9.8 °C
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs trešdien ieradās Sanktpēterburgā, kur viņš apspriedās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējām izbeigt karu Ukrainā.
Vitkofa viesošanās Krievijā notika dienu pēc tam, kad viņš Oslo runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākiem Eiropas līderiem. ASV diplomātiskās aktivitātes notiek brīdī, kad publiskajā telpā pasliktinājušās Trampa un Zelenska attiecības, Kijivai bažījoties, ka Vašingtona izmanto militāro palīdzību un piekļuvi tehnoloģijām, lai piespiestu Ukrainu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām pirms novembra sākumā gaidāmajām ASV vidustermiņa vēlēšanām. Tramps uzskata, ka šie triecieni ir atbildīgi par degvielas cenu kāpumu, lai arī galvenais cēlonis ir viņa sāktais karš pret Irānu.
Piedāvātas jaunas idejas
Sarunās Oslo, kur ar Vitkofu otrdien apspriedās ne tikai Zelenskis, bet arī Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, esot panākts "nozīmīgs progress", telekanālam CNN pavēstīja kāda ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Ukraina Norvēģijas galvaspilsētā "piedāvāja jaunas idejas un priekšlikumus, kas tika detalizēti apspriesti", un abas puses ir vienisprātis par nākamajiem soļiem, pavēstīja amerikāņu amatpersona. "Sarunās tika nosegti visaptveroša miera ietvara galvenie elementi, tostarp ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai, pēckara ekonomiskais un labklājības plāns un plašāka Eiropas drošības arhitektūra, kas izstrādāta, lai radītu ilgstošu stabilitāti," piebilda amatpersona. Ukraina un tās partneri Eiropā atkārtoja Kijivas galvenās sarkanās līnijas jebkurās miera sarunās, tostarp vajadzību pēc drošības garantijām, lai gādātu, ka Krievija neuzbrūk atkārtoti. Ukraina arī likusi saprast, ka Krievijai teritoriju negrasās atdot. Šis punkts skar Maskavas prasību, lai Ukrainas armija atstāj arī to Donbasa daļu, kuru Krievija nav iekarojusi. ASV valsts sekretārs Marko Rubio sarunas Oslo raksturoja kā pozitīvas, tomēr tajās nav bijis nekā "negaidīta, nekā pārsteidzoša". Rubio, kurš uzturējās vizītē Indijā, arī atzina, ka izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu ir sarežģīti. "Šīs lietas ir sarežģītas, un, ja šis karš būtu viegli atrisināms, tas jau sen būtu atrisināts," pauda valsts sekretārs. Sarunas komentējis arī Ukrainas prezidents. "Mums ir pāris skaidras idejas, kā panākt mieru, un mēs šajos centienos esam vienoti ar mūsu eiropiešu partneriem. Un mēs gribam, lai amerikāņi šīs idejas pavēsta krieviem," otrdien paziņoja Zelenskis. "Redzēsim, kas Putinam būs sakāms," piebilda Ukrainas prezidents. Kāda Eiropas amatpersona Oslo tikmēr norādīja CNN, ka problēma nav plānu trūkumā, bet tajā, ka Krievija pret tiem neattiecas nopietni. Savukārt Somijas prezidents Stubs, kurš piedalījās sarunās Oslo, paziņoja, ka panākts "patiess progress", tomēr nekādas detaļas neatklāja un mudināja apbruņoties ar pacietību.
Atbrīvo amerikāni
Komentējot miera centienus, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda, ka Maskava ir gatava apsvērt priekšlikumus, kas tai nāk par labu "ekonomiski un finansiāli", tomēr apmaiņā pret tiem "politisku piekāpšanos" no Krievijas nav vērts gaidīt. Nav pamata arī gaidīt uz fundamentālām izmaņām ASV un Krievijas attiecībās Trampa administrācijas laikā, jo Vašingtona Krievijai "labākajā gadījumā" esot konkurente, bet nākamās ASV administrācijas Trampa laika ekonomiskās piekāpšanās var atcelt. Kremlis arī noraidījis piedāvājumus uz laiku abām pusēm pārtraukt uzbrukumus otras puses enerģētikas infrastruktūrai. "Nekas nav mainījies. Mums vajag mieru, nevis pamieru," trešdien reportieriem paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņš tomēr atzina, ka visaptverošu mieru panākt neizdosies, ja sarunās nepiedalīsies arī Kijiva. Pēc ierašanās Sanktpēterburgā Vitkofs pauda cerību, ka tiks sperts "vēl viens solis", lai izbeigtu karu. Viņš arī aicināja Putinu atsākt trīspusējās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunas. Kremlis šādam aicinājumam esot piekritis. Putina padomnieks Jurijs Ušakovs pavēstīja, ka trīspusējās sarunas varētu notikt novembra vidū. Šajās sarunās uzsvars tiks likts uz "drošības sistēmu Krievijai un Ukrainai pēc konflikta beigām", piebilda Putina padomnieks. Jāpiebilst, ka ASV, Ukrainas un Krievijas pārstāvji šā gada sākumā divas reizes tikās Abū Dabī un vēl vienu reizi Ženēvā. Nekādu diplomātisku izrāvienu šajās sarunās panākt gan neizdevās. Zelenskis ir norādījis, ka būtu nepieciešamas sarunas valstu līderu līmenī, tomēr līdz šim Putins ir izvairījies no tikšanās ar Ukrainas prezidentu. Tā vietā Putins esot piedāvājis novembrī tikties ar Trampu Ķīnā, lai tur panāktu Krievijai labvēlīgāku miera līgumu bez Ukrainas klātbūtnes, vēstījuši ASV mediji. Par trīspusēju tikšanos otrdien Oslo bija izteicies arī Zelenskis, vienlaikus uzsverot, ka Ukrainas nākotne bez pašas Ukrainas dalības netiks apspriesta. "Es nezinu, kāda trīspusēja tikšanās būs starp Ameriku, Ķīnu un Krieviju. Tas ir viņu ziņā. Bet, protams, ja ir jautājumi par Ukrainu, par mūsu nākotni, tas ir pieņemami tikai tad, ja mēs esam pie sarunu galda," uzsvēra Ukrainas prezidents. Intervijā telekanālam "Fox News" Zelenskis trešdien pauda, ka atbalsta karadarbības izbeigšanu atbilstoši frontes līnijai, kam sekotu sarunas. Krievija šādam pamieram nepiekrīt, uzstājot uz Ukrainas pilnīgu aiziešanu no Donbasa. Jāpiebilst, ka pēc sarunām ar Vitkofu Putins paziņoja par Krievijā ieslodzītā septiņdesmit četrus gadu vecā amerikāņa Stīvena Habarda atbrīvošanu. Viņš, karā cīnoties Ukrainas pusē, bija nonācis Krievijas gūstā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs trešdien ieradās Sanktpēterburgā, kur viņš apspriedās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par iespējām izbeigt karu Ukrainā.
Vitkofa viesošanās Krievijā notika dienu pēc tam, kad viņš Oslo runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākiem Eiropas līderiem. ASV diplomātiskās aktivitātes notiek brīdī, kad publiskajā telpā pasliktinājušās Trampa un Zelenska attiecības, Kijivai bažījoties, ka Vašingtona izmanto militāro palīdzību un piekļuvi tehnoloģijām, lai piespiestu Ukrainu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām pirms novembra sākumā gaidāmajām ASV vidustermiņa vēlēšanām. Tramps uzskata, ka šie triecieni ir atbildīgi par degvielas cenu kāpumu, lai arī galvenais cēlonis ir viņa sāktais karš pret Irānu.
Piedāvātas jaunas idejas
Sarunās Oslo, kur ar Vitkofu otrdien apspriedās ne tikai Zelenskis, bet arī Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre un Somijas prezidents Aleksandrs Stubs, esot panākts "nozīmīgs progress", telekanālam CNN pavēstīja kāda ASV amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. Ukraina Norvēģijas galvaspilsētā "piedāvāja jaunas idejas un priekšlikumus, kas tika detalizēti apspriesti", un abas puses ir vienisprātis par nākamajiem soļiem, pavēstīja amerikāņu amatpersona. "Sarunās tika nosegti visaptveroša miera ietvara galvenie elementi, tostarp ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai, pēckara ekonomiskais un labklājības plāns un plašāka Eiropas drošības arhitektūra, kas izstrādāta, lai radītu ilgstošu stabilitāti," piebilda amatpersona. Ukraina un tās partneri Eiropā atkārtoja Kijivas galvenās sarkanās līnijas jebkurās miera sarunās, tostarp vajadzību pēc drošības garantijām, lai gādātu, ka Krievija neuzbrūk atkārtoti. Ukraina arī likusi saprast, ka Krievijai teritoriju negrasās atdot. Šis punkts skar Maskavas prasību, lai Ukrainas armija atstāj arī to Donbasa daļu, kuru Krievija nav iekarojusi. ASV valsts sekretārs Marko Rubio sarunas Oslo raksturoja kā pozitīvas, tomēr tajās nav bijis nekā "negaidīta, nekā pārsteidzoša". Rubio, kurš uzturējās vizītē Indijā, arī atzina, ka izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu ir sarežģīti. "Šīs lietas ir sarežģītas, un, ja šis karš būtu viegli atrisināms, tas jau sen būtu atrisināts," pauda valsts sekretārs. Sarunas komentējis arī Ukrainas prezidents. "Mums ir pāris skaidras idejas, kā panākt mieru, un mēs šajos centienos esam vienoti ar mūsu eiropiešu partneriem. Un mēs gribam, lai amerikāņi šīs idejas pavēsta krieviem," otrdien paziņoja Zelenskis. "Redzēsim, kas Putinam būs sakāms," piebilda Ukrainas prezidents. Kāda Eiropas amatpersona Oslo tikmēr norādīja CNN, ka problēma nav plānu trūkumā, bet tajā, ka Krievija pret tiem neattiecas nopietni. Savukārt Somijas prezidents Stubs, kurš piedalījās sarunās Oslo, paziņoja, ka panākts "patiess progress", tomēr nekādas detaļas neatklāja un mudināja apbruņoties ar pacietību.
Atbrīvo amerikāni
Komentējot miera centienus, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda, ka Maskava ir gatava apsvērt priekšlikumus, kas tai nāk par labu "ekonomiski un finansiāli", tomēr apmaiņā pret tiem "politisku piekāpšanos" no Krievijas nav vērts gaidīt. Nav pamata arī gaidīt uz fundamentālām izmaņām ASV un Krievijas attiecībās Trampa administrācijas laikā, jo Vašingtona Krievijai "labākajā gadījumā" esot konkurente, bet nākamās ASV administrācijas Trampa laika ekonomiskās piekāpšanās var atcelt. Kremlis arī noraidījis piedāvājumus uz laiku abām pusēm pārtraukt uzbrukumus otras puses enerģētikas infrastruktūrai. "Nekas nav mainījies. Mums vajag mieru, nevis pamieru," trešdien reportieriem paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Viņš tomēr atzina, ka visaptverošu mieru panākt neizdosies, ja sarunās nepiedalīsies arī Kijiva. Pēc ierašanās Sanktpēterburgā Vitkofs pauda cerību, ka tiks sperts "vēl viens solis", lai izbeigtu karu. Viņš arī aicināja Putinu atsākt trīspusējās ASV, Ukrainas un Krievijas sarunas. Kremlis šādam aicinājumam esot piekritis. Putina padomnieks Jurijs Ušakovs pavēstīja, ka trīspusējās sarunas varētu notikt novembra vidū. Šajās sarunās uzsvars tiks likts uz "drošības sistēmu Krievijai un Ukrainai pēc konflikta beigām", piebilda Putina padomnieks. Jāpiebilst, ka ASV, Ukrainas un Krievijas pārstāvji šā gada sākumā divas reizes tikās Abū Dabī un vēl vienu reizi Ženēvā. Nekādu diplomātisku izrāvienu šajās sarunās panākt gan neizdevās. Zelenskis ir norādījis, ka būtu nepieciešamas sarunas valstu līderu līmenī, tomēr līdz šim Putins ir izvairījies no tikšanās ar Ukrainas prezidentu. Tā vietā Putins esot piedāvājis novembrī tikties ar Trampu Ķīnā, lai tur panāktu Krievijai labvēlīgāku miera līgumu bez Ukrainas klātbūtnes, vēstījuši ASV mediji. Par trīspusēju tikšanos otrdien Oslo bija izteicies arī Zelenskis, vienlaikus uzsverot, ka Ukrainas nākotne bez pašas Ukrainas dalības netiks apspriesta. "Es nezinu, kāda trīspusēja tikšanās būs starp Ameriku, Ķīnu un Krieviju. Tas ir viņu ziņā. Bet, protams, ja ir jautājumi par Ukrainu, par mūsu nākotni, tas ir pieņemami tikai tad, ja mēs esam pie sarunu galda," uzsvēra Ukrainas prezidents. Intervijā telekanālam "Fox News" Zelenskis trešdien pauda, ka atbalsta karadarbības izbeigšanu atbilstoši frontes līnijai, kam sekotu sarunas. Krievija šādam pamieram nepiekrīt, uzstājot uz Ukrainas pilnīgu aiziešanu no Donbasa. Jāpiebilst, ka pēc sarunām ar Vitkofu Putins paziņoja par Krievijā ieslodzītā septiņdesmit četrus gadu vecā amerikāņa Stīvena Habarda atbrīvošanu. Viņš, karā cīnoties Ukrainas pusē, bija nonācis Krievijas gūstā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
