Šī gada aprīlī Latvijā viesojās ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) zinātnieki, lai spriestu par pilsētās notiekošajiem klimata izmaiņu procesiem.
Šīs konferences kuluāros izdevās apsēsties pie viena galda ar IPCC priekšsēdētāju Džimu Skī un uzdot viņam dažus jautājumus par pasaules klimata pārmaiņām un cilvēces iespējām tam pielāgoties.
ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome pastāvīgi brīdina pasaules sabiedrību par klimata pārmaiņu radītajām briesmām. Vai, jūsuprāt, mēs vēl spējam šīs pārmaiņas apturēt un vai tam pietiek laika?
Skī: Mēs, Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, esam pietiekami skaidri izteikušies, kas ir nepieciešams, lai apturētu klimata pārmaiņas, – proti, pasaulei ir jāsasniedz nulles oglekļa dioksīda emisiju līmenis. To nosaka vispārējie atmosfērā notiekošie fizikas procesi, sasniedzot nulli izmešu, arī klimata pārmaiņas faktiski apstāsies. Ja tiek izvirzīts mērķis samazināt klimata pārmaiņu efektus, tad būtu jāizvirza vēl vērienīgāks uzdevums – samazināt ogļskābās gāzes daudzumu atmosfērā.
To būtu iespējams panākt, stādot vairāk mežu, kā arī ar dažādiem tehniskajiem līdzekļiem, piemēram, noglabājot oglekļa izmešus pazemē.
Pie šādas nepieciešamības mēs varam nonākt tad, ja pasaulei neizdodas apturēt globālo sasilšanu pie Parīzes vienošanās noteiktās 1,5 0C robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo periodu. Šis, pēdējais apsvērums, arī nosaka to laiku, kas ir mūsu rīcībā, jo esam jau diezgan tuvu kritiskajai robežai. Ja nespēsim vajadzīgās izmaiņas pasaulē paveikt pirms šīs robežas sasniegšanas, vēlāk tam būs jāveltī vēl lielākas pūles.
Zemes klimata izmaiņas noris paralēli oglekļa izmešu pieaugumam atmosfērā, tas jau ir pierādīts. Bet kāpēc tā, ja ir lasīts, ka vismaz četras piektdaļas zemeslodes siltumnīcas efekta nodrošina atmosfērā esošie ūdens tvaiki, kuru ir nesalīdzināmi vairāk par ogļskābo gāzi – tā savukārt veido tikai 0,04% no atmosfēras šobrīd? Ir acīmredzami, ka okeānu un jūru ūdens iztvaikošanas ātrumu ietekmēt mēs nekādi nevaram...
Tā ir taisnība, ka ūdens tvaikiem atmosfērā ir ļoti liela loma siltumnīcas efekta veidošanā, un taisnība ir arī tas, ka, ja vērtē ietekmi vienas molekulas līmenī, tad arī šādā līmenī ūdens tvaiki ir spēcīgāks siltumnīcas efekta radītājs. Taču ir kāda nianse – ūdens tvaiki Zemes atmosfērā bijuši vienmēr, jo tā ir daļa no dabiskā ūdens aprites cikla dabā.
Faktors, kas ir izjaucis atmosfēras līdzsvaru, ir tieši ogļskābā gāze, tādēļ jācīnās tieši ar to.
Ja šo sistēmu salīdzinātu ar izlietni, kurā no augšas ūdens tek iekšā, bet apakšā tek ārā, tad ogļskābā gāze tajā būtu korķis, kas neļauj ūdenim pietiekami ātri tecēt prom, tādēļ izlietne draud pārplūst.