Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas Ēku veiktspējas direktīvu, kas iezīmē ceļus, kā un kādos termiņos ir jāpaveic būtiska Eiropas Zaļā kursa sadaļa – ēku dekarbonizācija. 

Direktīva paredz, ka dalībvalstīm līdz 2030. gadam jāatjauno vismaz 16% nedzīvojamā fonda ēku ar sliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem, lai samazinātu enerģijas patēriņu šajās ēkās. Būtībā jaunā direktīva pārskata agrāk pieņemto Eiropas ēku direktīvu, kuras pieņemšanas mērķis bija modernizēt Eiropas ēkas un noteikt minimālos energoefektivitātes rādītājus biroju ēkām, skolām un slimnīcām.

Dati liecina, ka 85% Eiropas Savienības dalībvalstu ēku jeb apmēram 220 miljoni ēku ir celtas pirms 2001. gada un tiek paredzēts, ka tās tiks izmantotas arī 2050. gadā. Turklāt ēkas rada 36% no siltumnīcefekta gāzu izmešiem un patērē apmēram 40% no visas ES izmantotās enerģijas. ES dati liecina, ka trīs no katrām četrām Eiropas ēkām ir energoneefektīvas.