Ko nozīmē draudzība pasaulē, kas kļūst arvien individuālāka? Tas ir tikai viens no jautājumiem, par ko aicinās domāt pēc Aleksandra Dimā romāna motīviem veidotais iestudējums "Trīs musketieri", kas 26. septembrī, piedzīvos pirmizrādi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.
Jaunajā iestudējumā no jauna skanēs Imanta Kalniņa leģendārā mūzika, godinot komponistu viņa 85. jubilejas gadā. Režisorei Rēzijai Kalniņai šis būs pirmais iestudējums uz Čehova teātra Lielās skatuves.
"Viens par visiem. Visi par vienu." Vairāk nekā pusotru gadsimtu pēc Aleksandra Dimā romāna tapšanas musketieru zvērests joprojām ir viens no atpazīstamākajiem draudzības un uzticības simboliem. "Trīs musketieri" ir stāsts par ideāliem, drosmi un izvēli, par spēju palikt uzticīgam sev un savējiem pasaulē, kur viss nepārtraukti mainās.
Īpašu vietu Latvijas teātra vēsturē šis darbs ieņem arī tāpēc, ka Liepājas teātrī 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās tapa leģendārais iestudējums "Trīs musketieri" pēc Andreja Miglas dramatizējuma ar Imanta Kalniņa mūziku un Viktora Kalniņa dziesmu tekstiem. Tas kļuva par veselas paaudzes jaunības, romantisma un brīvības simbolu, un tā mūzika turpinājusi dzīvot arī ilgi pēc paša iestudējuma – dažas dziesmas pat guvušas savu atsevišķo dzīvi slavenu dziedātāju repertuāros.
Imanta Kalniņa 85. jubilejas gadā Čehova teātris atgriežas pie šā muzikālā mantojuma. Jaunajā iestudējumā Imanta Kalniņa mūzika iegūs jaunu skanējumu, kur pagātne sastopas ar tagadni, romantisms ar ironiju, bet jaunības maksimālisms ar pieredzi. Musketieru stāsts uzdod arī šodien aktuālus jautājumus. Kas ir gods mūsdienu ikdienas dzīvē? Vai iespējams saglabāt uzticību laikā, kad tik viegli mainīt puses? Un vai mīlestība joprojām spēj mainīt cilvēku un pasauli?
Čehova teātra iestudējuma pamatā ir toreizējais Andreja Miglas dramatizējums. Imanta Kalniņa mūzika jaunajā izrādē skan Evilenas Protektores aranžējumā, savukārt Viktora Kalniņa dziesmu tekstus krievu valodā atveidojis dzejnieks Sergejs Timofejevs. Iestudējumā piedalās profesionāli dejotāji un skanēs dzīvā mūzika.
Rēzij, sākšu ar tradicionālo jautājumu: kādēļ tieši "Trīs musketieri", kādēļ šajā laikā un kādēļ tieši Čehova teātrī?
R. Kalniņa: Čehova teātra direktore Dana Bjorka mani uzaicināja iestudēt kādu izrādi viņas vadītajā teātrī ar Imanta Kalniņa mūziku komponista jubilejas gadā. Bija vairāki priekšlikumi gan no teātra puses, gan arī man dažādas idejas. Bet tad es atcerējos "Trīs musketierus" – būtībā no vienas fotogrāfijas. Melnbaltas. No tās lūkojās mana mamma (aktrise Helga Dancberga. – V. K.), kad viņa sešdesmito gadu beigās spēlēja Konstanci Bonasjē "Trīs musketieros" Liepājas teātrī. Un es pēkšņi apjautu, ka kopš tā tālā uzveduma pēcāk teātros Latvijā nav bijis neviens cits "Trīs musketieru" iestudējums.
Man šķiet, ka Aleksandra Dimā romānā izvirzītās tēmas – mīlestība, naids, vara, liekulība, nodevība – iet cauri visiem laikiem, un turklāt vēl tā iespēja celt augšā papa (komponista Imanta Kalniņa. – V. K.) dziesmas, kas skan uzvedumā "Trīs musketieri", ieskaitot mums tik zināmās "Rasa, mana sidrabrasa", "Balāde par viņu un viņu", musketieru dziesma "Tiem, kas rāpo, tiem, kas lido" un vēl, un vēl, un arī dziesmas, pat kuras es nezināju… Celt tās visas augšā bija ļoti aizraujoši. Tāpat kā runāt par tēmām, kas šajā individuālisma laikmetā ir ārkārtīgi svarīgas. Kas ir draudzība? Kas ir nodevība? Kas ir mīlestība? Kādēļ ir vērts ziedot dzīvību?
Dziesmu teksti atdzejoti krievu valodā, un divas dziesmas skan gan krieviski, gan latviski.