4 °C
Mierīgs, skaists, gudrs un cēls. Grūtā brīdī pajautās "kas noticis?", sasmīdinās, uzmun-drinās. Manieres kā labi audzinātam un empātiskam cilvēkam, bet patiesībā tas ir Āfrikas pelēkais papagailis, vārdā Grāfs!
Simona un Artūrs Perti stāsta, ka reiz gribējuši iegādāties suni, taču beigu beigās lēmuši par labu papagailim. Lai gan putniem cilvēka klātbūtni nevajag tik ļoti, cik četrkājainajiem mīluļiem, tie šā vai tā ir lieliski draugi un sirsnīgi ģimenes locekļi.
Grāfs ir Āfrikas pelēkais papagailis, un Simona stāsta, ka abi ar vīru Artūru tieši šīs sugas pārstāvi izvēlējās tā mierīgā rakstura dēļ: "Āfrikas pelēkie papagaiļi ir daudz klusāki – vairāk izvēlas runāt, nevis ķērkt. Turklāt šī suga ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā, jo tos nelegāli ķer un izved no dabiskās dzīvesvietas, lai nopelnītu. Mēs nekad neiegādātos papagaili, ja nezinātu, kā tas nokļuvis Latvijā, tāpēc sazinājāmies ar Rīgas Zooloģisko dārzu un noskaidrojām, ka ir iespējams iegādāties papagaiļus, kuri ir izšķīlušies tepat, Latvijā, zinošu cilvēku aprūpē."
Gudrie lidotāji
Kā skaidro Simona, Āfrikas pelēkos papagaiļus uzskata par vieniem no gudrākajiem papagaiļiem pasaulē, jo tie ļoti ātri apgūst dažādas skaņas un vārdus, spēj atšķirt priekšmetus un nosaukt tos:
"Šie papagaiļi atpazīst ģimenes locekļus, kā arī ar katru no tiem uzvedas un runā atšķirīgi.
Tāpat putni spēj atpazīt dažādas situācijas un darbības, saprot, ka katru rītu jāsaka "labrīt!", kādam ienākot mājās – "sveiki!" un atvadoties "atā, atā, atā".
Vēl viens pluss – šīs sugas putni nav liela izmēra, tāpēc, arī mītot dzīvoklī, ne mājā, tas var brīvi lidot un būt aktīvs: "Āfrikas pelēkie papagaiļi garumā var izaugt līdz trīsdesmit centimetriem, taču Grāfs ir nedaudz mazāks. Nebrīvē šie papagaiļi var sasniegt pat septiņdesmit gadu vecumu, bet brīvā dabā tie nedzīvo tik ilgi: tos medī plēsēji un arī cilvēki, kuri papagaiļus ilgu laiku tur nehumānos apstākļos." Grāfam patlaban ir piecpadsmit gadi. Kad Simona un Artūrs papagaili iegādājās, tas bija vien dažus mēnešus vecs.
Saimnieki atceras, ka sākotnēji Grāfs bija ļoti kluss un sabijies, taču palēnām pierada pie jaunajiem ap- stākļiem un iejutās ģimenē: "Pirmais drosmīgais solis – Grāfs uzkāpa vīra mammai uz pleca. Ar laiku kļuva arvien drošāks un sāka apgūt pirmos vārdus. Interesanti, ka sākumā tos mācījās tikai no Artūra tēva, un tā tas ir līdz pat šodienai – Grāfs joprojām visvairāk jaunus vārdus apgūst tieši no vīratēva."
Sabiedrības dvēsele
Grāfs ir liels atbalsts brīžos, kad kāds ģimenes loceklis ir noskumis. Simona stāsta, ka papagailis jūt bēdas, sliktu garastāvokli: "Grāfs vienmēr zina, kā mūs sasmīdināt – ar smieklīgiem vārdiem, kustībām, svilpieniem un saucieniem. Kad ir kāds liels pārdzīvojums un asaras jau gāžas pāri vaigiem, Grāfs jautā "kas notika?", un tas allaž liek smaidīt. Grāfs izbauda uzmanību, kad pie mums kāds ciemojas, – dejo, runā, vēlas būt daļa no kompānijas. Viņš ir mūsu mājas lielais prieks!" Agrāk gan Grāfs uzticējās tikai savējiem, ieturēja distanci no viesiem, taču tieši pēdējā laikā papagailis kļūst arvien sabiedriskāks. Grāfs atpazīst visus savus ģimenes locekļus, zina viņu vārdus. S
imonai un Artūram nav citu mājdzīvnieku, taču ģimenes mājoklī ir viesojušies daži suņi – Grāfa interese par četrkājainajiem viesiem noteikti ir mazāka nekā suņukiem par Grāfu pašu. Konflikta situācijas šajos gadījumos nerodas, tāpēc, ja vien saimnieki vēlētos, papagailis lieliski sadzīvotu arī ar citiem dzīvniekiem.
Garlaicīgi nav ne mirkli
Āfrikas pelēko papagaiļu vārdu krājums var būt pat ļoti plašs: "Grāfs ir iemācījies daudz un dažādus vārdus, arī klepot un svilpot. To visu viņš spēj atdarināt tik precīzi, ka ir viegli saprast, no kura cilvēka kādu konkrētu skaņu viņš ir apguvis. Kad sāku dzīvot kopā ar vīru, pieredzējām smieklīgu situāciju – Artūra tēvs mums palīdzēja pārvākties, un ik pa laikam kāds ienāca un izgāja no dzīvokļa, tad kādā brīdī izdzirdēju Artūra tēvu sakām manu vārdu – jāsmejas bija ilgi un gardi, kad sapratu, ka tas patiesībā bija Grāfs."
Šiem papagaiļiem, pēc Simonas un Artūra pieredzes, speciāla apmācība nav nepieciešama – Grāfs pēc dabas ir mierīgs: "Katra putna raksturs gan ir citāds, bet mūsu papagailim īpaša dresūra nav vajadzīga. Esam skatījušies dažādus video, kur šīs sugas pārstāvjiem iemāca dažādas komandas un trikus – tas ir iespējams. Mēs Grāfam gluži vienkārši neliekam apgūt neko papildus." Grāfa saimniece uzsver, ka papagailim ir nepieciešama uzmanība – ar to ir jārunā, tam vienmēr ir jābūt kāda sabiedrībā, lai putniņš nejustos atstumts un vientuļš: "Tādā ziņā papagailis ne ar ko neatšķiras no suņa vai kaķa, kuriem arī nepieciešama cilvēka uzmanība un klātbūtne."
Rūpēties ir viegli
Grāfa mājas ir viņa lielais, plašais būris, kurā ir pietiekami daudz vietas, lai varētu staigāt pa kociņiem, atplest spārnus, spēlēties ar mantiņām: "Mēs Grāfam iegādājāmies mantas, kas patiesībā ir domātas mazuļiem, jo tādas mantiņas grab, un Grāfam patīk tajās karāties un grabināt tās. Viņam būrī ir trīs dažādi trauciņi – vienā ir sēkliņu maisījums, kas sastāv no dažādiem graudiem, saulespuķu sēklām, riekstiem, sausiem banāniem un čili pipariem, no kuriem viņš iegūst C vitamīnu. Interesanti, ka papagaiļi nejūt asumu kā cilvēki. Otrajā trauciņā ir augļi, dārzeņi, citreiz arī biezpiens un auzu pārslu putra bez garšvielām. Trešajā trauciņā ir ūdens." Pa dienu Grāfa būris ir atvērts un viņš pats var izvēlēties, vai vēlas būt ārpus tā vai tomēr sēdēt iekšā – viss atkarīgs no noskaņojuma: "Mēs Grāfam esam uztaisījuši atsevišķu statīvu, uz kura ir garš koks un trauciņš: to mēs varam pārnēsāt pa visu dzīvokli. Ja esam kādā citā istabā, nevis tajā, kur stāv būris, Grāfs tik un tā var būt kopā ar mums." Papagailis visaktīvākais ir no rītiem un vakaros – daudz runā, skraida pa būri, sēž kādam uz pleca: "Pa dienu Grāfs ir mierīgs un pārsvarā guļ, tāpat arī naktīs viņš nav nomodā." Lielākās izmaksas, kā atklāj Simona, veido būra iegāde – tam jābūt plašam un augstam.
Ēdiena izmaksas ir salīdzinoši zemas: "Viņš ēd tādus pašus dārzeņus un augļus kā mēs, tāpēc varam dalīties. Sēklu maisījums no "DinoZoo" maksā aptuveni astoņus eiro mēnesī, un tas ir vienīgais, ko pērkam atsevišķi un speciāli tieši Grāfam. Rotaļlietas un statīvu Artūrs gatavo pats no koka, lai viss būtu dabiski un veselīgi. Mantas no veikala pērkam diezgan reti un izvēlamies lētākās, jo tās tāpat ātri tiek sadriskātas."
Pacietība un miers
Papagaili nav ieteicams atstāt vienu ilgāk par divdesmit četrām stundām: "Šādos gadījumos sarūpējam viņam nepieciešamo ēdiena daudzumu. Ilgāk par vienu diennakti papagaili nevajadzētu atstāt vienu. Jo mazāk laika viņš pavada vientulībā, jo labāk, citādi viņš sāk sev raut ārā spalvas, kļūst apātisks. Ir arī gadījumi, ka šīs sugas papagaiļi sev savaino knābi, jo stresa dēļ sāk dauzīt būra restes. Darām visu, lai tas nenotiktu ar Grāfu. Ja dodamies prom garākos ceļojumos, vienmēr sarunājam kādu, kas varētu pie mums palikt." Cilvēkam, kurš uzņemas atbildību par papagaili, ir jābūt ļoti mierīgam un pacietīgam. Komunicējot ar papagaili, kustībām jābūt lēnām un iecietīgām, jo putns, kā skaidro Simona, no cilvēka nav tik atkarīgs kā, piemēram, suns – papagailim ir ļoti izteikti pašaizsardzības un izdzīvošanas instinkti, tāpēc vienmēr jānodrošina droša un mierīga vide: "Papagailis atšķirībā no suņa nebūs gatavs ciešiem apskāvieniem. Mīlestība tiek izrādīta citos veidos – piemēram, putns vēlas uzlidot uz pleca vai arī noliec savu galvu, lai cilvēks to bužinātu,
taču vienmēr ir jāizturas tā, lai papagailis varētu paredzēt cilvēka nākamo soli, citādi, nobīstoties no straujām kustībām, tas var arī ieknābt."
2008. gadā, kad pāris iegādājās Grāfu, papagaiļa cena bija 300 latu. Tagad, protams, cenas ir krietni kāpušas: "Īsti neesam sekojuši līdzi, bet veikalā "Depo" reiz pamanījām, ka Āfrikas pelēkais papagailis tiek tirgots par 1500 eiro. Mēs gan iesakām papagaiļus iegādāties ar zooloģiskā dārza starpniecību, jo tad neuzķersieties uz nelegālajiem tirgotājiem un neiegādāsieties papagaili, kas ticis noķerts tā dzimtenē siltajās zemēs un turēts nehumānos apstākļos." Simonai un Artūram jau kādu laiku ir doma iegādāties vēl vienu papagaili, lai Grāfam būtu draugs: "Vēlamies otru Āfrikas pelēko papagaili, taču pašlaik abi studējam, tāpēc gaidām labāku laiku, kad paplašināt mūsu ģimeni ar vēl kādu mīluli."
Grāfam ir arī savs "Instagram" konts, kuru Simona izveidoja, pateicoties saviem skolēniem: "Doma par "Instagram" bija jau sen, taču realizējās tikai tad, kad sāku strādāt skolā. Laikā, kad mācības notika attālināti, Grāfs labprāt piedalījās mācību stundās. Bērni iemīlēja mūsu papagaili, un šī ideja par sociālajiem tīkliem nāca tieši no skolēniem. Nospriedām – kāpēc gan ne?" Pašlaik Grāfa kontā aktivitāte nav liela, jo saimniekiem studiju dēļ ikdiena ir ļoti piepildīta, taču, kolīdz dzīve kļūs rāmāka, publi-kāciju skaits noteikti palielinā-sies un interesenti varēs sekot līdzi Grāfa ikdienai. Rūpējoties par Grāfu, Simona un Artūrs ir kļuvuši pacietīgāki un mierīgāki: "Saprotam, ka katram dzīvniekam ir savas vēlmes. Ir brīži, kad papagailis vēlas runāt, būt blakus cilvēkam, un tāpat ir momenti, kad viņš vēlēsies būt viens. Ļoti būtiski ir negaidīt, ka viņš darīs visu, ko cilvēks būs iecerējis, – papagailis nav izklaidētājs. Grāfs ir ļoti gudrs, un mēs cenšamies viņam dot brīvību, cik vien tas ir iespējams.
Āfrikas pelēkā papagaiļa plusi un mīnusi:
Plusi
- Mierīgs raksturs.
- Viegli apmācāms, ļoti gudrs.
- Labs izmērs – piemērots dzīvei dzīvoklī.
Mīnusi
- Pirms iegādes jāveic pamatīga izpēte – nereti šie papagaiļi tiek nelegāli ķerti, turēti nehumānos apstākļos.
- Atrodoties vienatnē pārāk ilgi, var nodarīt sev pāri.
- Nepieciešama gandrīz nepārtraukta uzmanība, cilvēka klātbūtne, tāpēc šis papagailis nederēs kuram katram cilvēkam.
