Klejojot feisbukos, tviteros un guglēs, ikviens top bagātīgi apbērts ar dažādu pirkumu piedāvājumiem. Gan ēdamu, gan mugurā velkamu, gan tava auto ērtības papildinošu nieku ņirboņa – bieži vien tie ir tik lēti, ka lamatās iekrīti.

Atzīšos – tā gadījies arī man. Nopirku viedpulksteni. Par nieka 55 eiro. Nopirku ne jau laikrāža vai soļu skaitītāja dēļ, bet solītās asinsspiediena mērījumu vienkāršības pievilināts. Rezultāts? Tā tas pulkstenis krāmu lādē vāļājas. Jo neko citu kā 120/80 optimistiskajā starta nedēļā parādīt nespēja...

Vēl viens eksperiments. Par 30 eiro tika piedāvāts 12 voltu ligzdā spraužams telefona uzlādes cilindriņš, kas vienlaikus spējot nojaukt fotoradaru starojumus, padarīt manas izdarības šiem aizvien izplatītākajiem digitālajiem policijas izpalīgiem neredzamas. Jāpamēģina! Ne jau tāpēc, ka es būtu uz šādām izdarībām kārs, bet 

ziņkāre māca – vai tiešām ar šādu niecīgu investīciju ir iespējams padarīt valsts septiņciparu ieguldījumus radaru izbūvē bezjēdzīgus?