22. janvāris vēsturē un senās avīzēs. Cilvēks, kurš kino padarīja par mākslu

1875. gada 22. janvārī. Pirms 150 gadiem ASV, Kentuki štatā, bijušā dienvidnieku armijas pulkveža ģimenē piedzima mēmā kino meistars, režisors, scenārists, producents un viena no nozīmīgākajām pasaules kino personībām Deivids Luelins Vorks Grifits.

Uzskata, ka tieši viņa darbība, īpaši 1915. gada kinojomā revolucionārā "The Birth of a Nation" ("Nācijas dzimšana") – viens no pirmajiem pilnmetrāžas kino ASV – un 1916. gadā sekojošā "Intolerance" ("Neiecietība"), kino no vienkāršām kustīgām bildītēm padarīja par iespaidīgu vēstošas mākslas žanru. Nācis no teātra vides, Grifits atskārta, ka kinomāksla tomēr ir atšķirīga un prasa pavisam citu aktieru spēli, kā arī atšķirīgu tehnisko ekipējumu un ka daudz kas atkarīgs no kameras stāvokļa, no tā, kā uzņemts un samontēts kadrs; ka ar to iespējams panākt dinamismu un kāpināt spriedzi. 

Publika nekad iepriekš kino nebija redzējusi tik grandiozas dekorācijas un masu skatus kā Babilonijas valdnieka Baltazara dzīrēs episkajā "Neiecietībā", 

bet "Nācijas dzimšana", kurā ASV 19. gadsimta Pilsoņu kara kontekstā būtībā tika cildināts kukluksklans un negatīvi raksturoti afroamerikāņi, pat daudzviet ASV izsauca niknus protestus, jo uzskatīja, ka filma kurina rasu naidu. Vairākos štatos tās izrādīšanu šī iemesla dēļ aizliedza. Toties filmu speciālā seansā parādīja Baltajā namā prezidentam Vudro Vilsonam, un tas ir pirmais kino, kas demonstrēts ASV prezidenta rezidencē. "Nācijas dzimšanu" arī uzskata par vienu no visu laiku ienesīgākajām kinofilmām. Apmēram pusgada laikā to noskatījās trīs miljoni amerikāņu, un filmas peļņa mūsdienu ekvivalentā līdzinājās 1,8 miljardiem dolāru.

20. gados Grifits turpināja darboties ar mēmā kino lentēm, taču tām pietrūka iepriekšējo grāvēju panākumu. 

Divas filmas karjeras noslēgumā 1930. un 1931. gadā režisors jau radīja ar skaņu. Arī tām trūka finansiālas veiksmes. 

Iespējams, tādēļ, ka Grifits izvēlējās melodramatiskus scenārijus, kuru sižeti tajā laikā jau tika uzskatīti par pārāk konservatīviem un garlaikoja publiku. Pēc tam Grifits periodiski iesaistījās kinojomā kā konsultants, taču, būdams pēc dabas diezgan savrups, necentās to afišēt. 1936. gadā Holivuda par viņu atcerējās, piešķirot goda "Oskaru" par pagātnes nopelniem. Mūža nogali kinomeistars pavadīja vientulībā un nomira no asinsizplūduma smadzenēs vienā no Losandželosas viesnīcām 73 gadu vecumā.

"Laukstrādnieks", 1925. gada 22. janvārī

Sprādziens "Sociāldemokrāta" drukātavā. Svētdien, 18. janv. ap pulksten 6.30 vakarā komandītsabiedrības "Nākotne" drukātavā Gogoļa ielā 8/10, kur drukā "Sociāldemokrātu", notika stiprs sprādziens. Mājas apakšas stāvā, kur atrodas drukātavas telpas, uz sētas pusi izbira visi logi, kā arī daži logi uz ielas pusi. Notikuma vietā ap plkst.8 vakarā ieradās 6. iecirkņa policijas priekšnieks, politiskās pārvaldes priekšnieks, daži kriminālpolicijas ierēdņi un drukātavas priekšstāvji. Uz vietas konstatēja, ka sprādziens cēlies mašīnu telpā pie durvīm, kas ved uz grāmatspiestuvi. Par to liecināja ap 3 centimetriem dziļa un ap 8-10 collu plata bedre cementa grīdā pie pašas durvju stenderes, kurā atrada arī dzelzs čaulas daļas, kādās acīmredzot bijušas ievietotas sprāgstošās vielas. 

Stipri bojāti durvju sleņģi un pa daļai mūris virs durvīm. Durvis, kuras sprādziena brīdī, domājams, bijušas aiztaisītas, izsviestas no eņģēm un galīgi saplosītas. 

Tuvākās sienās un griestos izsisti lielāki vai mazāki iedobumi no sprādziena šķembelēm. Gaisa spiediens no sprādziena bijis tik stiprs, ka diezgan prāvajā mašīnu telpā uz sētas pusi un blakus istabā uz ielas pusi izbiruši visi logi. Drukājamā mašīna, kura atradās kādu soli no sprādziena vietas, palikusi vesela, izņemot dažas koka daļas, kuras viegli bojātas. Policijai ierodoties, visas durvis uz drukātavas telpām bij noslēgtas, tā ka nācās iekāpt pa logiem. Nekādas pazīmes par to, kādā ceļā aizdedzinātas sprāgstošās vielas, uz vietas nebij redzamas. Cerēsim, ka attiecīgās iestādes vainīgos tiešām atradīs un tie saņems pelnīto sodu.