20 °C
VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 625,99 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa samazinājās par 8,8% - līdz 220 770 miljoniem eiro, liecina LVM publiskotā informācija.
Vienlaikus kompānijas kopējie ieņēmumi pagājušajā gadā sasniedza 637,279 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 11,7% salīdzinājumā 2022.gadu.
Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka
95% no ieņēmumiem jeb 608,5 miljonus eiro pagājušajā gadā veido ieņēmumi no koksnes produktu - apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas - pārdošanas.
LVM ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu realizācijas pagājušajā gadā veidoja 582,4 miljonus eiro, kas ir par 63,3 miljoniem eiro jeb 12% vairāk nekā 2022.gadā. Pieaugumu ietekmējusi par 2,76 eiro kubikmetrā jeb 3% lielāka vidējā sortimentu pārdošanas cena un par 0,54 miljoniem kubikmetru jeb 9% lielāks apaļkoksnes sortimentu realizācijas apmērs.
Vienlaikus 7,1 miljons eiro pērn gūts no augošu koku realizācijas, kas ir par 3,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2022. gadā. To ietekmēja par 70 000 kubikmetru mazāks augošu koku pārdošanas apmērs. Pērn realizēti 130 000 kubikmetru augošu koku.
Salīdzinājumā ar 2022. gadu LVM ieņēmumi no šķeldas pārdošanas pieauga par 1,4 miljoniem eiro, ko ietekmēja par 5,52 eiro par megavatstundu (MWh) lielāka vidējā pārdošanas cena.
Kopumā LVM pērn pārdeva 591 100 MWh šķeldas par vidējo cenu 31,98 eiro par MWh. Vairāku atkārtotu pārdošanas procedūru rezultātā neizdevās realizēt visu 2023. gadam plānoto daudzumu, ko ietekmēja tirgus pieprasījuma kritums.
LVM pārskatā arī minēts, ka pērn astoņus miljonus eiro veido ieņēmumi no meža koku sēklu un stādu pārdošanas ārējiem pircējiem, kas ir par 2% mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā realizēti 53,6 miljoni meža koku stādu, tostarp ārējiem klientiem pārdoti 26 miljoni jeb 48%, no tiem eksportēti 9,6 miljoni stādu. 2023. gadā uzņēmums realizēja par 7,8 miljoniem jeb 13% mazāk stādu.
"Gan Latvijas likumdošanas izmaiņas, nosakot mazāku stādu skaitu uz vienu hektāru meža atjaunošanā, gan būtisks pieprasījuma kritums eksporta tirgos koksnes tirgus sabremzēšanās dēļ, kā arī Zviedrijas nacionālās valūtas kursa vājināšanās pret eiro dēļ veicināja kopējā stādu realizācijas apjoma samazinājumu. Aizvadītajā gadā stādu augšanu negatīvi ietekmēja arī zemās gaisa temperatūras maijā un sausums jūnijā," skaidrots vadības ziņojumā.
2023. gadā 2,4 miljonus eiro ieņēmumus LVM guva no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem, kas ir par 1,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā realizēti 810 000 kubikmetru minerālo materiālu un to maisījumu. Izmantojot LVM ražošanas iekārtas, iegūti un pārstrādāti minerālo materiālu maisījumi 205 000 kubikmetru apmērā. Pārdošanas apmērus ietekmēja mazkās minerālo materiālu pārdošanas apmērs valsts stratēģiskajiem objektiem.
Tajā pašā laikā kompānija 1,3 miljonus eiro pērn guva no rekreācijas un medību ārējiem pakalpojumiem. 2023. gadā LVM dabas parkā Tērvetē viesojās 135 800 apmeklētāju, kas ir par 22 800 jeb 14% mazāk nekā 2022. gadā, ko būtiski ietekmēja parka slēgšana līdz 16.septembrim pēc 7. augustā notikušās vētras. Tāpat vētra ietekmēja LVM dabas parka "glempinga" ieņēmumus, jo uz šo laiku strauji samazinājās tūristu plūsma uz Tērveti, un šajā periodā tika atteiktas 85 naktsmītņu rezervācijas.
LVM ieņēmumi no biznesa sistēmu risinājumu ārējām izstrādēm un pakalpojumiem pārsniedza 2022. gada ieņēmumus par 32%, sasniedzot 800 000 eiro.
Mežs atjaunots un ieaudzēts 18 900 hektāru platībā. Mežs mašinizēti iestādīts 1000 hektāru platībā, savukārt mašinizēti iesēts 600 hektāru platībā.
Pērn apbūves tiesību izsolē vēja parku attīstībai valsts meža zemēs LVM piedāvāja 38 izsoles daļas, no kurām tika nosolītas 18 izsoles daļas ar kopējo jaudu 1402 megavati (MW).
2023. gadā LVM investīcijas veidoja 56,7 miljonus eiro, tostarp 60% jeb 34,2 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā - meža ceļu un tiltu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un koka vairogu brauktuvju izveidē.
Pērn ekspluatācijā nodoti 276 kilometri meža ceļu, apstiprināti meža ceļu būvprojekti ar kopgarumu 155 kilometri, kā arī ekspluatācijā nodoti meža meliorācijas sistēmu objekti 14 300 hektāru apmērā un veikti projektēšanas darbi 14 300 hektāru apmērā.
"2023. gada darbības rezultāti atspoguļo netipisku situāciju - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, taču tos sekmējušas augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos. Salīdzinot ar 2023. gada sākumu, gada beigās LVM pārdotās vidējās apaļkoksnes sortimenta cenas jau bija kritušās par 12%," norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.
Tāpat viņš paredz, ka 2024. gadā, ņemot vērā to, ka pasaules koksnes produktu tirgū turpinās stagnācija un arī būvniecības nozares atdzīvošanās Eiropā pagaidām nav vērojama, sagaidāma uzņēmuma ieņēmumu samazināšanās, kas ietekmēs arī LVM peļņas rādītājus.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
