Nesen jau otro tirāžu piedzīvoja LU Akadēmiskajā apgādā izdotā literatūrzinātnieces, valodnieces, publicistes, rakstnieces un politiķes Janīnas Kursītes monogrāfija "Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu". 

Grāmatā kā vienā kamolkokā apvienotas tēmas par dažādiem latviešu ceļiem uz latviskumu, turklāt līdz šim par daudziem no tiem runāts mazāk vai citādi. Kaut arī izpētes temati atšķiras, tie visi stāsta par latvieti un latviskuma izpratni dažādos laika posmos. Interesanti, ka, grāmatu rakstot, autore ievērojusi dainu uzbūves principu, kur katru tautasdziesmu iespējams uztvert atsevišķi, bet, savirknējot dainas par kādu tēmu kopā, tās veido vienību. Monogrāfijas nodaļas un apakšnodaļas veidotas kā koka zari, katrā iekarot pa atsevišķas tēmas dzīparu kamolam, bet pamatpavediens saistīts ar ceļiem uz latviskumu.

Profesore Janīna Kursīte "Latvijas Avīzei" pauda – apcere esot tapusi kā pašportrets laikā: "Pienācis laiks šajā, nebaidīšos teikt, pasaules haosā vai tuvojošamies haosā padomāt par to, kas mēs esam bijuši, lai vienotos, turklāt cerams, ka vienotos, vai mēs pastāvam kopā."

Kā tapa monogrāfija?

J. Kursīte: Šobrīd pienācis būtisks brīdis, kad mums notiekošais jāanalizē ar visdažādākajiem līdzekļiem. Pētnieciskā darbā līdzekļi atšķiras no tiem, kādi tie būtu prozā vai filmā.

Sākumā iekšēji radās ideja par kamolu un koku, intuitīvi – pa dažādiem ceļiem. Protams, tas nāca no pieredzes, jo – kad jau gadiem staigā, tad zini, kā iet, nav jādomā, ka tagad likšu labo kāju, tad kreiso. 

Izveidojās sadaļas, kurās mēģināju uztaustīt mazāk zināmus notikumus un personības, ne tādus, kas plaši pētīti un daudzkārt atkārtoti, bet mūsu tautas gājuma mazāk zināmos ceļus un cilvēkus. Arī to, ko valodai devusi folklora, jo mūsu valoda joprojām nav zaudējusi konkrētību, dabas izjušanu, cilvēku tuvību dabai, tāpēc grāmatā arī atsevišķa sadaļa par ekokritiku. Rietumos jau saikne ar dabu lielās līnijās zaudēta, viņiem tā nu jāatgūst, mums vienkārši, lai dabas avots atkal nāktu uz augšu, vien virskārta jānorok tam, kas aizsērējis.