Rīgā pie Ministru kabineta ēkas bija sapulcējušies simtiem meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku.

Pie valdības ēkas sanākušie protesta dalībnieki vērsās pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānu paplašināt valsts īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp "Natura 2000" tīklu, lai pastiprinātu aizsardzību ES nozīmes biotopiem. Iepretim valdības namam skvērā protesta rīkotāji bija uzslējuši krēslu ar nolauztu kāju un ministriem domātu aicinājumu: "Atjēdzieties! Kritīsiet!"

Mežsaimnieku un lauksaimnieku ieskatā, pārlieka izdabāšana Eiropas Komisijas prasībām un dabas teritoriju paplašināšana uz meža un lauksaimniecībā izmantojamās zemes rēķina būs jauns smags slogs gan viņu ģimenēm, gan tautsaimniecībai, kurā meža un lauksaimniecības nozarēm ir ļoti svarīga nozīme.

Pie valdības nama Cēsu novada Straupes pagasta meža īpašnieks un meža īpašnieku biedrības "Dižsils" valdes priekšsēdētājs Ainārs Amantovs skaļi pauda bažas par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gatavotajiem Gaujas Nacionālā parka (GNP) individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, kuri dabas lieguma zonā meža īpašniekiem turpmāk atļaus tikai sanitārās izlases cirtes.

"Par šo gatavoto aizliegumu iedzīvotāji, kuriem GNP teritorijā pieder mežs, iespējams, pat vēl nenojauš," klātesošajiem skaidroja Ainārs Amantovs. "Kad ministrijas darba grupā iebildu pret to, man atbildēja, ka es un citi neapmierinātie jau varot savus mežus pārdot. Tas liecina, kāda ir ierēdņu attieksme pret meža īpašniekiem!"

Cēsu iedzīvotājs Andis Malējs man stāsta, ka viņa ģimene apsaimnieko aptuveni 200 hektāru lielu mežu Cēsu novada Priekuļu pagastā. Viņam bijis nodoms uzbūvēt savai ģimenei privātmāju, izmantojot skujkoku koksni. "Bet skujkoku cirte mežā ir aizliegta," stāsta Andis Malējs. "Esmu aprēķinājis, ka šī aizlieguma dēļ aizvadītajos gados esmu zaudējis vairākus simt tūkstošus eiro, kurus varētu izmantot mājas celtniecībā. Valsts maksātā kompensācija 190 eiro par hektāru gadā nekā neatsver šos zaudējumus."

"Meža īpašniekam jādod iespēja izvēlēties – nodarboties ar mežsaimniecību vai ar dabas aizsardzību, nevis jānoliek priekšā jau gatavs aizliegums," uzskata Tukuma novada Irlavas pagasta mežkopis Mārtiņš Gūtmanis. "Ja liegumu dēļ noteiktā atlīdzība būs taisnīga, tad daudzi meža īpašnieki labprātīgi piekritīs dabas aizsardzības prasībām."

Biedrības "Dižsils" valdes priekšsēdētājs Ainārs Amantovs stāsta, ka Smiltenes pusē kādai meža īpašniecei divarpus hektāru platībā noteiktais biotops liedzis nocirst kokus. 

Iznākumā koksne vairs nav bijusi izmantojama un pamazām satrūd turpat mežā. No šī aizlieguma cieš gan viņas ģimene, gan meža nozare kopumā.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības projektu vadītāja Sigita Alksne stāsta, ka GNP ainavu aizsardzības zonā noteikts liegums kādai īpašniecei piederošam nelielam meža gabalam, kurā savulaik ligzdojis mazais ērglis. Tā kā desmit aizvadītajos gados mežā putns vairs nav manīts, īpašniece lūgusi Dabas aizsardzības pārvaldei noņemt šo liegumu. Bet uz lūgumu saņēmusi atbildi, ka mazais ērglis varot kuru katru brīdi atkal atlaisties...

Tukuma novada Irlavas pagasta mežkopis Mārtiņš Gūtmanis: "Ja dabas liegumu dēļ noteiktā atlīdzība būs taisnīga, tad esmu pārliecināts – meža īpašnieki labprātīgi piekritīs dabas aizsardzības prasībām."

Neapmierinātajiem meža īpašniekiem vakar protesta pasākumā pie valdības nama bija pievienojušies arī lauksaimnieki, kuri biotopu dēļ cieš tikpat lielus zaudējumus. Viņi stāstīja, ka, nopērkot zemi, bieži tikai vēlāk atklājas, ka tai noteiktais biotops neļauj to izmantot lauksaimniecībā. Zemesgrāmatā šī aizlieguma nav. Valsts zemes dienesta uzturētajā kadastra reģistrā īpašums reģistrēts kā aramzeme. Bet 

biotopa dēļ zemes gabalu drīkst tikai nopļaut un savākt nopļauto zāli. Iznākumā īpašniekam tie ir lieki izdevumi papildus tiem, kurus viņš maksā bankai par zemes iegādei saņemto kredītu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas un zemkopības ministra Armanda Krauzes pavadībā no valdības nama iznākusī Ministru prezidente Evika Siliņa atzina, ka, rūpējoties par dabas aizsardzību, esot jāņem vērā arī tautsaimniecības intereses. Bet, pēc viņas sacītā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gatavotais aizsargājamo teritoriju paplašināšanas plāns vēl neesot izstrādāts līdz galam. Tāpat neesot zināms, kāds būs saimnieciskās darbības ierobežojumu un meža īpašniekiem noteikto kompensāciju apmērs.

"Tas viss vēl ir procesā," mierināja Evika Siliņa, "tāpēc ir svarīgi uzturēt dzīvu šo dialogu. Mēs visi vēlamies saglabāt dabas vērtības arī mūsu bērniem un mazbērniem. Bet es arī saprotu, ka dabas aizsardzības prasībām jābūt samērīgām. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija un citas manā uzdevumā vēl strādās, lai šis samērīgums tiktu atrasts."

Valdības ministru Ingas Bērziņas un Armanda Krauzes pavadībā vakar no valdības nama pie protestētājiem devās Ministru prezidente Evika Siliņa. Viņa protestētājiem skaidroja, ka tas, kāds būs saimnieciskās darbības ierobežojumu un meža īpašniekiem noteikto kompensāciju apmērs, vēl neesot zināms. Viss esot procesā, tādēļ nepieciešams uzturēt dialogu.

Pēc Ministru prezidentes teiktā, Eiropas Komisijas prasības ir pavisam svaigas, tāpēc esot iespējams vienoties arī par kompensācijām meža īpašniekiem gada vai divu laikā. Viņa aicināja mežsaimniekus un lauksaimniekus turpināt šo sarunu Ministru kabinetā, tiklīdz būs lielāka skaidrība par ierobežojumu apmēriem un kompensācijām īpašniekiem.

Ministru prezidentei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrei un zemkopības ministram publiski izplatītajā vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, izteiktas trīs prasības. Pirmkārt, nekavējoties mainīt noteikumus par kompensācijām saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās. Otrkārt, nekavējoties izstrādāt programmu brīvprātīgai dabas aizsardzības sistēmas ieviešanai Latvijā. Treškārt, ievērot samērīguma un saprātīguma principu un mazināt birokrātiju, veicinot konkurētspēju ar pārējām Eiropas Savienības un citām valstīm.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.