Savulaik jau rakstīju, ka Ukrainai pietiek karavīru, lai cīnītos vēl apmēram sešus līdz divpadsmit mēnešus. Pēc tam Ukrainas bruņotajiem spēkiem būs jāsaskaras ar krasu karavīru trūkumu. 

No Ukrainas ģenerālā štāba noplūdinātās informācijas, ko atļāvies publicēt BBC "Krievu dienests", Ukrainas prokuratūra ierosinājusi 95 tūkstošus krimināllietu par dienesta vietas atstāšanu vai dezertēšanu. Pēc aptuveniem aprēķiniem, tā varētu būt nepilna desmitā daļa Ukrainas armijas. Pēc kāda jurista atzinumiem, dezertēšana ir sasniegusi tādus apmērus, ka tiesībsargājošajām iestādēm trūkst darbinieku patvarīgo dienestu vietu atstājušo notveršanai. Uzskatāmības labad – no 2024. gadā 40 tūkstošiem ierosinātajām krimināllietām līdz tiesai nonākušas tikai nepilni trīs tūkstoši.

2024. gada septembrī Ukrainas Augstākā Rada pat mīkstināja Krimināllikumu par dezertēšanu. Ja nelikumīgi karaspēka daļu pametušais izrāda vēlmi atgriezties dienesta vietā, tiek atbrīvots no atbildības. Var jautāt, kālab tik daudzi vēlas pamest fronti? Kā viens no iemesliem ir demobilizācijas mehānisma trūkums. Likumdevējs šādu normu gribēja ieviest, pieņemot mobilizācijas likumu ar 2024. gadu. Pret to kategoriski iebilda Ģenerālštābs. 

Protams, valsts politiskā vadība arī uzskata – kamēr norisinās karš, nav iespējama norma par demobilizācija. Nav jau ar ko samainīt, jo trūkst cilvēkresursu.