Latvijai trūkst skaidra plāna medikamentu nodrošināšanai krīzes situācijās

Latvijas veselības aprūpes nozare joprojām nav pilnībā gatava nodrošināt nepārtrauktu medikamentu pieejamību krīzes vai militāra apdraudējuma gadījumā. Lai gan zāļu ražotāji un piegādātāji ir gatavi iesaistīties, trūkst skaidra valsts rīcības plāna. Rēzeknē notikušajā konferencē nozares pārstāvji uzsvēra nepieciešamību veidot zāļu rezerves un sakārtot to piegādes sistēmu, vēsta 360TV Ziņas.

Medikamentu pieejamība krīzes laikā var kļūt par nopietnu izaicinājumu. Nozarei joprojām neesot konkrēta plāna zāļu apgādes nepārtrauktības nodrošināšanai.

"Ir pamata bāzes nodrošinājumi, bet mums nav pieņemti lēmumi, kuras ir kritiski svarīgas aptiekas, kurām ir jābūt vaļā pie jebkuriem apstākļiem. Nav skaidrs, ko darīt, ja cilvēks atnāk pēc recepšu zālēm, bet aptieka to nevar pārbaudīt," saka Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Signe Jantone.

To, ka neesam gatavi krīzēm, apliecināja arī augusta vētra, kad elektroapgādes traucējumu dēļ darbu pārtrauca aptuveni 40 aptiekas. Tās arī lūdza medikamentu izvešanu, jo nespēja nodrošināt tiem atbilstošu uzglabāšanas temperatūru.

"Ir valdības vīri, kuri saka, ka ģenerators būs risinājums, bet uzņēmēji saka, ka tas nav risinājums, jo vajag arī nemitīgi degvielu, lai tos darbinātu. Tāpat arī aptiekas ir ieviesušas offline sistēmas, bet ir absurdi, jo naudu pieņemt var, bet zāles izsniegt nevar, jo nevar atrast recepti," norāda Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens.

Vienlaikus šonedēļ sperts solis uz priekšu, valdībai apstiprinot kritisko zāļu rezervju veidošanas un apgādes kārtību. Taču situācija joprojām nav atrisināta. Tostarp zāļu ražotāji esot gatavi nodrošināt pilna cikla ražošanu, taču nav konkrētas skaidrības no valsts puses.

"Mums būtu jāsaprot, kuri medikamenti mums būtu jāražo un kuri būtu tie kritiskie. Ja tie medikamenti šobrīd neatrodas mūsu portfelī, tad mums tas aizņems laiku. Ir jāsaprot, jāpielāgo tehnoloģijas, lai mēs varētu tirgū laist kvalitatīvas zāles," skaidro AS "Olpha" Kvalitātes un reģistrācijas departamenta direktors Pavels Fjodorovs.

Signe Jantone uzsver, ka zāļu rezervju veidošana ir pakāpenisks process, kas jāattīsta soli pa solim, ik gadu, visticamāk, palielinot tam atvēlēto finansējumu, tostarp no valsts budžeta.

"Igauņi mums ir kā labais piemērs. Viņiem jau ir veterināro zāļu krājumi, mēs vēl cilvēkiem paredzētos neesam izveidojuši," saka Jānis Lībķens.

Taču ar rezervēm vien nepietiks — jābūt skaidriem arī to piegādes un loģistikas plāniem.

"Lai vajadzības gadījumā mums ir skaidrs kā mēs tiekam pie šiem medikamentiem — kāds ir šis ceļš un kārtība kā šos medikamentus var dabūt ģimenes ārsts un tālāk arī pacients," bilst Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš norāda, ka pašreizējais medikamentu nodrošinājums slimnīcās ir pietiekams, ja pacientu profils nemainās. Taču situācija var kļūt sarežģītāka, ja kādu slimnīcu slēdz un tās pacientus pārved uz citu ārstniecības iestādi, kurai var nebūt nepieciešamo medikamentu rezervju. Šādos gadījumos būtu jāmeklē risinājumi zāļu nogādāšanai.

Konferencē izdiskutēto nozare apkopošot un savus priekšlikumus iesniegs tiem, kuri nebija klāt, proti, valdībai, un sekos līdzi, lai šie ieteikumi tiktu īstenoti.