10.5 °C
Eiropas valdību vidū pēdējā laikā pastiprinās apziņa, ka drīz pienāks laiks izraudzīties pārstāvi tiešām sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai mēģinātu panākt mieru Ukrainā, vēsta izdevums "Politico".
Nav tomēr skaidrības, kurš tieši būtu piemērotākais kandidāts šim sarežģītajam uzdevumam.
Eiropa paliek malā
Šis temats lielāku steidzamību ieguva šonedēļ pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņa Stīva Vitkofa viesošanās Sanktpēterburgā, kur viņš apspriedās ar Putinu un piedāvāja atsākt trīspusējas – ASV, Ukrainas un Krievijas – sarunas. Kremlis paudis gatavību šādas sarunas atsākt novembrī, tomēr, cik var saprast, tās nenotiks valstu līderu, bet gan zemākā līmenī. ASV mediji arī vēstījuši par Putina vēlmi rīkot sarunas ar ASV un Ķīnas līderu klātbūtni, bet bez Ukrainas. Arī šādā formātā Eiropas Savienības (ES) dalība netiek paredzēta. "Prezidents Putins neuzskata Eiropas Savienību par autoritāti," intervijā mediju grupai "Axel Springer Global Reporters Network" pauda Čehijas prezidents Petrs Pavels. Putins negrib runāt nedz ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, nedz ar ES augsto ārlietu un drošības politikas pārstāvi Kaju Kallasu, viņš pārstājis runāt arī ar "citiem Eiropas līderiem, tostarp Emanuelu Makronu", piebilda Čehijas prezidents. Šādā situācijā ES vajadzētu "identificēt personu vai cilvēku grupu, kas runātu Eiropas vārdā. Ne obligāti ES vai NATO pārstāvjus, bet vienkārši līderus, kuriem pārējie dotu mandātu vest sarunas," savas domas izklāstīja Pavels.
Vajadzīgs saziņas kanāls
Pēdējās nedēļās vērojamā Trampa tuvināšanās Maskavai, tostarp paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu un sarunas ar Putinu, no jauna aktivizējušas debates Briselē par nepieciešamību Eiropai atvērt savu "tiešo līniju" ar Kremli, lai nodrošinātu Eiropas interešu aizstāvību un stiprinātu Ukrainas iespējas pretoties Krievijai pārlieku izdevīgam miera līgumam, norāda "Politico". "Lai cik grūti to būtu pieņemt, es domāju, ka kaut kāds kanāls ar Putinu būtu laba lieta," intervijā "Politico" pauda Karalisko Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētnieks Deivids Lidingtons. "Neesmu noskaņots optimistiski, ka tas panāktu daudz īstermiņā, bet nav slikti, ja ir kanāls, kuru izmantot, ja un kad parādās izdevība," piebilda Lidingtons, kurš no 1992. līdz 2019. gadam britu parlamentā pārstāvēja Konservatīvo partiju.
Stuba priekšrocības
Diplomātu un amatpersonu vidū tomēr nav vienprātības par labāko kandidātu sarunām ar Krieviju. Tiek atzīmēts, ka ES institūciju vadībā jau ir amatpersonas, kuras ved nozīmīgas sarunas. EK priekšsēdētāja fon der Leiena ir vedusi sarunas ar Trampu tirdzniecības jautājumos, bet Eiropadomes vadītājs Antoniu Košta saziņas kanālu ar Kremli atvēris jau iepriekš, izmantojot savu biroju, atgādina "Politico". ES intereses starptautiski aizstāv augstā ārlietu un drošības politikas pārstāve Kallasa.
Briseles "burbulim" tomēr vajadzētu apzināties, ka sarunās ar Trampu un Putinu vienošanos neizdosies panākt, vadoties pēc ES protokoliem, intervijā "Politico" uzsvēra kādas ES dalībvalsts diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms. Blokam jāizraugās sarunu vedējs, ņemot vērā "lielāko vērtību, nevis personīgās varas cīņas",
piebilda diplomāts.
Šādos apstākļos liela uzmanība tiek pievērsta Somijas prezidentam Aleksandram Stubam, kurš iepriekš ir paudis, ka Eiropai ar Krieviju ir jārunā. Viņš arī pieļāvis, ka šādās sarunās varētu pārstāvēt Eiropu. Tiek atzīmēts, ka Stubam par labu nāk vairāki faktori. Pirmkārt, no visiem ES līderiem viņam ir labākās attiecības ar Trampu. Otrkārt, Somijai ir liela attiecību pieredze ar Krieviju. Par Stubu interese esot, jo Somijai ir zināšanas par Krieviju, un Helsinki tradicionāli ir iesaistījušies dialogā ar Maskavu. Pats Stubs arī esot izrādījis politisko līderību miera sarunu jautājumā, vēsta "Politico", atsaucoties uz diplomātu teikto. Jāpiebilst, ka Stubs otrdien Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās sarunās ar Vitkofu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Somijas prezidenta kandidatūru jau komentējusi arī Maskava. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Krievija ir gatava pozitīvi uztvert Stuba dalību sarunās, ja viņš dos konstruktīvu pienesumu, nevis vienkārši atkārtos Eiropas līdzšinējo nostāju kara jautājumā. Spriežot par atbilstošāko kandidātu, no ES diplomātiem izskanējis, ka sarunās jābūt pārstāvētai tieši ES, nevis atsevišķām Eiropas lielvalstīm. Pausts arī viedoklis, ka labāks kandidāts būtu Eiropadomes priekšsēdētājs Košta, nevis fon der Leiena un Kallasa, kuras vairāk tiek saistītas ar atbalstu Ukrainai.
Eiropas līderi samitā Briselē pagājušajā nedēļā esot jautājuši Koštam, vai būtu pienācis laiks viņam sākt sarunas ar Putinu. Patlaban Košta tomēr neesot gatavs tādās sarunās iesaistīties, par aizkulisēs spriesto "Politico" pavēstījis kāds diplomāts. Jāpiebilst, ka Putins vēl maijā paziņoja, ka Eiropas sarunu vedēja lomā labprāt redzētu bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, kurš pēc amata atstāšanas bijis vairāku Krievijas enerģētikas kompāniju vadībā un Maskavas agresiju pret Ukrainu nav nosodījis.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Eiropas valdību vidū pēdējā laikā pastiprinās apziņa, ka drīz pienāks laiks izraudzīties pārstāvi tiešām sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai mēģinātu panākt mieru Ukrainā, vēsta izdevums "Politico".
Nav tomēr skaidrības, kurš tieši būtu piemērotākais kandidāts šim sarežģītajam uzdevumam.
Eiropa paliek malā
Šis temats lielāku steidzamību ieguva šonedēļ pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņa Stīva Vitkofa viesošanās Sanktpēterburgā, kur viņš apspriedās ar Putinu un piedāvāja atsākt trīspusējas – ASV, Ukrainas un Krievijas – sarunas. Kremlis paudis gatavību šādas sarunas atsākt novembrī, tomēr, cik var saprast, tās nenotiks valstu līderu, bet gan zemākā līmenī. ASV mediji arī vēstījuši par Putina vēlmi rīkot sarunas ar ASV un Ķīnas līderu klātbūtni, bet bez Ukrainas. Arī šādā formātā Eiropas Savienības (ES) dalība netiek paredzēta. "Prezidents Putins neuzskata Eiropas Savienību par autoritāti," intervijā mediju grupai "Axel Springer Global Reporters Network" pauda Čehijas prezidents Petrs Pavels. Putins negrib runāt nedz ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, nedz ar ES augsto ārlietu un drošības politikas pārstāvi Kaju Kallasu, viņš pārstājis runāt arī ar "citiem Eiropas līderiem, tostarp Emanuelu Makronu", piebilda Čehijas prezidents. Šādā situācijā ES vajadzētu "identificēt personu vai cilvēku grupu, kas runātu Eiropas vārdā. Ne obligāti ES vai NATO pārstāvjus, bet vienkārši līderus, kuriem pārējie dotu mandātu vest sarunas," savas domas izklāstīja Pavels.
Vajadzīgs saziņas kanāls
Pēdējās nedēļās vērojamā Trampa tuvināšanās Maskavai, tostarp paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu un sarunas ar Putinu, no jauna aktivizējušas debates Briselē par nepieciešamību Eiropai atvērt savu "tiešo līniju" ar Kremli, lai nodrošinātu Eiropas interešu aizstāvību un stiprinātu Ukrainas iespējas pretoties Krievijai pārlieku izdevīgam miera līgumam, norāda "Politico". "Lai cik grūti to būtu pieņemt, es domāju, ka kaut kāds kanāls ar Putinu būtu laba lieta," intervijā "Politico" pauda Karalisko Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētnieks Deivids Lidingtons. "Neesmu noskaņots optimistiski, ka tas panāktu daudz īstermiņā, bet nav slikti, ja ir kanāls, kuru izmantot, ja un kad parādās izdevība," piebilda Lidingtons, kurš no 1992. līdz 2019. gadam britu parlamentā pārstāvēja Konservatīvo partiju.
Stuba priekšrocības
Diplomātu un amatpersonu vidū tomēr nav vienprātības par labāko kandidātu sarunām ar Krieviju. Tiek atzīmēts, ka ES institūciju vadībā jau ir amatpersonas, kuras ved nozīmīgas sarunas. EK priekšsēdētāja fon der Leiena ir vedusi sarunas ar Trampu tirdzniecības jautājumos, bet Eiropadomes vadītājs Antoniu Košta saziņas kanālu ar Kremli atvēris jau iepriekš, izmantojot savu biroju, atgādina "Politico". ES intereses starptautiski aizstāv augstā ārlietu un drošības politikas pārstāve Kallasa.
Briseles "burbulim" tomēr vajadzētu apzināties, ka sarunās ar Trampu un Putinu vienošanos neizdosies panākt, vadoties pēc ES protokoliem, intervijā "Politico" uzsvēra kādas ES dalībvalsts diplomāts, kurš vēlējās palikt anonīms. Blokam jāizraugās sarunu vedējs, ņemot vērā "lielāko vērtību, nevis personīgās varas cīņas",
piebilda diplomāts.
Šādos apstākļos liela uzmanība tiek pievērsta Somijas prezidentam Aleksandram Stubam, kurš iepriekš ir paudis, ka Eiropai ar Krieviju ir jārunā. Viņš arī pieļāvis, ka šādās sarunās varētu pārstāvēt Eiropu. Tiek atzīmēts, ka Stubam par labu nāk vairāki faktori. Pirmkārt, no visiem ES līderiem viņam ir labākās attiecības ar Trampu. Otrkārt, Somijai ir liela attiecību pieredze ar Krieviju. Par Stubu interese esot, jo Somijai ir zināšanas par Krieviju, un Helsinki tradicionāli ir iesaistījušies dialogā ar Maskavu. Pats Stubs arī esot izrādījis politisko līderību miera sarunu jautājumā, vēsta "Politico", atsaucoties uz diplomātu teikto. Jāpiebilst, ka Stubs otrdien Norvēģijas galvaspilsētā Oslo piedalījās sarunās ar Vitkofu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Somijas prezidenta kandidatūru jau komentējusi arī Maskava. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteicies, ka Krievija ir gatava pozitīvi uztvert Stuba dalību sarunās, ja viņš dos konstruktīvu pienesumu, nevis vienkārši atkārtos Eiropas līdzšinējo nostāju kara jautājumā. Spriežot par atbilstošāko kandidātu, no ES diplomātiem izskanējis, ka sarunās jābūt pārstāvētai tieši ES, nevis atsevišķām Eiropas lielvalstīm. Pausts arī viedoklis, ka labāks kandidāts būtu Eiropadomes priekšsēdētājs Košta, nevis fon der Leiena un Kallasa, kuras vairāk tiek saistītas ar atbalstu Ukrainai.
Eiropas līderi samitā Briselē pagājušajā nedēļā esot jautājuši Koštam, vai būtu pienācis laiks viņam sākt sarunas ar Putinu. Patlaban Košta tomēr neesot gatavs tādās sarunās iesaistīties, par aizkulisēs spriesto "Politico" pavēstījis kāds diplomāts. Jāpiebilst, ka Putins vēl maijā paziņoja, ka Eiropas sarunu vedēja lomā labprāt redzētu bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu, kurš pēc amata atstāšanas bijis vairāku Krievijas enerģētikas kompāniju vadībā un Maskavas agresiju pret Ukrainu nav nosodījis.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
