Skolēniem, kas atsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, no nākamā mācību gada sākuma būs jānodrošina individuāls citas svešvalodas apguves plāns. Skolas nedrīkstēs sagaidīt no šiem skolēniem, lai viņi citas svešvalodas apguvē tiek līdzi tiem, kas šo valodu mācās jau vairākus gadus.
Vismaz tāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārās sekretāres Silvijas Reinbergas "Latvijas Avīzei" sniegtais skaidrojums. Taču no skolēnu vecāku viedokļiem izriet, ka ne visas skolas ir gatavas jaunajai situācijai.
Kā zināms, līdz 21. jūnijam skolēni drīkst atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Saskaņā ar šajā pavasarī pieņemtām izmaiņām Izglītības likumā skolām sadarbībā ar dibinātāju, kas parasti ir pašvaldības, jānodrošina, lai skolēniem no nākamā mācību gada būtu iespēja kā otro svešvalodu apgūt kādu no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas ekonomiskās zonas oficiālajām valodām vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Vairs neredz krievu valodas noderību
Valters Mitāns, kurš sociālajos tīklos aicināja arī citus atteikties no krievu valodas apguves, "Latvijas Avīzei" stāstīja, ka
galvenais iemesls, lai viņa bērns, kurš mācās 7. klasē, pārietu uz citu otro svešvalodu, bijis tās mācīšanas līmenis, kas ir pilnīgi nepiemērots bērniem, kam nav priekšzināšanu šajā mācību priekšmetā.
Savulaik krievu valoda kā otrā svešvaloda izvēlēta tāpēc, ka tā šķitusi perspektīvāka nekā vācu, kas piedāvāta kā alternatīva. Turklāt arī lielākā daļa bērna klasesbiedru izvēlējušies tieši krievu valodu. Kopš Krievija uzsākusi karu Ukrainā, domas par krievu valodas noderību mainījušās, jo "Krievija uz ilgu laiku nonāks izolācijā un nav arī jēgas mācīties valodu, ko tāpat beigās nemaz nesaprot". Šobrīd V. Mitāns vēl nezina, vai skola veidos atsevišķu vācu valodas apguves grupu tiem skolēniem, kas līdz šim mācījušies krievu valodu.