Sinhronizējamies ar Eiropas energotīklu

Šajā nedēļas nogalē notiks process, kam Latvija, Lietuva un Igaunija pakāpeniski gatavojušās jau kopš 2009. gada – atslēgšanās no Baltkrievijas, Krievijas un triju Baltijas valstu kopīgā elektropārvades tīkla BRELL un pieslēgšanās un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas vienoto elektrotīklu.

To varētu dēvēt arī par pēdējās nabassaites pārraušanu ar PSRS pagātni, jo Baltijas valstu elektrotīkli ar Krieviju un Baltkrieviju tika savienoti tieši padomju okupācijas periodā.

Process notiks šādi – agri sestdienas, 8. februāra, rītā sāksies pakāpeniska Baltijas valstis ar Krieviju un Baltkrieviju savienojošo 11 augstsprieguma līniju atvienošana. Līnijas tiks atslēgtas pa vienai, novirzot elektrības plūsmas pa citiem ceļiem un katru reizi pārbaudot sistēmas stabilitāti. Visvairāk šādu līniju ir Lietuvas teritorijā, seko Igaunija, bet Latvijas teritorijā šāda savienojošā līnija ir tikai viena un tā tiks atslēgta sestdienas rītā Viļakā.

Ja viss noritēs saskaņā ar plānu un grafiku, tad sestdien ap pulksten desmitiem Baltijas valstis būs atslēgtas no BRELL loka un uzsāks vienas diennakts pārbaudi tā sauktajā salas režīmā, pārbaudot savu spēju nodrošināt elektroenerģijas sprieguma un frekvences balansēšanu tīklā bez pieslēgumiem citu valstu elektrotīkliem. 

Vienkāršoti tas nozīmē – laikus pieslēgt papildu ģenerējošās jaudas tīklam, ja pieaug pieprasījums, un savlaicīgi izslēgt jaudas, ja pieprasījums krītas. 

Šāds tests ir nepieciešams gan tiem gadījumiem, kad nākotnē notiks Polijas–Lietuvas starpsavienojuma remonts, gan arī Eiropas regulējošo institūciju noteikumu dēļ.

Savukārt svētdienas, 9. februāra, rītā notiks vienotā Baltijas valstu elektrotīkla savienošana ar Centrālās Eiropas elektrotīklu caur jau minēto Polijas–Lietuvas starpsavienojumu un tīklu sinhronizācija. Jau atkal – ja nebūs noviržu no plāna un grafika, tad svētdien ap pusdienas laiku Baltijas valstis būs savienotas ar Eiropas elektrotīklu un sinhronizētas ar to. Sākotnēji testa periods bija plānots ilgāks – gandrīz divas diennaktis ilgs, tomēr rastas iespējas to saīsināt, vienlaikus izpildot arī visas nepieciešamās pārbaudes.

Riski un gatavošanās

Šim procesam Baltijas valstis un Krievija ir gatavojušās jau kopš 2009. gada, kad sākās sarunas par atslēgšanos no BRELL loka un īpaši intensīvi – pēdējos gados, kad skaidri nodemonstrēta Krievijas spēja un gatavība izmantot enerģiju kā ieroci. Atslēgšanās dēļ potenciāli visproblemātiskākajā situācijā nonāks tieši Krievijas Karaļauču (agrāk – Kēnigsbergas un Kaļiņingradas) apgabals, kas paliks darboties no ārpasaules noslēgtas salas režīmā, un krīžu situācijās tam nebūs iespējas saņemt palīdzību no ārvalstīm.

Arī Krievija rūpīgi gatavojusies šim procesam, un vienai jau esošajai gāzes termoelektrostacijai šajā apgabalā pēdējos gados pievienojušās trīs citas, izbūvēts arī sašķidrinātās gāzes terminālis, veikta virkne testu, lai pārbaudītu šīs sistēmas stabilitāti.

Baltijas valstis atslēgšanās procesam, iespējams, ir pat pārgatavojušās. Kā situāciju raksturoja kāda no pārbaudes un pārrunu procesā iesaistītajām personām, kas nevēlējās atklāt vārdu, agrāk tipiska situācija ar rezerves ģeneratoriem kritiski svarīgākajiem patērētājiem, piemēram, slimnīcām, bijusi šāda: "Ja ir ģenerators, tad tam var nebūt eļļas – tātad tas nav darba kārtībā. Ja ģenerators ir darba kārtībā, tad tam var nebūt degvielas. Ja ir darba kārtībā un ir degviela, tad nav neviena atbildīgā, kam tas jāieslēdz. Taču šoreiz viss ir pārbaudīts un viss ir."

Jāatzīmē, ka ģeneratoru pārbaudes domātas tikai krīzes situācijām un tiek prognozēts, ka šoreiz tādas nebūs – Baltijas valstis nepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas jau kopš 2022. gada maija, tātad atslēgšanās no BRELL tīkla elektroenerģijas pieejamību nekādi neietekmē. Tieši tādēļ visticamākā prognoze ir tāda, ka privātpersonas atslēgšanos no BRELL un pieslēgšanos Eiropas elektrotīklam nekādi nepamanīs.

Mieru, tikai mieru

Tomēr bažas paliek – tās saistītas gan ar kuģa "Eagle S" veikto "Estlink 2" elektrokabeļa pārraušanu pērnajos Ziemassvētkos, gan negaidītajām problēmām vienā no Igaunijas elektrostacijām, kas jau novērstas.

Igaunijas premjers Kristens Mihals iepriekš preses konferencē, atbildot uz jautājumu par atslēgšanās no BRELL teorētiski sliktāko iespējamo scenāriju, teicis, ka tas varētu būt elektrības padeves pārtraukums uz 72 stundām, taču uzsvēris, ka uztraukumam par šādu notikumu gaitu nav pamata. Tā bija tikai piezīme, nevis apgalvojums, ka tā notiks, tomēr šī frāze Igaunijā tikusi izrauta no konteksta un plaši izplatīta sociālajos tīklos. Tādēļ Igaunijā kādā sabiedrības daļā noskaņa ir visai nervoza.

Latvijā Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības paziņojušas, ka nedēļas nogalē šajās pilsētās tiks izslēgti luksofori, Daugavpilī – arī ceļu apgaismojums, tāpat Daugavpils pašvaldība ieteikusi nedēļas nogalē nelietot liftus daudzstāvu mājās. 

Šī rīcība tiek oficiāli skaidrota ar minēto sistēmu īpašo jutību pret sprieguma svārstībām, taču jāatzīmē, ka neviena cita Latvijas pašvaldība par šādiem pasākumiem ziņojusi nav.

Kas ir sinhronizācija

Eiropas un Krievijas elektrotīklos izmanto 50 hercu frekvenci – tas nozīmē, ka strāvas virziena un sprieguma maiņa notiek 50 reizes sekundē. Sinhronizācija nozīmē, ka visās vienotā elektrotīklā savienotajās valstīs polaritātes un sprieguma maiņai jānotiek vienlaikus līdz milisekundei, pretējā gadījumā tīklā iestāsies haoss. Tā ir kā sirds, kam visās savienotajās valstīs ir jāpukst vienotā ritmā. Šobrīd šo sirds ritmu Baltijas valstīs regulē no Maskavas, bet no 2025. gada 9. februāra to regulēs Eiropas Savienība.

Jautājumi un atbildes

Kas jāzina par atslēgšanos no BRELL un sinhronizāciju ar Eiropas vienoto elektrotīklu.

• Kas sinhronizācijas procesa laikā jādara privātpersonām?

Lai gan Baltijas valstu enerģētikas sistēmas līmenī atslēgšanās no BRELL loka un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas elektropārvades tīklu ir tehniski sarežģīts process, netiek prognozēts, ka iedzīvotāji to kaut kā sajutīs, tādēļ nekāda īpaša gatavošanās nav nepieciešama. Būtu vēlams sagatavoties, līdzīgi kā saņemot brīdinājumu par iespējamiem nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, jāuzlādē mobilie telefoni.

VUGD vēl arī iesaka:

• savlaicīgi atvieno elektroiekārtas, ko ikdienā nelieto un kas ir jūtīgas pret sprieguma svārstībām;

- izvērtē, kuri būtiski pakalpojumi (apkure, ūdens) mājsaimniecībā elektrības padeves traucējumu gadījumā var nebūt pieejami un padomā par to alternatīvām;

- pārliecinies, ka automātiskās durvis un vārtus ir iespējams atvērt arī manuāli.

• Vai gaidāmi elektroenerģijas pārrāvumi un sprieguma svārstības tīklā?

Netiek prognozēti elektroapgādes pārrāvumi, jo Baltijas valstis nepērk elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas kopš 2022. gada maija, saražo to pašas vai pērk "Nordpool" biržā. Netiek prognozētas arī sprieguma svārstības tīklā, taču tās pilnībā izslēgt nav iespējams, jo atslēgšanās no BRELL un sinhronizācijas process ar Eiropas energosistēmu ir tehniski sarežģīts process.

Ja tomēr ir aizdomas par notikušiem elektroapgādes pārrāvumiem vai sprieguma svārstībām, būtu vēlams pārbaudīt tos nekustamos īpašumus, kuros ikdienā neatrodas, piemēram, vasarnīcas vai ārpilsētas mājas, pārbaudot, vai tajos darbojas apkures sistēma un sistēmā esošais ūdens nevar sasalt, pārplēšot apkures caurules.

Ja vērojami elektroenerģijas padeves traucējumi, VUGD aicina nezvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112.

• Kur saņemt nepieciešamo informāciju?

Tas, ko var droši prognozēt 8.–9. februārī, ir informatīvā kara operācijas un hibrīduzbrukumi no Krievijas puses, cenšoties ietekmēt valstij būtisku sistēmu darbību. Tas nav nekas neparasts – Latvija ar to saskaras katru dienu kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, un nav pamata gaidīt, ka tieši šajā nedēļas nogalē kaut kas mainīsies. Svarīgi neļauties panikai, saņemot negatīvu informāciju, būtu vēlams iegūt informāciju no Klimata un enerģētikas ministrijas mājaslapas ("kem.gov.lv") un AS "Augstsprieguma tīkls" mājaslapas ("ast.lv"), kur tiks publicēta aktuālā informācija par sinhronizācijas procesa norisi.

• Ja iespējamo sprieguma svārstību dēļ tiek bojātas mājsaimniecības iekārtas, kam prasīt zaudējumu atlīdzību?

Elektrisko notikumu radīto bojājumu mājsaimniecības iekārtām zaudējumu atlīdzība ietilpst jebkuras mājokļa apdrošināšanas polises pamata apdrošināto risku klāstā, tātad – ja mājoklis ir apdrošināts, tad šie riski arī ir apdrošināti. Ja apdrošināšanas nav nekādas, tad risku uzņemas mājsaimniecība pati.

Vienlaikus jāatzīmē, ka pārspriegums elektrotīklā Latvijā ir novērojams katras nozīmīgākas vētras laikā un reizumis arī tīkla operatora pieļauto kļūdu dēļ. Pēdējos gados nekādus nozīmīgus zaudējumus pārspriegumi nav nodarījuši ne juridiskajām, nedz arī privātpersonām. Pēdējā reize, kad pārspriegums elektrotīklā nodarījis būtiskus zaudējumus juridiskajai personai, reģistrēta 2019. gadā.

• Vai mainīsies elektrības cenas?

Pirms sinhronizācijas procesa, tā laikā un neilgi pēc tam ir pilnīgs pamats sagaidīt īslaicīgas elektrības cenu svārstības. Tās galvenokārt saistītas ar laika apstākļiem – pagājušajā nedēļas nogalē gaisa temperatūra bija +6 oC, toties 8.–9. februārī prognozētā gaisa temperatūra ir līdz -6 oC, un vēsākā laikā aug pieprasījums pēc elektroenerģijas un attiecīgi tās cenas. Nav izslēgtas arī cenu svārstības biržā, kas saistītas ar satraukumu pirms sinhronizācijas procesa. Ilgtermiņā tiek prognozēts, ka sinhronizācijas ietekmē elektroenerģijas cenas nepieaugs vairāk kā par 5%.

Dati: KEM, "Latvijas Avīze"

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji