Likteņdārzs gaida miljono apmeklētāju

Ir aizritējuši jau divdesmit gadi, kopš uz salas Daugavā pie Kokneses, kur sastopas Zemgales, Sēlijas un Vidzemes vēsturiskie novadi, tiek īstenota japāņu pasaulslavenā dārzu arhitekta Šunmjo Masuno iecere par Likteņdārzu – nacionālo piemiņas vietu 20. gadsimta totalitārajos režīmos cietušajiem un bojāgājušajiem sešsimt tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Daudzi to apmeklē, lai apskatītos, kā tā top, atbalstītu Likteņdārzu ar personalizētu bruģakmeni Draugu alejā, piedalītos tur rīkotajos sarīkojumos, vērotu saulrietu virs Daugavas vai vienkārši kopā ar ģimeni pastaigātos pa Likteņdārza takām, baudot dabas dotos jaukumus.

Aizvadītajā sestdienā Saieta nams bija ļaužu pilns, lai pagodinātu ar savu klātbūtni Likteņdārza dibināšanas 20. gadadienas svinībās. Viņu vidū bija arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Prezidentu stādīto koku aleju papildināja ar savu iestādīto ozolu kā piemiņu 20. gadsimtā piedzīvotajiem traģiskajiem cilvēku likteņiem un kā apliecinājumu daudz gaišākai mūsu valsts, tautas un cilvēku nākotnei. "Esmu pārliecināts, ka ar mūsu kopīgajiem spēkiem mēs varēsim pabeigt Likteņdārzu gan kā piemiņas dārzu, gan kā cerību dārzu. (..) Tas ir svarīgi, ka mēs gan pieminam to, kas ir noticis ar mums pagātnē, gan vairāk cenšamies gūt spēku šajos nebūt ne vienkāršajos laikos arī nākotnē. No savas puses varu apliecināt, ka būšu viesis šeit un centīšos atbalstīt visiem spēkiem šo ideju, tās izveidi. (..) Mēs labi zinām, ka tāpat kā Latvija turpina attīstīties, arī Likteņdārzs turpinās attīstīties ar mūsu visu atbalstu," sacīja Rinkēvičs.

Projekta atbalstītāju skaits pārsniedz piecsimt tūkstošus, bet, kā uzskata Sandra Kalniete, Likteņdārza idejas īstenotāja, Kokneses fonda padomes vadītāja, bez sākotnējā rīcības kapitāla 640 tūkstošiem eiro, ko ziedoja Vilis un Marta Vītoli, piemiņas vietas veidošana nemaz nebūtu sākusies. "Dārzu ir apmeklējuši viesi no 54 valstīm. Šovasar mēs sagaidīsim miljono apmeklētāju. Kopš 2018. gada Likteņdārzu sargā īpašs likums, kas apliecina, ka valsts ir uzņēmusies līdzatbildību par šo nacionālās nozīmes piemiņas vietu," pastāstīja Sandra Kalniete.

Viņa dalījās atmiņās par pašiem pirmsākumiem, kad 2005. gada agrā pavasarī Viļa Vītola pulcinātie domubiedri tikušies uz salas Daugavā pie Kokneses, stāvējuši nesakoptā plašumā, kur pērnās smilgas sniegušās pāri ceļiem. Četrpadsmit domubiedri, kuri nodibināja Kokneses fondu, kas uzņēmās rūpes par Likteņdārza izveidi, apzinājās, ka priekšā ir liels un ilgs darbs, lai ar sabiedrības atbalstu tiktu veidots piemiņas un garīgā spēka dārzs. Nevis akmenī kalts monuments, bet dārzs, kas atdzimst ik pavasari un turpinās, tāpat kā pēc 20. gadsimta nelaimēm ir atdzimusi un turpinās latviešu tauta.

Viesturs Cīrulis, Andrejs Freibergs, Jānis Kukainis un akadēmiķis Jānis Stradiņš – četri no Kokneses fonda dibinātājiem – ir aizgājuši mūžībā. Vilis Vītols uzskata, ka Viesturs Cīrulis bijis izšķiroši svarīgs Likteņdārza tapšanā, "bez viņa mēs te neatrastos".

V. Vītols: "Viņš kā Kokneses pagasta pašvaldības toreizējais vadītājs piekrita, ka ļoti vērtīgs zemes gabals tiek nodots dārza izveidei. Būdams kārtīgs saimnieks, viņš rīkoja koknesiešu aptaujas, lai noskaidrotu, vai viņi piekrīt, ka pašvaldība atsakās no šī dārgā īpašuma. Gods kam gods, koknesieši nobalsoja par projektu. Savukārt akadēmiķis Stradiņš jāpiemin kā mūsu vienprātības balsts. Ja bija kādas domstarpības, profesors lēnā, pārdomātā un gudrā valodā visu padarīja saprotamu un pieņemamu."

Saieta nams, kurā tika pieminēta Likteņdārza divdesmitgade, ir arhitekta Andra Kronberga projekts un būvēts deviņus gadus. Tas ir šīs vietas sabiedriskais centrs, kurā atrodas divas multifunkcionālas zāles dažādiem sarīkojumiem, arī kafejnīca, suvenīru veikals un lūgšanu kapela. Līdz 20. jūlijam tur būs iespēja klātienē aplūkot trīs prestižākos starptautiskos apbalvojumus, kas piešķirti latviešu animācijas filmai "Straume" – Eiropas Kinoakadēmijas balvu, "Zelta globusu" ("Golden Globe") un ASV Kinoakadēmijas balvu "Oskars".

Par cilvēku līdzdalību Likteņdārza izveidē var spriest pēc vairāk nekā diviem tūkstošiem iestādīto koku, kā arī pēc piecdesmit tūkstošiem laukakmeņu, kas apjož kanālu ap amfiteātri un ko savu tuvinieku un dzimtas piemiņai ir atveduši Latvijas iedzīvotāji.

"Šodien Likteņdārza 20. dzimšanas dienā mēs varam ar lepnumu teikt: pagājušā gadsimta paaudzes aiz sevis atstāja Brīvības pieminekli, mēs atstāsim Likteņdārzu. Ne tikai piemiņai, bet arī iedvesmai un spēkam, nākotnei,"sacīja Sandra Kalniete.