Mierīgs, skaists, gudrs un cēls. Grūtā brīdī pajautās "kas noticis?", sasmīdinās, uzmun-drinās. Manieres kā labi audzinātam un empātiskam cilvēkam, bet patiesībā tas ir Āfrikas pelēkais papagailis, vārdā Grāfs!
Simona un Artūrs Perti stāsta, ka reiz gribējuši iegādāties suni, taču beigu beigās lēmuši par labu papagailim. Lai gan putniem cilvēka klātbūtni nevajag tik ļoti, cik četrkājainajiem mīluļiem, tie šā vai tā ir lieliski draugi un sirsnīgi ģimenes locekļi.
Grāfs ir Āfrikas pelēkais papagailis, un Simona stāsta, ka abi ar vīru Artūru tieši šīs sugas pārstāvi izvēlējās tā mierīgā rakstura dēļ: "Āfrikas pelēkie papagaiļi ir daudz klusāki – vairāk izvēlas runāt, nevis ķērkt. Turklāt šī suga ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā, jo tos nelegāli ķer un izved no dabiskās dzīvesvietas, lai nopelnītu. Mēs nekad neiegādātos papagaili, ja nezinātu, kā tas nokļuvis Latvijā, tāpēc sazinājāmies ar Rīgas Zooloģisko dārzu un noskaidrojām, ka ir iespējams iegādāties papagaiļus, kuri ir izšķīlušies tepat, Latvijā, zinošu cilvēku aprūpē."
Gudrie lidotāji
Kā skaidro Simona, Āfrikas pelēkos papagaiļus uzskata par vieniem no gudrākajiem papagaiļiem pasaulē, jo tie ļoti ātri apgūst dažādas skaņas un vārdus, spēj atšķirt priekšmetus un nosaukt tos:
"Šie papagaiļi atpazīst ģimenes locekļus, kā arī ar katru no tiem uzvedas un runā atšķirīgi.
Tāpat putni spēj atpazīt dažādas situācijas un darbības, saprot, ka katru rītu jāsaka "labrīt!", kādam ienākot mājās – "sveiki!" un atvadoties "atā, atā, atā".
Vēl viens pluss – šīs sugas putni nav liela izmēra, tāpēc, arī mītot dzīvoklī, ne mājā, tas var brīvi lidot un būt aktīvs: "Āfrikas pelēkie papagaiļi garumā var izaugt līdz trīsdesmit centimetriem, taču Grāfs ir nedaudz mazāks. Nebrīvē šie papagaiļi var sasniegt pat septiņdesmit gadu vecumu, bet brīvā dabā tie nedzīvo tik ilgi: tos medī plēsēji un arī cilvēki, kuri papagaiļus ilgu laiku tur nehumānos apstākļos." Grāfam patlaban ir piecpadsmit gadi. Kad Simona un Artūrs papagaili iegādājās, tas bija vien dažus mēnešus vecs.
Saimnieki atceras, ka sākotnēji Grāfs bija ļoti kluss un sabijies, taču palēnām pierada pie jaunajiem ap- stākļiem un iejutās ģimenē: "Pirmais drosmīgais solis – Grāfs uzkāpa vīra mammai uz pleca. Ar laiku kļuva arvien drošāks un sāka apgūt pirmos vārdus. Interesanti, ka sākumā tos mācījās tikai no Artūra tēva, un tā tas ir līdz pat šodienai – Grāfs joprojām visvairāk jaunus vārdus apgūst tieši no vīratēva."
Sabiedrības dvēsele
Grāfs ir liels atbalsts brīžos, kad kāds ģimenes loceklis ir noskumis. Simona stāsta, ka papagailis jūt bēdas, sliktu garastāvokli: "Grāfs vienmēr zina, kā mūs sasmīdināt – ar smieklīgiem vārdiem, kustībām, svilpieniem un saucieniem. Kad ir kāds liels pārdzīvojums un asaras jau gāžas pāri vaigiem, Grāfs jautā "kas notika?", un tas allaž liek smaidīt. Grāfs izbauda uzmanību, kad pie mums kāds ciemojas, – dejo, runā, vēlas būt daļa no kompānijas. Viņš ir mūsu mājas lielais prieks!" Agrāk gan Grāfs uzticējās tikai savējiem, ieturēja distanci no viesiem, taču tieši pēdējā laikā papagailis kļūst arvien sabiedriskāks. Grāfs atpazīst visus savus ģimenes locekļus, zina viņu vārdus. S