Clear 5 °C
P. 22.04
Armanda, Armands
No Būtiņģes naftas termināļa kopš 1999. gada nafta noplūdusi septiņas reizes. Vislielākais apjoms – 50 tonnas – noplūda 2001. gadā. Latvijas ūdeņos piesārņojums nonācis četras reizes. Attēlā: tankkuģis pie Būtiņģes bojas 2008. gada naftas noplūdes laikā.
No Būtiņģes naftas termināļa kopš 1999. gada nafta noplūdusi septiņas reizes. Vislielākais apjoms – 50 tonnas – noplūda 2001. gadā. Latvijas ūdeņos piesārņojums nonācis četras reizes. Attēlā: tankkuģis pie Būtiņģes bojas 2008. gada naftas noplūdes laikā.
Foto: Elga Dudareva/LETA

"Būtiņģes naftas terminālis būs pats tīrākais un tehniski priekšzīmīgākais terminālis Baltijas jūras piekrastē," – tā pirms teju 17 gadiem sacīja "Būtiņģes naftas" ģenerāldirektors Vladislavs Gedvils.

Vien pusgadu pēc tam, kad pie termināļa bojas pietauvojās pirmais naftas tankeris, notika arī pirmā naftas noplūde gandrīz trīsarpus tonnu apmērā. Tai sekoja vēl sešas naftas noplūdes. Pēdējā – šī gada februārī. Ko darīt ar AB "Orlen Lietuva" Būtiņģes naftas termināli, kuram ik gadu iziet cauri apmēram astoņi miljoni tonnu naftas? Kurā brīdī ekonomiskais labums kļūst svarīgāks par vides tīrību? Un kurā brīdī enerģētiskā drošība kļūst vēl svarīgāka par abiem nosauktajiem? Vai būtu jāseko Valsts vides dienestā kādreizējā darbinieka Feliksa Klagiša ierosinājumam panākt Būtiņģes termināļa slēgšanu?

Cik daudz naftas noplūda šī gada februārī, vēl nav zināms. Polijas enerģētikas kompānija "Orlen", kam pieder Būtiņģes terminālis, apgalvo, ka noplūduši 300 litri, bet Lietuvas Vides aizsardzības departaments (LVAD) lēš, ka apjoms varētu būt 1,8 tonnas. Departamentā norāda, ka pēc satelītattēliem var noteikt, ka piesārņojums ir izpleties deviņu kilometru garumā un divu kilometru platumā, kas liecina, ka noplūde bijusi daudz lielāka. 

"Uzņēmums teica, ka 300 litru, bet mēs redzam daudz vairāk. Pašlaik notiek izmeklēšana, lai noteiktu daudzumu. Daļa no piesārņojošajām vielām ir nonākusi Latvijā. Skaitļi nesakrīt,"

tā nu jau vairāk nekā pirms mēneša ziņu aģentūrai BNS sacīja departamentā.

"Latvijas Avīzei" LVAD sacīja, ka jūrā nonākušais naftas apjoms varētu būt vēl lielāks par 1,8 tonnām, jo daļa naftas var būt nosēdusies uz grunts, kā arī iztvaikojusi. Izmeklēšana joprojām turpinās. Tā kā Būtiņģes naftas terminālis ir iekļauts bīstamo objektu sarakstā, LVAD kopā ar citām vides un drošības institūcijām to katru gadu apseko. Pēdējās neatbilstības likumam konstatēja 2021. gadā, kad "Orlen" Lietuvas vides dienestam soda naudā samaksāja 151 529 eiro.

Šī gada februārī noplūdusī nafta nonāca arī līdz Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem. Tikai pēc izmeklēšanas beigām būs zināms, kādu kaitējumu videi nodarījis piesārņojums un cik tūkstošus eiro kompensācijā varētu saņemt Valsts vides dienests. Līdz šim par divām noplūdēm VVD no "Orlen" saņēmis vairāk nekā 100 000 eiro.

Aizdomīgi, ka LVAD un paša "Orlen" iesūtītie dati par 2020. gadā notikušo naftas noplūdi atšķiras. "Orlen" norāda, ka 2020. gada decembrī noplūda vien 0,48 tonnas naftas. Tomēr LVAD norāda, ka objektīvāks rādītājs būtu krietni lielāks – 0,95 tonnas, jo pāris mēnešus vēlāk Zviedrijas ūdeņos tika atrasta naftas noplūdes incidentā noplīsusī šļūtene, kurā atradās vēl 470 litri naftas. "Orlen" acīmredzot šo vēlāk atrasto naftas apjomu pie noplūdušās naftas apjoma neskaita, lai statistikā uzrādītos mazāks kaitējums.

Runājot par neseno noplūdi, Valsts vides dienests (VVD) norāda, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos nafta nonāca 8. februārī. Jūrā no ūdens virsmas un piecu metru dziļumā ņemtajos paraugos no vietas, kur Latvijas teritorijā bija novērots naftas plankums, naftas koncentrācija bijusi ļoti neliela – mazāk nekā 0,10 mg/l. Vizuāli naftas plankums no Lietuvas Gaisa spēku helikoptera bijis pamanāms neilgu laiku. VVD pieņem, ka daļa naftas piesārņojuma ir samaisījusies ar ūdeni, bet daļa nogrimusi. "Šobrīd Latvijas videi nodarītais kaitējums, kas radies šīs noplūdes rezultātā, tiek aprēķināts, ņemot vērā sākotnēji Latvijas teritoriālajos ūdeņos konstatētā naftas plankuma izmēru un krāsu. 

Aprēķinātais naftas daudzums tiks pieņemts kā vidē palikušais piesārņojums, kas, iespējams, vēlāk var tikt izskalots piekrastē," 

sacīja VVD pārstāve Katrīna Dvorjaņinova.

Tā kā "Orlen" un Lietuvas vides dienesta skaitļi nesakrīt, kā tiek aprēķināts izplūdušās naftas apjoms? VVD skaidroja, ka to nosaka, ņemot vērā gan no kuģa noplūdušo daudzumu, gan naftas daudzumu caurulē, kas tur atradās naftas pārkraušanas darbu laikā, kad notika avārija. "Aizdomas par lielāku noplūdušo daudzumu nekā 300 litri rada uz ūdens virsmas novērotais naftas plankums. Lietuvas puse noteiks arī naftas apjomu, kāds tika savākts avārijas seku likvidācijas darbu laikā, ko veica Lietuvas Jūras spēki uzreiz pēc noplūdes. Latvijas pusei šajā lietā galvenais ir noteikt Latvijas teritorijā nonākušā piesārņojuma daudzumu. Tas tiks noteikts, izmantojot starptautiski atzītu Bonnas vienošanās naftas izskata kodu (BAOAC), kur atkarībā no naftas plankuma krāsas nosaka naftas produktu slāņa biezumu uz ūdens virsmas (µm) un atbilstošu piesārņojuma daudzumu litros uz kvadrātkilometru," skaidroja Dvorjaņinova.

VVD atklāja, ka piesārņojuma gadījumu iemesli bijuši dažādi – gan noplūdes no kuģa pārkraušanas darbu laikā, gan arī plīsis cauruļvads. 

"Kaut gan piesārņojuma gadījumu biežums un apjoms nav liels, taču risks joprojām saglabājas. Sevišķi aukstās sezonas laikā, kad līdz šim notikušas visas noplūdes no Būtiņģes naftas termināļa. 

Terminālim būtu stingri jāievēro prasības naftas pārkraušanas darbu laikā, kad zemas temperatūras un viļņošanās apstākļos naftas pārkraušana pa cauruli pie atklātā jūrā esošas bojas ir sevišķi riskanta."

Lietuvas Prokuratūra ir ierosinājusi kriminālprocesu pret "Orlen" par vides piesārņojumu (pirmstiesas izmeklēšanu pār Lietuvas Kriminālkodeksa 270 un 277. pantiem).

Arī ostās noplūst nafta, bet mazāk

VVD vaicāju arī par pēdējo gadu piesārņojumiem Latvijas ostās. Varbūt Latvijas ostas piesārņo ūdeni tāpat kā Būtiņģes terminālis? Dienesta pārstāve Aija Jalinska sacīja, ka kopš 2020. gada Latvijas ostās bijuši seši incidenti. 2022. gadā Rīgas brīvostā vienā gadījumā noplūda 10 litri kuģu dīzeļdegvielas, bet otrā gadījumā noplūda aptuveni 1 m3 kuģu dīzeļdegvielas, radot 1000 m2 lielu piesārņojuma laukumu. 2021. gadā Liepājas ostā kuģa uzpildes laikā noplūda 4,5 kg kuģu dīzeļdegvielas, bet Rojas ostā, nogrimstot zvejas kuģim, ostas akvatorijā noplūda kuģu dīzeļdegviela aptuveni 20–50 litru apjomā. Savukārt 2020. gadā Ventspils ostā divos atsevišķos incidentos tika konstatēta kuģu dīzeļdegvielas noplūde, kā arī nelielas hidrauliskās eļļas noplūde.

Reklāma

Jalinska gan uzsvēra, ka Latvijas ostās konstatētie piesārņojumi nav salīdzināmi ar noplūdēm no Būtiņģes, galvenokārt jau tāpēc, ka noplūdušās degvielas apjomi ostās un attiecīgais piesārņojums ir salīdzinoši neliels. "Noplūdes ostās tiek lokalizētas negadījuma vietā un tiek savāktas, izmantojot vai nu attiecīgā termināļa, vai ostas avāriju seku likvidācijas aprīkojumu un tās nenonāk jūras vidē. Ja piesārņojums nogrimst, tas tiek izņemts no vides ar grunti ostu padziļināšanas darbu laikā. 

Negadījumi Būtiņģes terminālī parasti notiek sliktos laikapstākļos, kad piesārņojuma savākšana jūrā ir apgrūtināta vai fiziski nav iespējama augsto viļņu un vēja dēļ. 

Ostās visbiežāk negadījumi notiek kuģu bunkurēšanas laikā un akvatorijā nonāk vieglo frakciju naftas produkti (dīzeļdegviela), kas ātri iztvaiko un sajaucas ar ūdeni un nelielo apjomu dēļ nerada ļoti lielu risku videi. Savukārt Būtiņģes naftas terminālī parasti noplūdes notiek kravu pārkraušanas laikā un ūdenī nokļūst jēlnafta. Zemā ūdens temperatūrā tā ātri nogrimst un no ūdens virsmas nav vairs savācama, un nogulsnējas uz grunts. Šāds piesārņojums no jūras gultnes var tikt izskalots pēc vairākiem gadiem. Piemēram, Pāvilostas piekrastē 2023. gada 19. oktobrī izskalotie naftas produkti bija aptuveni 12 gadus veci," norāda Jalinska no VVD.

Pikniks uz bojas

Par dažādiem Būtiņģes termināļa radītiem riskiem videi jau izsenis norādījis gan VVD, gan vides aktīvisti, kaut gan kopš termināļa uzbūvēšanas skaļu protesta akciju vairs nav bijis.

"Galvenais satraukuma iemesls bija, ka naftas pārkraušanas darbi notiek atklātā jūrā pie termināļa peldošās bojas, kas atrodas 7,3 kilometrus no krasta un 1,3 km no Lietuvas–Latvijas robežas. Valdošie vēji un straumes ir Latvijas virzienā, kas palielina kaitējuma risku Latvijas videi un dabai," argumentē dienestā.

No Būtiņģes naftas termināļa notika noplūde arī 2008. gada janvārī. Latvijas piekrastē konstatētais piesārņojums esot bijis salīdzinoši neliels. Attēlā: Lietuvā jūras piekrastē 2008. gada 5. februārī savāc piesārņojumu.

Riskus deviņdesmitajos gados saskatīja arī Latvijas Zaļā partija un Vides aizsardzības klubs. Toreiz Viesturs Silenieks, Raitis Kalpiņš, Andris Tālmanis un Askolds Kļaviņš pat izsēdās uz termināļa uzpildes bojas un pieslēdzās pie tā ar rokudzelžiem. Protestētājus uz boju nogādājuši zvejnieki. Aktīvistiem tādējādi izdevās uz vairākām stundām bloķēt pirmā tankkuģa pietauvošanos pie bojas. Paralēli 42 dienas, protestējot pret termināli, badojās Sorosa Mūsdienu mākslas centra tā laika vadītājs Jānis Borgs. Īsu mirkli viņam bija pievienojusies arī dziedātāja Ieva Akuratere, ģitārists Armands Cālītis, kā arī vairāki jaunieši. Līdztekus viņi savāca arī vairāk nekā 21 tūkstoti parakstu pret Būtiņģes termināli.

Tagad sazvanīts, bijušais politiķis Askolds Kļaviņš "Latvijas Avīzei" skaidroja, ka toreiz tā rīkojās, jo uzskatīja to par pareizu. "Es biju jauns, dedzīgs un darīju, ko uzskatīju par vajadzīgu, un arī runāju, ko uzskatīju par pareizu. Gadiem ejot, kļuvu resnāks, gudrāks, piesardzīgāks, nonācu līdz Saeimai."

Kļaviņš saka, ka pamatproblēma, kura nav mainījusies joprojām, ir tā, ka Baltijas jūra nav mierīga jūra. Otrs iemesls protestam bija neapmierinātība ar Lietuvas rīcību par daudzu riskanto objektu izbūvi tuvu Latvijas robežai. "Visi bīstamie objekti bija uz Latvijas robežas. Varbūt tagad mazāk jūtams, bet Lietuva rīkojās kā PSRS laikos, kad videi nedraudzīgos objektus būvēja tieši pie robežas – cementa rūpnīcu, naftas pārstrādes rūpnīcu, naftas termināli, atomelektrostaciju. Būtiņģes gadījumā bija skaidrs, ka viss piesārņojums avārijas gadījumā nonāktu arī Latvijas teritorijā, ņemot vērā valdošos vējus un straumes."

"Toreiz uz termināli aizbraucām, pikniku uz bojas uzrīkojām. Parādījām, ka boju nesargā un jebkurš idiots var iesēsties laivā un aizbraukt uz to. 

Neskatoties uz to, ka pirms tam Lietuvas puse teica, ka viss būs drošs un apsargāts. Pēc mūsu izlēciena Lietuvas valdība lepni paziņoja, ka ieguldījusi vairāk nekā miljonu litu drošībā. Cerams, ka tā arī bija," saka Kļaviņš. Viņš gan sacīja, ka, kaut gan tehnoloģijas kļūst labākas, viņam neesot ilūziju, ka avāriju nebūšot vispār – agri vai vēlu kaut kas nolietosies vai kāds cilvēks pieļaus kļūdu. "Tajā mirklī būs vien jautājums – cik daudz litru?"

Runājot par ekonomiskā labuma pretnostatīšanu rūpēm par vidi, Kļaviņš teica, ka, skatoties uz projektu šī brīža kontekstā, ir divas patiesības. "Askolda zaļā patiesība ir viena patiesība. Bet ir arī otra patiesība. Mums toreiz teica, lai esam mierīgi, jo galvenā rūpe esot neatkarība no Krievijas naftas piegādēm. Lai var Mažeiķus apgādāt ar naftu no jebkuras valsts. Ir pierādījies, ka arī viņiem bijusi sava taisnība. Varētu piekrist, ka terminālis ir vajadzīgs, bet kāpēc Būtiņģē? Es toreiz teicu, lai būvē Klaipēdā vai Liepājā, kur ir ostas. Man atbildēja, ka tas izmaksāšot daudz vairāk. Kopumā es domāju, ka terminālis nodzīvos savu mūžu, līdz būs jālemj, vai taisīt tādu pašu jaunu vai tomēr būvēt ko tehnoloģiski drošāku," norādīja Kļaviņš.

Nafta ietekmē ikvienu organismu

Ko naftas noplūde nozīmē dabai? Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) direktora vietniece un Jūras monitoringa nodaļas vadošā pētniece Solvita Strāķe sarunā ar "Latvijas Avīzi" skaidroja, ka jebkura naftas noplūde ietekmē visus dzīvos organismus, kuri nonāk saskarē ar piesārņojumu, bet pirmie, protams, cieš tie, kas dzīvo ūdenī – zooplanktoni un fitoplanktoni. Tālāk nāk pārējie – zivis, putni, roņi u. c.

Reklāma

"Es tik ļoti varbūt neuztrauktos par sākotnējo vietu, kur organismi jebkurā gadījumā mirst ar 100% varbūtību, bet patiesībā vairāk uztrauktos par šo ilgtermiņa piesārņojumu. 

Pat ja ātri reaģē un naftu savāc, nekad netiks savākts pilnīgi viss. Pāri palikušie apjomi lēni, bet nemanāmi ietekmē arī organismus, kas ir tālāk no izplūdes vietas," saka pētniece. Poliaromātiskie ogļūdeņraža savienojumi varot ietekmēt organismu dzīvildzi, olu un mazuļu producēšanas spēju un daudz ko citu.

Protams, daudzas vielas, kas akumulējas organismos, pārtikas ceļā var nonākt arī cilvēka organismā. "Ne velti runā par to, ka dažos zivs audos akumulējas kaitīgās vielas un šīs zivis neiesaka lietot pārtikā. Vai kādu konkrētu zivs daļu, piemēram, aknas. Arvien biežāk runā par to, ka jūras produktus pārtikā jālieto mazāk, lai šīs vielas mūsos neakumulējas," norāda LHEI pētniece.

Nafta uz grunts noteikti var ietekmēt tur esošos organismus. "Mūsu biotestēšanas laboratorijā grunts sedimentos dzīvo vairāku sugu sānpeldes, un kolēģe testē to spēju producēt nākamo paaudzi. Jo lielāks un dažādāks piesārņojums, jo mazāka dzīvotspēja nākamajām paaudzēm," stāsta Solvita Strāķe.

Kurā mirklī naftas noplūdes Būtiņģē varētu dēvēt par dabas katastrofu? Strāķe stāsta, ka Latvijā nav definēts, cik daudz noplūdušas naftas definējama kā vides katastrofa. 

Viņasprāt, par vides katastrofu būtu dēvējama jebkura situācija, kurā ar naftas produktiem tiek pārklāta teritorija 80–100% apmērā. 

Ar šādu apjomu jebkuram organismam atjaunoties esot gandrīz neiespējami. Pieļauju, ka, ja ar naftu tiktu ietekmēti 50% kādas teritorijas, tad vēl varētu cerēt uz atjaunošanos, bet šādus eksperimentus es veikt negribētu."

Strāķe uzskata, ka vide vairs nespēj turēt cilvēku ambīcijas. Šajā gadījumā – dzīšanos pēc ekonomiskās izaugsmes uz dabas rēķina. "Manuprāt, nākotnē būs tikai un vienīgi jāsamazina vēlmju kopums. Esošos resursus būs jāmācās izmantot efektīvāk, tai jābūt prioritātei."

Viedoklis

Lokanā naftas vada scenārijs Būtiņģē

Autors: Felikss Klagišs.

Kopš 1999. gada es skatos kādu seriālu ar atkārtojošos sižetu un vēlos pateikt, ka man tas ir apnicis. Es to saku par regulārajām naftas noplūdēm Baltijas jūrā no Būtiņģes naftas termināļa. Vēlos, lai mēs sāktu prātot, kā to izbeigt.

Es strādāju Valsts vides dienestā līdz 2014. gadam, vairākkārtīgi organizēju Būtiņģes termināļa radītā piesārņojuma seku apzināšanu un zaudējumu piedziņu. 2001. gadā apmeklēju arī pašu termināli, tikos ar toreizējo termināļa vadību personiski un iepazinos notikuma vietā ar apstākļiem, kas noveda pie jūras piesārņošanas.

Vides aktīvists, bijušais Valsts vides dienesta darbinieks Felikss Klagišs rosina domāt par Būtiņģes naftas termināļa slēgšanu.

Kas ir Būtiņģes "terminālis"?

Deviņdesmitajos gados vairākus gadus es strādāju uz Latvijas Kuģniecības tankkuģiem Arktikā. Tur naftas produkti tiek piegādāti diezgan līdzīgā veidā kā Būtiņģē, tikai tur šīs piegādes vietas neviens neiedomājās saukt tik lepni kā par "termināļiem" vai "ostām". Izņemot Murmansku un Arhangeļsku, pārējās naftas piegādes vietas tiek sauktas par "портопункт" jeb "ostaspunkts". Tās ir pāris bojas atklātā jūrā, pie kā pietauvoties, un lokans cauruļvads līdz krastam, pa kuru aizpumpēt naftas produktus. Gluži tāpat ir Būtiņģē. 

To nesargā no vēja, straumēm un viļņiem nekādas hidrotehniskās būves, to tuvumā neatrodas aprīkojums, ar ko norobežot izplūdušo naftu un veikt tās savākšanu. Tas jāved no Klaipēdas.

Arktikā biju liecinieks vairākām naftas noplūdēm šajos "ostaspunktos", un Būtiņģē jau ir notikušas vismaz sešas. Tās visas norisinājās pēc līdzīga scenārija – pastiprinājās vējš un viļņi, pārtrūka tauva, kas turēja kuģi pie bojas, pārtrūka caurule, un nafta no tās izplūda jūrā. Krievi Arktikā par to daudz nepārdzīvoja, taču es personiski nevaru samierināties ar jūras piesārņošanu, tāpēc tagad vēlos uzdot dažus jautājumus Latvijas sabiedrībai un valsts vides aizsardzības iestādēm.

Reklāma

Par šā gada 7. februārī notikušās noplūdes apjomiem Lietuva sniedz pretrunīgas ziņas – 300 litri termināļa versijā vai 1400–1800 litri no Lietuvas Vides aizsardzības departamenta. Tātad – kāds no viņiem saka nepatiesību. Vai varbūt abi?

Noskaidrot patieso noplūdes apjomu patiesībā būtu vienkārši – no izkrautā naftas daudzuma jāatņem krastā saņemtais. Ja nafta vēl ir palikusi cauruļvadā, tad šā cilindra apjomu māca aprēķināt ģeometrijā piektajā klasē. Starpība starp nodoto un saņemto ir tas daudzums, kas izlijis jūrā. 

Šie skaitļi ir pieejami uz kuģa un terminālī dažu minūšu laikā, taču tie netiek ziņoti. Vai jums nerodas zināma neuzticība termināļa amatpersonām?

Nafta izšķīst jūrā, soda nauda izšķīst budžetā

Droši vien Latvijas un Lietuvas vides aizsardzības iestādes aprēķinās, cik tad litru naftas izplūda jūrā arī šoreiz, aprēķinās zaudējumus un nosūtīs rēķinu Būtiņģes termināļa īpašniekam "Orlen Lietuva".

2019. gada 28. decembrī no Būtiņģes termināļa jūrā noplūda 0,51 tonna naftas, un Valsts vides dienests par Latvijas videi nodarītajiem zaudējumiem no termināļa īpašnieka iekasēja 58 tūkstošus eiro. Izskatās, ka šoreiz lieta virzās tieši uz to pašu – nafta izšķīst jūrā, nauda izšķīst Latvijas budžetā. 

It kā jau viss ir nokārtots, kā saka "likumā noteiktajā kārtībā", bet diemžēl liela daļa naftas nav savākta un dienas beigās uz mūsu galdiem nonāk butes ar naftas piegaršu.

Latvija – scenārija upuris, novērotājs vai autors?

Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc gan lietuvieši būvēja naftas termināli vien kilometra attālumā no Latvijas robežas? Varēja taču uzbūvēt pretī Klaipēdai vai Kuršu jomā. Iespējams, tā paša iemesla dēļ, kura baltkrievi uzbūvēja Astravecas atomelektrostaciju (AES) vien pārdesmit minūšu braucienā no tās pašas Lietuvas robežas. Viss ekonomiskais labums no AES paliek Baltkrievijai, bet nepatīkamo daļu – iespējamā negadījuma sekas – var sadalīt ar kaimiņvalsti. Neētiski? Ziniet, stratēģi domā kategorijās "izdevīgi – neizdevīgi", nevis "ētiski – neētiski". Tā viņi sasniedz vēlamo – peļņu sev, bet riskus dalīt ar kādu citu.

Latvijas vides aizsardzības iestādes līdz šim Būtiņģes termināļa sakarā ieņem novērotāja zaudējumu aprēķinātāja pozīciju. 

Tāpēc es vēlos uzdot jautājumu: vai mūs tik tiešām apmierina līdzšinējā formula, ko varētu nosaukt – "nafta izšķīst jūrā, nauda izšķīst budžetā un izliekamies, ka bute pēc naftas negaršo"?

Ja vien Būtiņģes termināļa darbībā nekas principiāli netiks mainīts, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajos gados šis scenārijs atkal atkārtosies – būs noplūde un cīņa ar tās sekām. Vai esat izskatījuši variantus, kā novērst šo nelabvēlīgo seku cēloni? Piemēram, panākt Būtiņģes termināļa slēgšanu.

Vai šis mērķis ir par lielu? Vai ceļš uz to ir pārāk tāls un dārgs? Gluži tāpat, kā cilvēki uzsāk un izbeidz karus, tāpat cilvēki var arī atvērt un slēgt termināļus. To var panākt atbilstoši Latvijas un Lietuvas vai starptautiskajām tiesībām. Varbūt tomēr no novērotāja ir jāizaug par stratēģi? Lūdzu, kļūstiet par scenārija autoriem un uzrakstiet šim piesārņošanas seriālam nobeigumu.

Uzziņa

Valsts vides dienesta rīcībā esošā informācija par sešiem Būtiņģes naftas noplūdes gadījumiem:

2001. gada marts. Noplūduši 3,427 m3 jēlnaftas. Latvijā nonāca 0,74 m3. Par videi nodarīto kaitējumu piesārņotājs Latvijai samaksāja 40 000 ASV dolāru.

2001. gada novembris. Noplūdušas teju 60 tonnas jēlnaftas. Latvijas teritoriju piesārņojums nesasniedza.

2005. gada janvāris. Noplūdušas 0,023 tonnas naftas. Latvijas teritoriju piesārņojums nesasniedza.

2008. gada janvāris. VVD lēsa, ka noplūduši vismaz 1000 kg naftas. Nidas pagasta teritorijā konstatēti naftas produktu izskalojumi (2 m x 0,4 m laukumā un 3 cm biezumā) un ar naftas produktiem sasmērētas jūras aļģes. Zaudējumu atlīdzība netika pieprasīta, pamatojoties uz to, ka Latvijas piekrastē konstatētais piesārņojums bija salīdzinoši neliels.

2020. gada decembris. Noplūduši 0,48 m3 jēlnaftas. Piesārņojums sasniedza arī Latvijas teritoriju. Par videi nodarīto kaitējumu piesārņotājs Latvijai samaksāja 60 864 eiro.

2024. gada februāris. Izmeklēšana nav noslēgusies, taču provizoriski noplūdusi nafta 1,8 tonnu apmērā.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma