Piektdien, 24. janvārī, Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos Annas Brigaderes pasaku luga "Sprīdītis" režisora Reiņa Suhanova interpretācijā. Sprīdīša lomu attēlos Valmieras teātra aktieris Rūdis Bīviņš, kas iepriekš atveidoja Andža tēlu Reiņa Suhanova izrādē "Pazudušais dēls". Arī pašam Rūdim Bīviņam izvēle kļūt par aktieri līdzinās atveidotās Sprīdīša lomas stāstam. Sarunā viņš stāsta par izrādes tapšanu, iekšējā bērna meklēšanu un laimes atradumiem sevī pašā. 

Pasaku luga "Sprīdītis" ir visiem ļoti pazīstama. Liekas, lai šāda veida darbus iestudētu, ir vajadzīga liela iztēle, jo jāveido jauna interpretācija. Režisors Jēkabs Nīmanis JRT ir iestudējis izrādi "Bilžu vakars ar Sprīdīti". Taču kāds šoreiz būs Reiņa Suhanova redzējums Valmieras teātrī?

R. Bīviņš: Vēl esam darba procesā. Sākumā vairāk strādājām ar režisora uzdevumiem. Visai ilgi nelasījām darbu kopā, pirmajā mēģinājumā nebija tāda pirmā kopīgā lasījuma, jo katra lomai bija piemeklēts uzdevums. Man – aktierim, kas atveido Sprīdīti, – bija jālasa par bāreņa nozīmi latviešu literatūrā un mitoloģijā. Citiem atkal bija jālasa par mātēm, velniem utt. Uzzināto prezentējām cits citam, lai iegūtu zināšanas par visiem tēliem, kā arī saprastu, kas mēs kopā esam. 

Reinis Suhanovs deva dažādus uzdevumus, piemēram, veidojām etīdes par bērnību – atgriešanos mājās vai māju pamešanu. Nebija tā, ka strādājam tikai un vienīgi ar savu tēlu, jo visi kopā cits citam palīdzējām. 

Mēs šaudījāmies ar idejām, tā bija vairāk prāta vētra. Tad mums bija tāda ekspedīcijas diena, kurā gājām uz mežu. Uzdevums bija atrast dabas veltes, no kurām varētu izveidot tādas kā maskas vai kostīmus. Tad mēs piedomājām meža gariņu skaņu, kas piestāvētu šai maskai vai kostīmam. Liekas, ka mums izdosies oriģināla interpretācija. Kad visu liksim kopā, tad labāk redzēsim. Svarīgi ir skatītāji, bērni, kas redzēs šo izrādi.