Bullīši Latvijā kļūst arvien populārāki makšķernieku lomos. Tad nu šoreiz par šo dīvainā paskata, bet ārkārtīgi garšīgo zivtiņu.

Apmēram pirms gadiem desmit kāds mans paziņa aicināja uz copi, uz Daugavas ieteku jūrā. Lomā būšot asari, iespējams, vimbas un… bullīši. Es savulaik bullīšus esmu turējis akvārijā un vēl ar ironiju atbildēju, ka tik lielas zivis nevarēšu izcelt no ūdens, jo manā akvārijā tolaik dzīvoja apmēram 1 cm gari bullīši, kuru latīniskais nosaukums bija Brachygobius anthozona, nodomāju, ka draugs kļūdās vai vienkārši nezina, ka bullīši dzīvo pat manā akvārijā.

Cik sevi zinu, tad, kad ar tēti bērnībā braucām makšķerēt un viņš mācīja man daudzas makšķerēšanas gudrības, par bullīšiem nebija runas. Iespējams, toreiz šīs zivis tomēr vairāk dzīvojās pa svešām jūrām un svešiem jūras līčiem, bet tagad tās ir adaptējušās pie mums un sastopamas pat saldūdenī. Kā es parasti saku, tad viss plūst, viss mainās. Starp citu, daudzi mani paziņas, sevišķi no jaunās paaudzes, uzskata, ka bullīši šeit ir dzīvojuši visu laiku.

Bullīši ir pārsteidzošas zivis, kuras pēdējā laikā arvien biežāk neliek mieru makšķernieku prātiem. Patiešām, šī ir diezgan interesanta un garšīga zivs, kuru novērtē katrs tūrists, katrs makšķernieks. Tajā pašā laikā daži makšķernieki uzskata, ka ir daudz citu zivju veidu, kas ir populārāki, un tam tie izrāda ievērojami lielāku pretestību. Lai vai kā, bet šoreiz par bullīšiem, kurus arī dēvē par apaļajiem jūras grunduļiem. Manuprāt, par jūras grunduļiem šīs zivtiņas sauc tādēļ, ka tās ietilpst pie jūras grunduļu dzimtas. Jūras grunduļu dzimtā ir apvienotas aptuveni 1200 zivju sugas. Tautā šīs ievestās zivtiņas sauc vienkārši par bullīšiem, es arī turpināšu tās dēvēt par bullīšiem.