Pēc tam, kad Vācijas varasiestādes bija atklājušas mēģinājumu veikt sabotāžu Leipcigas lidostā, viens no Kremļa pārstāvjiem sazinājies ar kolēģi Vācijas valdībā un brīdinājis, ka uzbrukums Leipcigā nav Maskavas pēdējā operācija, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem.
Augustā Leipcigas lidostā tika atrasts drons ar sprāgstvielām, kas atradās blakus Ukrainas transportlidmašīnai "An-124". Vēlāk kļuva zināms, ka droni bijuši vairāki. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju mēģinājumā veikt sabotāžu lidostā.
Eiropas amatpersonas, atsaucoties uz ASV izlūkošanas datiem, "Wall Street Journal" pastāstīja, ka vasarā Maskavā pieaugusi neapmierinātība par to, ka nedz karadarbība frontē, nedz sarunas ar Vašingtonu nav panākušas, ka Ukraina piekrīt Krievijas diktatora Vladimira Putina prasībām.
Norādījumu pastiprināt sabotāžas kampaņu un slepenās operācijas pret NATO valstīm devis personīgi Putins, teikuši laikraksta avoti, kas ir pazīstami ar ASV izlūkdienestu secinājumiem.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Ratklifs pēc vizītes Maskavā personīgi informējis savus kolēģus no Eiropas izlūkošanas dienestiem un vairākus politiķus, ka Maskava pastiprina sabotāžas operācijas pret viņu valstīm.
Kā atgādina laikraksts, pēc sabotāžas mēģinājuma Leipcigā Eiropas valstīs strauji pieauga līdzīgu incidentu skaits.
Konkrēti, augustā tika aizdedzinātas dronu ražotnes Igaunijā un Polijā.
Slovākijas varasiestādes augustā paziņoja, ka ir novērsušas plānotu ugunsgrēku Ukrainas dronu ražotnē Slovākijas teritorijā.
Turklāt pēdējo nedēļu laikā Polija, Lietuva un Bulgārija ziņoja par sabotāžas aktiem pret "Starlink" objektiem.
Aptauja
Vai Eiropa ir gatava stāties pretī hibrīdkara draudiem?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Pēc tam, kad Vācijas varasiestādes bija atklājušas mēģinājumu veikt sabotāžu Leipcigas lidostā, viens no Kremļa pārstāvjiem sazinājies ar kolēģi Vācijas valdībā un brīdinājis, ka uzbrukums Leipcigā nav Maskavas pēdējā operācija, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz avotiem.
Augustā Leipcigas lidostā tika atrasts drons ar sprāgstvielām, kas atradās blakus Ukrainas transportlidmašīnai "An-124". Vēlāk kļuva zināms, ka droni bijuši vairāki. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju mēģinājumā veikt sabotāžu lidostā.
Eiropas amatpersonas, atsaucoties uz ASV izlūkošanas datiem, "Wall Street Journal" pastāstīja, ka vasarā Maskavā pieaugusi neapmierinātība par to, ka nedz karadarbība frontē, nedz sarunas ar Vašingtonu nav panākušas, ka Ukraina piekrīt Krievijas diktatora Vladimira Putina prasībām.
Norādījumu pastiprināt sabotāžas kampaņu un slepenās operācijas pret NATO valstīm devis personīgi Putins, teikuši laikraksta avoti, kas ir pazīstami ar ASV izlūkdienestu secinājumiem.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Ratklifs pēc vizītes Maskavā personīgi informējis savus kolēģus no Eiropas izlūkošanas dienestiem un vairākus politiķus, ka Maskava pastiprina sabotāžas operācijas pret viņu valstīm.
Kā atgādina laikraksts, pēc sabotāžas mēģinājuma Leipcigā Eiropas valstīs strauji pieauga līdzīgu incidentu skaits.
Konkrēti, augustā tika aizdedzinātas dronu ražotnes Igaunijā un Polijā.
Slovākijas varasiestādes augustā paziņoja, ka ir novērsušas plānotu ugunsgrēku Ukrainas dronu ražotnē Slovākijas teritorijā.
Turklāt pēdējo nedēļu laikā Polija, Lietuva un Bulgārija ziņoja par sabotāžas aktiem pret "Starlink" objektiem.
Aptauja
Vai Eiropa ir gatava stāties pretī hibrīdkara draudiem?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
11.7 °C
































































































































































































































































