13 °C
Pirms trim gadiem mediji rakstīja par apjomīgu romantiskās krāpšanas gadījumu Mančestrā Lielbritānijā, kur dzīvojošajai Šaronai Bulmerei divarpus gadu laikā izmānīja vairāk nekā 93 000 eiro. Krāpšanā tika izmantotas tābrīža Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika fotogrāfijas, liekot 51 gadu vecajai sievietei noticēt, ka tas ir amerikāņu kareivis, vārdā Mērfijs Taunsends, kuram nauda nepieciešama, lai no dienesta vietas Sīrijā dotos pie mīļotās sievietes.
"Mēs iepazināmies feisbukā. Runājāmies vairākas nedēļas, un tad viņš teica – turpināsim runāties "Hangouts". Mēs ļoti labi sapratāmies, runājāmies par visu ko, viņš man stāstīja par savu ģimeni, es stāstīju par savu ģimeni," atminas Šārona Bulmere intervijā "Manchester Evening News".
Drīz vien Mērfijs sācis prasīt naudu, un Šārona, ticot, ka tūlīt uzsāks jaunu, skaistu dzīvi kopā ar izskatīgo "sudraba lapsu", sūtīja gan visu nopelnīto, gan aizņēmās un nokļuva milzīgos parādos. "Es pazaudēju draugus, kuri man centās palīdzēt. Es zaudēju 29 gadus ilgo laulību. Un tas viss krāpnieku dēļ!" pēc tam secināja Šārona.
Taču viņa nav vienīgā krāpnieku upure.
Neskaitāmi viltus profili
"Tu katru dienu mosties un redzi, ka tevi dažādās formās izmanto," stāsta bijušais Latvijas aizsardzības ministrs, tagad Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs Artis Pabriks. "Un nav jau arī īsti veida, kā pret to vērsties. Jo mani cilvēki birojā, toreiz arī ministrijā, visi esam rakstījuši uz lielajām platformām, "Facebook" un "Instagram". Taču tur ir vienkāršāk nobloķēt profilus vai, ja nu kādam kas nepatīk, vērsties pret cilvēkiem, kuru profili ir īsti. Taču bloķēt viltus profilus, man liekas, tas dažkārt pat nav viņu interesēs."
Krāpšana, izmantojot zagtos Arta Pabrika fotoportretus, notiek jau daudzus gadus, tiek lēsts, ka cietušas varētu būt simtiem sieviešu visā pasaulē.
"Mums bija viena ministru tikšanās Lielbritānijā, kur bijušais ministru kolēģis Bens Voless jautri iespurdzās, kad es ienācu zālē, teica – re, kur mūsu galvenais krāpnieks – sudraba lapsa – nāk iekšā, kā viņš mums te ir to naudu izkrāpis!" smejas Pabriks, piebilstot, ka krāpšana neaprobežojas ar mīlestības vēstuļu sūtīšanu. "Man tiek veidoti ļoti daudzi viltus profili, un tie tiek veidoti katru dienu. Tie nav tikai ar krāpnieciskām ievirzēm, es domāju, tie ir arī dažādu viedokļu paušanai vai visam kam citam."
Tic tam, kam grib ticēt
Daudzas apkrāptās sievietes nespēj pieņemt faktu, ka īstais foto īpašnieks – Artis Pabriks – viņām nekad nav rakstījis, tādēļ nākas visu laiku skaidrot, ka, nē, viņš nemeklē mūža mīlestību no citiem profiliem ar izdomātiem vārdiem. "Viņas nespēj aptvert, ka tas viltus cilvēks, kurš ar viņām komunicē, neesmu es. Dažreiz viņām atnāk šī apziņa, ka tas nav tā kā no mana profila, es pats vai mani cilvēki informē, ka tas nav mans profils, jo manam profilam ir tā zilā podziņa un kas tur vēl. Bet pēc kāda laika ir dažādas reakcijas. Dažas to pieņem un pievēršas manam reālajam profilam, sāk sekot man. Dažas savukārt uzskata, ka tā tas vienkārši nevar būt, un turpina komunicēt ar abiem, domā, ka visi tie profili tomēr pieder man. Varbūt es vienkārši negribu atklāt, ka esmu viņām rakstījis? Viņas vienkārši negrib noticēt. Un tad ir dažas ar pozitīvu attieksmi, stāsta, ka joprojām ir iemīlējušās. Citas vienkārši grib uzturēt draudzību, citas savukārt aiz kaut kādām simpātijām sūta visādas paciņas. Ada šalles un sūta vēl visu ko, un mēs to ministrijā nodevām tālāk Ukrainas palīdzības pakās."
Lai arī par romantisko krāpnieku darbošanos tiek nepārtraukti runāts, tomēr joprojām atrodas daudz sieviešu, kuras viņiem notic. Ar viņiem cīnīties ir šķietami bezcerīgi, jo vietā uzrodas jauni.
"Mēs politikā bieži pārvērtējam politiķu vai ministru ietekmes spējas," ar nožēlu atzīst Pabriks,
piebilstot, ka katru dienu nākas ziņot par trim četriem viltus profiliem, kurus gan sociālie tīkli izdzēš, taču nākamajā dienā ir vietā jauni. "Redzam, kā izplatās viltus ziņas, kā soctīkli strādā, kā tehnoloģijas attīstās. Šīm tehnoloģiju kompānijām ir ļoti lielas iespējas, ļoti liela vara. Viņus interesē dati, viņus interesē bizness. Un pārējais – tas ir sekundārs."
