Venēcija nav tikai pilsēta, tā cilvēces vēsturē ir lielākais arhitektūras paradokss Adrijas jūras ūdeņos, izaicinot veselo saprātu par fizikas likumiem. Tūrisma ceļveži aicināt aicina uz suģestējošo pilsētu, uzbūvētu uz miljoniem lapegļu stabu, kas iedurti dūņainajā lagūnas dibenā.

Pēdējā laikā dzirdama vēl viena versija – apbūve celta uz nogrimušas pilsētas jumtiem, jo, lūk, ģeoradars parādot, ka elektromagnētiskie viļņi 5–10 m dziļumā fiksē akmens būves. Tiek skaidrots, ka zem augšējā slāņa ar Venēcijas mājām un ielām ir aptuveni divi metri dubļu un kultūrslānis, bet dziļāk zem tā, kur vajadzētu būt purvam ar dūņās iedzītiem lapegļu pāļiem, atrodas akmens celtņu drupas. Pētnieki to sauc par neskaidras izcelsmes arheoloģisko anomāliju un pagaidām atturas to apliecināt, jo skaistā popularizētā leģenda visiem iepatikusies.

Tātad atnākušie Venēcijas cēlāji nestāvēja līdz krūtīm ūdenī un nedzina pāļus purvā, bet vienkārši izmantoja to, kas jau bija.