, norādot, ka notikušais ir Maskavas "apzināta nevērība pret civiliedzīvotāju dzīvībām un jūras drošību Melnajā jūrā".
"Melnā jūra ir globālās pārtikas drošības dzīvības līnija. Krievija tai uzbrūk, lai izmantotu badu kā ieroci un turētu pasauli gūstā," uzsvēra ministrs.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
![Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20261007_KZ-011.jpg.jpeg "Šogad jauniešu literārais seminārs "Aicinājums" norisinājās jau 50. reizi.")
