19.2 °C
Pēdējie desmit gadi Latvijas reģionu ekonomikā dalās divos posmos, kas ir bijuši atšķirīgi – pirmais no tiem bijis saistīts ar strauju attīstību, bet otrs – ar ekonomikas bremzēšanos.
Laikā no 2014. līdz 2019. gadam Latvijas reģionu ekonomika attīstījās strauji – par to liecina gan statistika, gan iepazīšanās ar situāciju mikrolīmenī – šajā laikā tika dibināti daudzi jauni uzņēmumi, radīti jauni produkti un pakalpojumi, notikusi strauja reģionu ekonomikas diversifikācija, kurā palielinājušās agrāk reģionos mazāk pārstāvētu nozaru daļas, kā arī notikušas pārmaiņas pašu nozaru ietvaros, piemēram, dziļās pārstrādes koksnes produktu ražošana augusi straujāk nekā kokzāģētavas – tā liecina "Luminor" bankas ekonomista Pētera Strautiņa ikgadējais pētījums par Latvijas reģionu ekonomiku. Savukārt pēc 2019. gada attīstība krietni sabremzējusies – gan tādēļ, ka notikušas objektīvas biznesa neveiksmes, gan arī tādēļ, ka attīstību veicinoša politika nacionālajā un vietējā līmenī nav bijusi pietiekami aktīva. Tāpat milzu lomu reģionu attīstībā spēlējušas pieprasījuma izmaiņas tirgū, jo faktiskā situācija ir tāda, ka katrā atsevišķajā reģionā dominē viena vai dažas ekonomikas nozares.
Latvijas čempioni
Tomēr pat šajos apstākļos līdzīgu reģionu sasniegtie rezultāti ir atšķirīgi, kas liecinot, cik liela nozīme ir aktīvai investīciju piesaistei un mērķtiecīgai uz attīstību vērstai politikai. Tajās pašvaldībās, kur tāda bijusi, izaugsme panākta, pat neskatoties uz nelabvēlīgiem apstākļiem.
Piemēram, pērn, pateicoties sekmīgai investīciju piesaistei, kā arī iepriekš paveiktajam ražošanas jaudu palielināšanā, vislielākā ekonomiskā izaugsme Latvijā bijusi Smiltenes un Alūksnes novadā. Par spīti izteiktai atkarībai no meža nozares, kurai pērnais gads bija visai viduvējs, Smiltenes novads uzrādījis lielu izaugsmi. Arī Alūksnes novads ar savu "mežaino" ekonomiku pārsniedzis savu vidējo pieauguma tempu divkārt. Strautiņš skaidro, ka šie abi novadi pērn bijuši sekmīgi investīciju piesaistē, kā arī turpinājuši baudīt iepriekšējo gadu pūliņu augļus – ražošanas jaudu palielināšanas un jaunu produktu radīšanas rezultātus. Smiltenes novads pat spējis demonstrēt desmitgades labāko rezultātu reģionu konkurencē lielākajā eksportējošo uzņēmumu algu pieaugumā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju meža nozarē, kā arī rēķinot kopā mežsaimniecības un kokapstrādes rezultātus. Smiltenes novadam meža nozarē seko Siguldas un Ventspils novadi. Savukārt inženierijas nozarē (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) desmitgades līderis Latvijā ir Līvānu novads, kam seko Mārupes novads un Liepāja. Bet pārtikas un dzērienu ražošanā pirmajā vietā ir Ādažu novads, tam seko Dobeles novads un Rēzekne.
Skaidrojot dažādu novadu attīstības veiksmes un neveiksmes, "Luminor" ekonomists vērš uzmanību uz to, ka pērn krīzē nonāca pat tās ražošanas nozares, uz kurām ierasti Latvija varējusi paļauties kā uz uzticamām izaugsmes virzītājām – piemēram, krities biznesa pakalpojumu eksports, kā arī metālapstrādes un mašīnbūves izlaide, un visumā pērnais gads bijis lēnas attīstības gads, salīdzinot ar desmitgades rezultātiem kopumā. Tāpat saplākšņa un finiera ražotājiem kopumā aizvadītie divi gadi bijuši krasi atšķirīgi, un tas, piemēram, palīdzējis labu rezultātu sasniegt Jēkabpilij. Un, pilnīgi pretēji, aizvadītais gads nepavisam nebija sekmīgs pēdējā desmitgadē kopumā strauji augušajai lietkoksnes izstrādājumu – īpaši būvgaldniecības izstrādājumu un māju moduļu ražošanai. Tas krasi nelabvēlīgi ietekmējis Valmieras un Limbažu novada sniegumu.
Arī ar metālapstrādi saistītajām nozarēm pērnais gads kopumā bijis vājš, taču arī šajās nozarēs specializētajai Liepājai pērn tomēr izdevās nedaudz pārsniegt valsts vidējo rādītāju, vājo ārējā tirgus pieprasījumu kompensējot ar jaunajām ražotnēm, pilsētai turpinot aktīvi piesaistīt investorus. Inženierijas nozaru krīzes ietekme turpretim esot acīmredzama arī Ventspils un Daugavpils rezultātos, kuri turklāt saņēmuši dubulttriecienu arī tranzīta nozares vājuma dēļ, kas atrodas nebeidzamā krīzē. Savukārt ļoti sekmīgs pērnais gads bijis pārtikas nozarei. Tas ļāvis labus rezultātus uzrādīt Bauskas un Ādažu novadam. Arī tur vietējo ekonomiku nozīmīgi ietekmējusi esošo rūpnīcu jaudu palielināšana un jaunu ražotņu būve.
Rīga nav līderis
Starp reģioniem pērn veiksmīgākais gads bijis Zemgalei. Kā skaidroja Strautiņš, to veicināja gan sekmīgais Zemgales austrumu puses novadu – Jēkabpils un Aizkraukles – sniegums kokapstrādē, gan pārtikas nozares attīstība. Otrais labākais reģions bijis Rīgas reģions. "Latvijā pastāv divi darba tirgi – Rīga un pārējā Latvija –, un Rīgā darba tirgus spieda strauji kāpināt atalgojumu IT nozares uzņēmumiem, par spīti sarežģītai situācijai eksporta tirgos. Galvaspilsētas ekonomikai traucēja tas, ka tā sauktajām augstas pievienotās vērtības rūpniecības nozarēm pērn klājās sliktāk nekā uz dabas resursu pārstrādi balstītajām. Kurzemes un Vidzemes rezultāti bija praktiski vienādi, bet lēnākā eksporta attīstība bija Latgalē, kur lielu lomu ekonomikā spēlē pērn krīzes skartās dzelzceļa pārvadājumu un inženierijas nozares," komentēja Strautiņš.
Starp citu, interesants pētījumā atklātais fakts ir mūsdienu ekonomikas ciešā sasaiste ar vēsturi. Un, proti, izpētot karti, kas demonstrē reģionu ekonomikai būtiskāko uzņēmumu izvietojumu, var secināt, ka, izņemot ražošanas veidus, kas saistīti ar dabas resursu pārstrādi, visa pārējā reģionu rūpniecība atrodas dažu kilometru attālumā ap esošajām vai bijušajām dzelzceļa līnijām, neskatoties uz to, ka dzelzceļu šie uzņēmumi transporta vajadzībām mūsdienās pārsvarā vairs neizmanto. Tas liecinot, cik liels izaicinājums reālajā dzīvē ir reģionu ekonomikas diversifikācija.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
