"Man dzinuli pašam darboties ar uzņēmējdarbību, prāta izglītību deva darbs Anglijā, kur loģistikas nozarē darbojos astoņus gadus", teic Druvienas pagasta zemnieku saimniecības "Laskumi" saimnieks Kristaps Graumanis.

Zemnieku saimniecība "Laskumi" pēdējo septiņu gadu laikā pēc zīdītājgovju un kopējā gaļas liellopu daudzuma dubultošanas ar 213 lielu dzīvnieku ganāmpulku kļuvusi par Latvijas otru lielāko Herefordas šķirnes gaļas liellopu audzētāju, un kopš "Agro Topa" viesošanās 2018. gadā arī saimniecības apstrādātā zemes platība kļuvusi trīs reizes lielāka, sasniedzot 450 hektāru. Kristaps Graumanis intervijā "Agro Topam" stāsta par saimniecības izvēlēto uzņēmējdarbības modeli un komentē saimniecības izaicinājumus.

Saimniecības izaugsme pēdējo septiņu gadu laikā, spītējot dabas untumiem, notikusi strauji. Kādi izaicinājumi bija jāpārvar?

Daba patiešām sagādā aizvien vairāk rūpju. Pirms diviem gadiem, kad lielākajai daļai lopkopju bija grūtības ar lopbarības gatavošanu un notika dzīvnieku skaita mazināšana, mums lopbarība bija. Mēs esam šķirnes saimniecība un liellopus arī nobarojam. Togad es apzināti liellopus nevedu uz kautuvi. Bioloģiskajiem ražotājiem bija izaicinājums – naudas ienākumi bija gaužām mazi – nesanāca 210 eiro uz ha. Vienu gadu man atļāva darboties ar mazāku naudas ienākumu. Aizvadītajā gadā bija jāsarauj. Bioloģiskajam gaļas liellopu audzētājam, kas ekstensīvi nobaro liellopus un strauji paplašina savu ganāmpulku, prasība par minimālo 210 eiro naudas ienākuma nodrošinājumu uz vienu hektāru ir diezgan liels izaicinājums, sāpe. Godīgi saimniekojot ar gaļas liellopiem un spiežot uz zālāju biotopu un ilggadīgo zālāju izmantošanu lopbarībā, neiet kopā matemātika. Mēs audzējam un pārdodam arī graudus, kas dod papildu naudas ienākumu.