Polijā vēlētāji lems par turpmāko valsts kursu

Polijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, kurās opozīcija mēģinās pārspēt valdošo nacionāli konservatīvo partiju "Likums un Taisnīgums" (PiS), kas ir pie varas kopš 2015. gada.

Visi 460 apakšpalātas Seima deputāti tiks ievēlēti proporcionālās vēlēšanās, turklāt partijām iekļūšanai parlamentā jāpārvar 5% barjera, bet partiju apvienībām – 8% barjera. Šīs barjeras pārvarēšana var ievērojami ietekmēt nākamās koalīcijas veidošanu. 

Svētdien vienmandāta apgabalos tiks ievēlēti arī 100 senatori parlamenta augšpalātā, kam gan ir mazāk pilnvaru. Polijas Senātu šobrīd kontrolē opozīcija.

Koalīciju varianti

Galvenā konkurence vēlēšanās gaidāma starp PiS un centriski liberālo partiju apvienību "Pilsoniskā koalīcija" (KO). KO apvienojušās vairākas partijas, tostarp bijušā premjerministra Donalda Tuska vadītā centriski labējā partija "Pilsoniskā platforma". 

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka PiS vēlēšanās varētu saņemt apmēram 34% balsu, bet KO – apmēram 28%. 

Abu šo politisko spēku izredzes izveidot nākamo valdību būs lielā mērā atkarīgas arī no pārējo partiju un apvienību sekmēm vēlēšanās. Kā iespējamie PiS partneri pēc vēlēšanām tiek nosaukta radikāli labējā partija "Konfederācija". Savukārt KO koalīciju varētu veidot ar partiju "Jaunie kreisie" un ar centriski labējo apvienību "Trešais ceļš", kurā pārstāvēta Polijas Tautas partija, kas ir spēcīga reģionos, un partija "Polija 2050". Tomēr tādā gadījumā "Trešajam ceļam" jāpārvar 8% barjera iekļūšanai parlamentā, kas nav garantēts. Opozīcija tomēr jau ir sākusi sadarbību. KO, "Trešais ceļš" un "Jaunie kreisie" ir vienojušies par kopīgu kandidātu izvirzīšanu Senāta vēlēšanām. Līdzīgā ceļā opozīcija spēja uzvarēt Senāta vēlēšanās arī 2019. gadā.

Tuska atgriešanās

Tusks premjera amatu ieņēma no 2007. līdz 2014. gadam, bet pēc tam uzņēmās Eiropadomes vadīšanu. Viņa atgriešanos Polijas politikā var uzskatīt par mēģinājumu atdzīvināt opozīciju, kas nav spējusi apturēt PiS uzvaras gājienu. PiS ir spējusi šajos astoņos gados saglabāt popularitāti, īstenojot konservatīvu politiku, kā arī palielinot izdevumus sociālajai sfērai. Polija šajā laikā arī piedzīvojusi spēcīgu ekonomisko izaugsmi. Pirms vēlēšanām PiS solījusi stiprināt valsts bruņotos spēkus un palielināt sociālo atbalstu. Tieši ekonomiskajā blokā ir lielākās pretrunas starp PiS un "Konfederāciju". Lai arī abas partijas ir konservatīvas, PiS ir ieviesusi labklājības programmas, kas ir ļoti populāras sabiedrībā, bet "Konfederācija" iestājas par labējāku ekonomisko politiku un zemākiem nodokļiem. "Konfederācija" arī asi kritizējusi Polijas palīdzību Ukrainai.

Tusks svētdien gaidāmās vēlēšanas nosaucis par "nozīmīgākajām vēlēšanām kopš 1989. gada un komunisma krišanas". 

Šādi izteikumi tomēr bija dzirdami arī pirms parlamenta vēlēšanām 2019. gadā. Tusks un viņa sabiedrotie apsūdz PiS par tiesu varas un mediju vājināšanu. Eiropas Savienības Tiesa jūnijā atzina, ka Polijas tieslietu reformas pārkāpj bloka noteikumus un ir jāatceļ, norādot, ka Varšava esot mazinājusi tiesu neatkarību. Savukārt Polijas valdība norāda, ka tiesas ir padarītas darba spējīgākas un tajās vairs nav komunistu laika tiesnešu. Opozīcija ir solījusi atcelt PiS laikā ieviestās tiesu sistēmas reformas. Tas Polijai ļautu saņemt ES finansējumu 36 miljardu eiro apmērā, kas pašlaik ir iesaldēts. Opozīcija arī sola mīkstināt likumu, kas PiS varas gados ir ievērojami ierobežojis iespējas veikt abortus.

Savukārt PiS priekšvēlēšanās koncentrējusies uz migrācijas jautājumiem, kā arī nostādījusi sevi iepretim ES un Vācijai. "Mēs nebaidāmies no Berlīnes un Briseles diktātiem," paziņojis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Varšava arī iestājusies pret ES plāniem pārvietot migrantus no tām bloka valstīm, kur tie nelikumīgi ieceļojuši lielā skaitā. Migrantu jautājums tomēr pirms vēlēšanām PiS radījis arī nepatīkamus brīžus, kad klajā nāca informācija, ka Polijas konsulātos Āfrikā un Tuvajos Austrumos apmaiņā pret kukuļiem izdalītas vīzas. Valdošā partija pārmetusi opozīcijai skandāla apmēru pārspīlēšanu.

Uz ārkārtīgi nokaitēto priekšvēlēšanu gaisotni norāda arī apskatnieki. "Diskurss ir diezgan histērisks – ka tās būtu Polijas beigas," 

intervijā telekanālam CNN norādīja Varšavā bāzētā Sabiedrisko lietu institūta prezidents Jaceks Kuharčiks. "Abās pusēs var vērot labā cīņu pret ļauno, bet labais un ļaunais tiek attēloti dažādi. No vienas puses ir demokrātija, likuma vara un Rietumu vērtības. No otras puses ir nacionālisms, katolicisms un suverenitāte," piebilda eksperts.

Attiecības ar Ukrainu

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Polija bijusi viena no stingrākajām Kijivas atbalstītājām, uzņemot ukraiņu bēgļus, sniedzot Ukrainai militāru palīdzību, kā arī iestājoties par sankciju ieviešanu pret Krieviju. Ķīles institūta dati liecina, ka Polija piegādājusi Ukrainai bruņojumu trīs miljardu eiro vērtībā. Caur Poliju notiek galvenās rietumvalstu bruņojuma piegādes Ukrainai. Tomēr pēdējā laikā Polijas un Ukrainas attiecībās vērojama atsvešināšanās. Polija un virkne citu Centrāleiropas valstu šogad aizliedza ievest vairākas Ukrainas lauksaimniecības kultūras, ņemot vērā vietējo lauksaimnieku sūdzības. Arī šobrīd Polijā vairākas Ukrainas lauksaimniecības kultūras ievest var tikai tranzīta vajadzībām, lai arī Eiropas Komisija oficiālo aizliegumu septembrī nepagarināja. Kijiva uz šo Varšavas soli reaģēja, vēršoties ar sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā. 

Pēc tam Moraveckis izteicās, ka Varšava neplāno piegādāt bruņojumu Ukrainai, jo poļiem jākoncentrējas uz savu bruņoto spēku modernizāciju. 

PiS bauda lielu atbalstu lauksaimnieku aprindās, tāpēc šo Varšavas un Kijivas strīdu var skatīt arī priekšvēlēšanu kontekstā.

Vēlēšanu dienā notiks arī referendums, kurā tiks uzdoti četri jautājumi. Referenduma dalībniekiem tiek vaicāts, vai viņi atbalsta valsts uzņēmumu privatizāciju, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, uz Baltkrievijas robežas uzceltā žoga nojaukšanu un nelegālo imigrantu uzņemšanu no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Opozīcija ir pārmetusi valdībai uzvedinošu jautājumu uzdošanu un aicinājusi savus atbalstītājus referendumu ignorēt.