24.9 °C
Krievija turpina noraidīt jebkādus būtiskus priekšlikumus par kara izbeigšanu Ukrainā, jo Kremlis vēlas mobilizēt sabiedrības atbalstu karam pirms šā gada septembrī gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām. Šādu vērtējumu sniedz ASV bāzētais Kara izpētes institūts (ISW).
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 14. augustā atkārtoti paziņoja, ka Maskava nepiekritīs pamieram, kas iesaldētu pašreizējo frontes līniju. Viņš uzsvēra, ka Krievija turpinās karu, līdz panāks "ilgtermiņa, drošu un ilgtspējīgu" risinājumu atbilstoši saviem nosacījumiem.
Līdzīgu nostāju pauda arī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs, sakot, ka karadarbība tiks apturēta vai izbeigta tikai ar Krievijai pieņemamiem noteikumiem.
ISW analītiķi uzskata, ka Kremļa konsekventā atteikšanās no sarunām nav nejaušība.
"Kremlis, šķiet, apzināti noraida sarunu ideju, lai pirms Valsts domes vēlēšanām, kas notiks 2026. gada 18.–20. septembrī, saliedētu Krievijas sabiedrību ap prokara platformu," norāda institūts.
Pēc ISW vērtējuma, Maskavas regulārā atteikšanās no Ukrainas priekšlikumiem par uguns pārtraukšanu apliecina, ka Krievija joprojām nav gatava izbeigt karu, ja vien netiek izpildītas tās maksimālistiskās prasības.
Aptauja
Cik ilgi vēl turpināsies karš Ukrainā?
Analītiķi kā piemēru min arī Krievijas atteikšanos atbalstīt Turcijas un Ukrainas ierosināto moratoriju triecieniem pret civiliem kuģiem Melnajā jūrā.
Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans 8. augustā paziņoja, ka Ankara piedāvājusi Maskavai un Kijivai divpusēju vienošanos par uzbrukumu apturēšanu tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvoja, ka Maskava oficiālu priekšlikumu neesot saņēmusi, vienlaikus piebilstot, ka šādas "pusmēra" vienošanās Ukrainai dotu tikai īslaicīgu atelpu, tādējādi faktiski noraidot Turcijas iniciatīvu.
ISW secina, ka Zaharovas izteikumi vēlreiz apliecina Krievijas nevēlēšanos iesaistīties pat ierobežota mēroga diplomātiskās iniciatīvās.
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Kijiva nodevusi ASV sarunu vedējiem savus priekšlikumus kara izbeigšanas plānam, uzsverot, ka Vašingtona var palīdzēt stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un palielināt spiedienu uz Krieviju. Savukārt aģentūra Reuters iepriekš ziņoja, ka Ukraina caur starpniekvalsti nodevusi Maskavai priekšlikumu pārtraukt triecienus Melnajā jūrā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
