Partly Cloudy 27.7 °C
C. 06.08
Aisma, Askolds
SEKO MUMS
Reklāma
Reģionālais veloceļš Dzirciemā.
Reģionālais veloceļš Dzirciemā.
Foto: Zane Bitere/LETA

Rīgā nodoti ekspluatācijā trīs reģionālie veloceļi Babītes un Piņķu, Ulbrokas un Ķekavas virzienā, un pašvaldība sola turpināt paplašināt veloinfrastruktūru, šogad galvaspilsētā izveidojot vismaz 27 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras, ceturtdien veloceļu atklāšanas pasākumā sacīja Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (P).

Reklāma

Trīs veloceļu izbūvē Rīgas pašvaldība gada laikā ieguldījusi 21,18 miljonus eiro. Kotello uzsvēra, ka projektu gaitā ir izbūvēta ne tikai veloinfrastruktūra, bet arī plašā mērogā labiekārtota pilsētas ārtelpa apkaimēs. Piemēram, pie Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ir izveidotas jaunas ietves, atjaunoti soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu statīvi, kā arī iestādīti koki un ieviesti satiksmes drošības risinājumi. Līdzīgi labiekārtojumi veikti visos trīs Atveseļošanas fonda finansētajos veloceļu projektos, īpaši Imantas un Ulbrokas virzienā.

Kotello pauda gandarījumu, ka jauna infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem ir izveidota arī galvaspilsētas mikrorajonos un citās lielajās dzīvojamajās apkaimēs. Viņa arī uzsvēra, ka projektu gaitā esot sakārtota virkne krustojumu, uzlabojot pārvietošanās vidi un braukšanas trajektorijas ne tikai gājējiem un velosipēdistiem, bet arī autovadītājiem.

Pēc viņas teiktā, šie projekti ir skaidrs pašvaldības signāls par Rīgas turpmāko attīstības virzienu.

Kotello informēja, ka šogad sāksies arī veloceļa un gājēju ietvju atjaunošana 11. novembra krastmalā.

Savukārt augustā vai, vēlākais, septembrī

plānots sākt būvdarbus Vecāķos, lai Rīgas veloinfrastruktūru savienotu ar Ādažu novada pašvaldības izbūvēto Atveseļošanas fonda veloceļu Carnikavas virzienā.

Patlaban Carnikavas virzienā izbūvētais veloceļš pie Rīgas robežas beidzas, un velosipēdistiem ceļš jāturpina pa smilšainu posmu. Tādēļ maršrutu vēl nav iespējams pilnvērtīgi izmantot visā tā garumā.

Jaunas velojoslas tiek veidotas arī Rīgas centrā. Drīzumā plānots pabeigt Dzirnavu ielas seguma atjaunošanu, kur abās ielas pusēs paredzēta veloinfrastruktūra.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (P) uzsvēra, ka jaunie veloceļi nav tikai velosipēdistiem paredzēti maršruti, bet gan mūsdienīga pilsētvides infrastruktūra.

Kleinbergs sacīja, ka vairākas citas Eiropas pilsētas līdzīgu infrastruktūru ir izveidojušas jau pirms daudziem gadiem, tādēļ Rīgai attīstība šajā jomā jāturpina.

Kleinbergs pieļāva, ka pašvaldībai varētu pārmest pārāk strauju rīcību, tomēr viņa vērtējumā 27 kilometri jaunas veloinfrastruktūras ir maz un nepieciešams izbūvēt vēl vairāk.

Reklāma
Reklāma

Viņš pauda pārliecību, ka kvalitatīvas publiskās ārtelpas un veloinfrastruktūras izveide mudinās cilvēkus vairāk laika pavadīt Rīgā un pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdu, nevis šādas iespējas meklēt citās pilsētās.

Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska uzsvēra, ka Rīgā un Pierīgā izbūvētie 52 kilometri veloinfrastruktūras ir būtisks priekšnosacījums turpmākai veloceļu tīkla attīstībai un ļauj arī Pierīgas iedzīvotājiem droši nokļūt galvaspilsētā ar velosipēdu.

Projekti esot arī piemērs tam, kā vairākas pašvaldības var sadarboties un kopīgi attīstīt infrastruktūru, kas nebeidzas pie vienas pašvaldības administratīvās robežas. No nodalītas veloinfrastruktūras iegūstot arī autovadītāji, jo tā uzlabo visu satiksmes dalībnieku drošību, pauda Šimiņa-Neverovska.

Pirms veloceļu atklāšanas preses konferences notika kopīgs brauciens pa jauno veloceļu. Tajā piedalījās Kleinbergs, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas komanda un sieviešu velo kopiena "Latvian Cycling Girls".

Rīgā un Pierīgā izveidots vienots un savstarpēji savienots veloinfrastruktūras tīkls 52 kilometru kopgarumā. Projektu īstenošanai no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda bija pieejami 34,51 miljons eiro.

Projektus par veloceļu izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu, pilnveidi vai pielāgošanu īstenoja Rīgas, Ropažu, Ķekavas, Mārupes un Ādažu novadu pašvaldības.

Veloinfrastruktūras attīstīšanai no Atveseļošanas fonda kopā bija pieejami 34 514 008 eiro, tostarp Rīgas pašvaldībai — 21 184 730 eiro, Ropažu novada pašvaldībai — 3 296 748 eiro, Ķekavas novada pašvaldībai — 3 250 910 eiro, Mārupes novada pašvaldībai — 2 877 000 eiro un Ādažu novada pašvaldībai — 3 904 620 eiro.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma