12.5 °C
1756. gada 25. septembrī. Pirms 270 gadiem Apriķu mācītāja ģimenē piedzima luterāņu mācītājs, publicists, literāts un grāmatizdevējs Kārlis Gothards Elferfelds (1756–1819) – pirmās latviešu oriģināllugas "Tā dzimšanas diena" autors, viens no sava laika daudzpusīgāk un labāk izglītotajiem vācbaltu inteliģences pārstāvjiem, kurš turklāt atbalstīja un popularizēja pirmo latviešu dzejnieku Neredzīgo Indriķi (1783–1828).
Līdz tam latviešu zemnieku apgaismošanas vārdā 18. gadsimta beigās gan bija tulkotas un adaptētas vācu un citu tautu autoru lugas, piemēram, Jaunā Stendera lokalizētais "Žūpu Bērtuls", taču tie nebija oriģināli. Turklāt Elferfelds uzrakstīja ne tikai pirmo oriģināllugu latviešu publikai, bet deva tai līdzi arī metodiskos norādījumus, kā tā teātrī spēlējama, kamdēļ Apriķu mācītāju 20. gadsimta 30. gados mēdza godāt par "latviešu drāmas nodibinātāju". Luga bija iekļauta 1804. gadā izdotajā Elferfelda literāro darbu krājumā latviešiem "Līksmības grāmata".
"Tā dzimšanas diena" nāca klajā, kad Latvijas teritorijā baku jeb, kā toreiz rakstīja, "paku" sērga nebija retums. Pretpote slimībai jau bija atrasta, taču latviešu zemnieki pret to izturējās ar lielu neuzticību un, par spīti mācītāju aicinājumiem no kanceles, liedza vietējiem ārstiem potēt bērnus, kurus šī slimība pļāva īpaši bieži. Lugas sižets sešās "rādīšanās" pēc būtības bija paskubinājums un iedrošinājums potēties pret bakām, jo tika parādīta attieksme un pārdzīvojumi divās zemnieku ģimenēs – viena paklausa mācītāja aicinājumiem, potē savus bērnus un tie sērgā izdzīvo; otra atsaka un šajā ģimenē bērni iet bojā. Elferfelds pats parūpējās, lai viņa luga arī tiktu uzvesta. Viņš izvēlējās lomu tēlotājus no vietējās Apriķu draudzes ļaudīm un ilgāk nekā mēnesi mācīja viņus teātra spēlēšanai, liekot lomu tekstus iemācīties no galvas. Tamdēļ Elferfeldu var uzskatīt arī par pirmo latviešu teātra režisoru. Pirmizrāde notika 1804. gada 15. decembrī Apriķu mācītājmuižas klētī, kas esot bijusi skatītāju pilna. Netrūka improvizētas skatuves ar priekškaru. Lugā redzētais uz skatītājiem atstāja tādu emocionālu iespaidu, ka Apriķu zemnieki jau nākamajā dienā sākuši paši vest savus bērnus pie vietējā ārsta potēt.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Brīvā Tēvija", 1926. gada 25. septembrī
Talāri tiesnešiem. Ar 1. oktobri ieviesīs amatapģērbu visiem Latvijas Senāta, Tiesu palātas un apgabaltiesu tiesnešiem un prokuroriem. Talārus lietos visās tiesas sēdēs. Tie būs tumši sarkanā krāsā ar tādu pat samta apkakli kā Francijas tiesnešiem. Bez tam paredzētas arī amatcepures tādā pat tumši sarkanā krāsā ar trīsstūrveidīgu iegriezumu priekšā un zelta grīsti apkārt. Cepures nēsās tikai ienākot un izejot no tiesas zāles, zvērinot lieciniekus un pasludinot spriedumus, bet lietas iztiesās tiesneši kailām galvām. Amatapģērbus tiesnešiem iegādās uz valsts rēķina par apmēram 1 miljonu rubļu. Līdzekļu trūkuma dēļ miertiesnešiem un tiesu sekretāriem amattērpus ievedīs vēlāk. Tieslietu ministrijā ir runāts arī par aizstāvju amatapģērbiem, bet tos pagaidām neievedīs.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1756. gada 25. septembrī. Pirms 270 gadiem Apriķu mācītāja ģimenē piedzima luterāņu mācītājs, publicists, literāts un grāmatizdevējs Kārlis Gothards Elferfelds (1756–1819) – pirmās latviešu oriģināllugas "Tā dzimšanas diena" autors, viens no sava laika daudzpusīgāk un labāk izglītotajiem vācbaltu inteliģences pārstāvjiem, kurš turklāt atbalstīja un popularizēja pirmo latviešu dzejnieku Neredzīgo Indriķi (1783–1828).
Līdz tam latviešu zemnieku apgaismošanas vārdā 18. gadsimta beigās gan bija tulkotas un adaptētas vācu un citu tautu autoru lugas, piemēram, Jaunā Stendera lokalizētais "Žūpu Bērtuls", taču tie nebija oriģināli. Turklāt Elferfelds uzrakstīja ne tikai pirmo oriģināllugu latviešu publikai, bet deva tai līdzi arī metodiskos norādījumus, kā tā teātrī spēlējama, kamdēļ Apriķu mācītāju 20. gadsimta 30. gados mēdza godāt par "latviešu drāmas nodibinātāju". Luga bija iekļauta 1804. gadā izdotajā Elferfelda literāro darbu krājumā latviešiem "Līksmības grāmata".
"Tā dzimšanas diena" nāca klajā, kad Latvijas teritorijā baku jeb, kā toreiz rakstīja, "paku" sērga nebija retums. Pretpote slimībai jau bija atrasta, taču latviešu zemnieki pret to izturējās ar lielu neuzticību un, par spīti mācītāju aicinājumiem no kanceles, liedza vietējiem ārstiem potēt bērnus, kurus šī slimība pļāva īpaši bieži. Lugas sižets sešās "rādīšanās" pēc būtības bija paskubinājums un iedrošinājums potēties pret bakām, jo tika parādīta attieksme un pārdzīvojumi divās zemnieku ģimenēs – viena paklausa mācītāja aicinājumiem, potē savus bērnus un tie sērgā izdzīvo; otra atsaka un šajā ģimenē bērni iet bojā. Elferfelds pats parūpējās, lai viņa luga arī tiktu uzvesta. Viņš izvēlējās lomu tēlotājus no vietējās Apriķu draudzes ļaudīm un ilgāk nekā mēnesi mācīja viņus teātra spēlēšanai, liekot lomu tekstus iemācīties no galvas. Tamdēļ Elferfeldu var uzskatīt arī par pirmo latviešu teātra režisoru. Pirmizrāde notika 1804. gada 15. decembrī Apriķu mācītājmuižas klētī, kas esot bijusi skatītāju pilna. Netrūka improvizētas skatuves ar priekškaru. Lugā redzētais uz skatītājiem atstāja tādu emocionālu iespaidu, ka Apriķu zemnieki jau nākamajā dienā sākuši paši vest savus bērnus pie vietējā ārsta potēt.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Brīvā Tēvija", 1926. gada 25. septembrī
Talāri tiesnešiem. Ar 1. oktobri ieviesīs amatapģērbu visiem Latvijas Senāta, Tiesu palātas un apgabaltiesu tiesnešiem un prokuroriem. Talārus lietos visās tiesas sēdēs. Tie būs tumši sarkanā krāsā ar tādu pat samta apkakli kā Francijas tiesnešiem. Bez tam paredzētas arī amatcepures tādā pat tumši sarkanā krāsā ar trīsstūrveidīgu iegriezumu priekšā un zelta grīsti apkārt. Cepures nēsās tikai ienākot un izejot no tiesas zāles, zvērinot lieciniekus un pasludinot spriedumus, bet lietas iztiesās tiesneši kailām galvām. Amatapģērbus tiesnešiem iegādās uz valsts rēķina par apmēram 1 miljonu rubļu. Līdzekļu trūkuma dēļ miertiesnešiem un tiesu sekretāriem amattērpus ievedīs vēlāk. Tieslietu ministrijā ir runāts arī par aizstāvju amatapģērbiem, bet tos pagaidām neievedīs.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
