Vides resursu apsaimniekošanas grupas AS "Eco Baltia" uzņēmums "Eco Baltia vide" ieguvis tiesības septiņus gadus nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu Ādažu novadā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".
"Eco Baltia vide" uzvarējusi Ādažu novada pašvaldības izsludinātajā iepirkumā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu. Kopējā prognozētā līguma summa iepirkumā noteiktajam septiņu gadu periodam ir 22 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Iepirkums paredz, ka no 2025. gada 1. septembra uzņēmums sāks sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Carnikavā, savukārt no 2026. gada 2. jūnija nodrošinās pakalpojumu sniegšanu arī pārējās Ādažu novada teritorijās, kurās pakalpojumi šobrīd tiek nodrošināti atbilstoši līdzšinējam iepirkumam.
"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, norāda, ka dalība publiskajos iepirkumos ir būtisks instruments uzņēmuma stratēģiskajai izaugsmei - tie ļauj mērķtiecīgi paplašināt darbības teritoriju un klientu loku, palielināt pakalpojumu apjomu un sekmēt investīciju atdevi infrastruktūras un inovāciju attīstībā.
Jau ziņots, ka 2023. gadā "Eco Baltia vide" apgrozījums bija 53,999 miljoni eiro, savukārt kompānijas peļņa sasniedza 12,178 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" dati. Finanšu rādītāji par 2024. gadu vēl nav pieejami.
Kompānija ietilpst atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmuma grupā "Eco Baltia".
"Eco Baltia" koncerns pagājušajā gadā strādājis ar 261,541 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 19,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga septiņas reizes un bija 10,792 miljoni eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir "Iterum" (iepriekš "PET Baltija"), "Eco Baltia vide", SIA "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice", kā arī Polijas "Metal Plast".
Kompānija reģistrēta 2011. gadā, un tās pamatkapitāls ir 35 005 eiro. "Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir "BSGF Salvus" (52,81%), kas pārstāv privāto investīciju fondu "INVL Baltic Sea Growth Fund", Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%) ar SIA "Enrial Holdings" un "Penvi Investment Ltd." starpniecību.