14. novembrī pirmizrāde Jaunā Rīgas teātra (JRT) mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa jauniestudējumam "Kurlmēmo zeme". 

Skarbi romantiskajā trillerī par cilvēku, kurš grib būt labs ļaunā pasaulē, un par divu sieviešu draudzību, kuras mēģina izdzīvot bandītu pārvaldītajā pilsētā, galvenajās lomās Čulpana Hamatova un Kristīne Krūze-Hermane, ar kuru šajā sarunā par šo laiku un spēju sarunāties.

Izrādei režisors Alvis Hermanis smēlies divos avotos – 1998. gadā Valērija Todorovska uzņemtajā filmā "Kurlo zeme", ar kuru Čulpana Hamatova savā laikā kļuva slavena kā aktrise, un filmā izmantotajā Renatas Ļitvinovas (pēc kara sākuma pametusi Krieviju, nosodījusi agresiju un šobrīd dzīvo Parīzē) stāstā par kurlmēmo mafiju Maskavā. Izrāde ir stāsts par to, kā pa dzīvi kuļas divas sievietes – Rita (Čulpana Hamatova) un Jaja (Kristīne Krūze-Hermane).

Jau kādu brīdi tikāt teātrī nostrādājusi, tad aizgājāt prom un nu jau divi gadi kopš esat atgriezusies. Kas mainījies jūsu domās par teātri?

K. Krūze-Hermane: Pati esmu mainījusies. Pirmkārt, pieaugusi. Kamēr izgāju pa tiem lociņiem, esmu nobriedusi. 

Izstudēju psiholoģiju, un man tas iedeva mugurkaula sajūtu. Esmu atgriezusies teātrī ar lielāku pašvērtības sajūtu. Man kā aktrisei šobrīd būt teātrī ir kaut kā vieglāk un rotaļīgāk. Vairs nav tās smaguma sajūtas.

Esat jau arī pati iestudējusi. Kurā lomā – aktrises vai režisores – jūtaties radošāka?

Ļoti, ļoti labi jūtos kā režisore, man patīk iestudēt. Nākamais mans režijas darbs būs amerikāņu luga "Mazās lapsas", ko, cerams, rādīs jau atjaunotajās mūsu teātra vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā. Bet šobrīd šo darbu esmu nolikusi malā. Es par to nedomāju.