No akvareļa līdz gobelēnam: Rotko sirreālisms Ivetas Vecenānes skatījumā

Starp vairākām ievērojamām ārzemju un latviešu mākslinieku izstādēm, piemēram, Rodžera Ballena "Ar otru prātu: Rodžers Ballens. Retrospekcija" un Pētera Martinsona "Pētera kosmiskie ceļojumi", līdz 30. augustam Daugavpilī Rotko muzeja pirmā stāva zālē notiek Ivetas Vecenānes sešu austo gobelēnu personālizstāde "Pārcēlums. Rotko motīvs".

No dažādiem skatupunktiem

Paliekot uzticīga savai iecienītajai klasiskā gobelēna tehnikai, īpaši Rotko muzejam veidotajā izstādē Iveta Vecenāne ir pārcēlusi Rotko sirreālisma darbus tekstilā, saglabājot mākslinieka plūstošo līniju ekspresivitāti un bagātīgi slāņoto kolorītu. Tekstilmāksliniece iedvesmojusies no Marka Rotko agrīnās sirreālisma daiļrades akvareļiem un šos darbus radījusi trīs gadu laikā. Tā nav pirmā reize, kad Vecenāne ir darbojusies ar citu gleznotāju radošo mantojumu – iepriekš viņa veidoja kolekciju "Galotnes. Tālāk par ainavu", kurā tvēra Vilhelma Purvīša dabas ainavas. Vecenānes izstāde nenotiek pati par sevi – tā ir daļa no Rotko muzeja 13 gadu jubilejas programmas. Muzejs sola turpināt skatīties mākslinieka Marka Rotko daiļradi no dažādiem skatupunktiem, tādā veidā arī paplašinot muzeja krājumu un sniedzot mūsdienu māksliniekiem iespēju interpretēt Rotko mantojumu. Ekspozīcija iezīmē nozīmīgu tēmu – kā iedvesmoties no mākslinieka daiļrades, saglabājot oriģinālo gaisotni, vienlaikus sniedzot savu interpretāciju?

"Pārcēlums. Rotko motīvs" ir savā ziņā ievads jaunākajai Rotko oriģināldarbu ekspozīcijai no viņa ģimenes kolekcijas, kas izvietota zāles tālākajā daļā. Vēl pirms iepazīšanās ar paša Rotko radošo darbību apmeklētājs var ieraudzīt apjomīgos gobelēnus, kuri ir vairākkārt lielāki par oriģinālajiem akvareļiem. Izmērā iespaidīgi ir ne tikai tekstila darbi, bet arī pati telpa, kur tie atrodas cits no cita lielā attālumā, un gobelēnu košās krāsas izceļas uz tumšajām ekspozīcijas sienām. Papildu kontekstu tekstilmākslas tapšanas procesam sniedz Dīva Reiznieka dokumentālā īsfilma sadarbībā ar Ivetu Vecenāni.

Abstraktā Rotko izteiksme ir saglabājusies gobelēnos – lielākoties tekstila darbos zemes toņi saspēlējas ar dažādiem zilās, dzeltenās, sarkanās krāsas elementiem. Analizējot darbus, būtiskākais elements, ko var pilnvērtīgi novērtēt tikai klātienē, ir bagātīgā faktūra, kas tiek panākta, māksliniecei mainot pavedienus pat pēc pāris centimetriem. Kā aprakstā minēts – saturiski dominē biomorfas formas un aizvēstures mākslas iedvesmoti elementi, kas sasaucas ar Rotko sirreālisma periodu. Alu mākslai un klinšu zīmējumiem bija liela ietekme uz sirreālisma gleznotājiem, savu kulmināciju sasniedzot 1937. gadā, kad norisinājās apjomīga aizvēstures mākslas retrospekcijas izstāde Ņujorkas Modernās mākslas muzejā.

Radot plašu emocionālo pieredzi

Marks Rotko un Iveta Vecenāne vienā laikā ir dzīvojuši pasaulē tikai astoņus gadus, viņi ir darbojušies pilnīgi atšķirīgos medijos, ko pārnest no vienas tehnikas otrā ir sarežģīti, tomēr abus vieno mērķis apmeklētājiem radīt plašu emocionālo pieredzi. Rotko kā autoram bija svarīgi, lai mākslas baudītājs iegrimtu viņa radītajās noskaņās, tāpēc Vecenānes darbu eksponēšanā izmanto tos pašus scenogrāfiskos līdzekļus, piemēram, tumšas, norobežotas telpas. Ivetas Vecenānes gobelēni līdz ar tēlu daudzveidību un ieguldītām tehniskām prasmēm liek apmeklētājam iegrimt mākslas pasaulē, un to mākslinieciskā kvalitāte ir pašpietiekama un neatkarīga no iedvesmas avota. Izstāde nepiedāvā radikāli jaunu skatījumu uz Rotko darbiem, bet gan pierāda tekstilmākslu kā tehniski līdzvērtīgu formu sirreālisma elementu iekļaušanai.