29. oktobris vēsturē un senās avīzēs. Pirmā tanku kauja militārajā vēsturē

Pirms 90 gadiem, 1936. gada 29. oktobrī, pie Sesenjas pilsētiņas – aptuveni 40 kilometrus no Madrides – Spānijas Pilsoņu kara laikā notika pirmā tanku kauja militārajā vēsturē. Tajā no vienas puses piedalījās padomju ražojuma tanki "T-26", kas bija atsūtīti palīgā republikāņiem, bet no otras – itāļu tanketes "Ansaldo" – Benito Musolīni Itālijas palīdzība ģenerāļa Franko nacionālistiem.

Jāatzīmē, ka republikāņu tanku rotu komandēja PSRS armijas kapteinis latvietis Pauls Tiltiņš (1903–1943), kurš Spānijā uzstājās ar segvārdu Pols Armāns vai Kapteinis Greizers. Padomju tanki un to apkalpes pēc Spānijas kreisās valdības lūguma ar kuģi ieradās valstī 15. oktobrī, pavisam nedaudzas dienas pirms mešanas kaujā. No republikāņu puses tas bija izmisuma solis, jo nacionālistu kājnieku un tehnikas kolonnas strauji virzījās uz Madridi un tam brīdim modernie padomju tanki šķita vienīgais līdzeklis, lai neļautu nacionālistiem ieņemt galvaspilsētu. Armāna tanku reids patiešām aizkavēja Franko karaspēka nodomu ieņemt Madridi frontālā uzbrukumā. Kaut 1936. gada novembra otrajā nedēļā uzbrukums Madridei atjaunojās, tas vairs neritēja tik enerģiski. Nacionālisti baidījās jauna tanku uzbrukuma. Par pašu Sesenjas kaujas rezultātu ziņas ir pretrunīgas. Atkarībā no vēstītāja iznīcināto itāļu tankešu skaits svārstās no vienas līdz vienpadsmit, taču skaidrs, ka Franko piekritēju zaudējumi bija jūtami kā kājniekos, tā tehnikā. "Ansaldo" tomēr visos parametros bija tehniski vājāks par "T-26". Padomju versijā Armāna-Tiltiņa tanks esot sašāvis trīs pretinieka tankus, par ko kapteinis saņēma Padomju Savienības varoņa "Zelta zvaigzni" un paaugstinājumu par majoru. Vienlaikus arī nacionālistiem izdevās iznīcināt četrus padomju tankus un trīs sabojāt, turklāt izrādījās, ka ļoti efektīvs līdzeklis ir pudeles ar degšķidrumu, vēlāk pazīstamas kā "Molotova kokteiļi".

Spānijas pilsoņu kara tanku pielietojumu un Sesenjas kauju 30. gadu beigās steidza analizēt daudzās Eiropas militārajās augstskolās un institūtos, jo praktiskas pieredzes tanku lietošanā, ja darīšana ar līdzvērtīgu pretinieku, lāgā nebija. Secinājumi bija šādi: tanki var būt efektīvi triecieniem pa nesagatavota pretinieka kolonnām, taču no tiem maz jēgas, ja uzbrukumam neseko kājnieki un ja pretinieks sagatavojies uzbrukumu atvairīt ar prettanku ieročiem. Vēl izrādījās, ka ar tābrīža sakaru sistēmu attīstības līmeni savstarpējā saziņa tanku vienībā uzbrukuma laikā ir ļoti apgrūtināta un praksē vislabāk sekot komandiera tanka piemēram.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Sociāldemokrāts", 1926. gada 29. oktobrī

Meitās iešana – tautiska ieraža, kultūras tradīcija. Jelgavas apriņķa miertiesnesis iztiesājis prāvu pret brašu lauku puisi Pēteri N. Sūdzētāja - 21 g. v. S., saimnieka meita. Uz tiesneša jautājumu, vai puisis atzīst sevi par vainīgu, ka tas naktī uz 7. septembri pa vaļēju logu iekāpis sūdzētājas guļamistabā, to apkampis, gribējis noskūpstīt utt., puisis vaļsirdīgi atbild: jā. Šis pavasarī strādājis sūdzētājas mājā kā būvstrādnieks. Sadraudzējies un bieži naktīs apciemojis S. Vasarā strādājis citur, bet rudenī apmeties kaimiņos un naktī nācis atkal apciemot S. Šis pa logu iekāpis istabā. S tumsā uzrunājusi: "Kādēļ tu, Jāni, tik vēlu nāci?" Puisis, zinādams, ka šis nav nekāds Jānis, bet gan Pēteris, nav atbildējis ne vārda, lai tā viņu nepazītu. Tad viņa sākusi aptaustīt Pētera seju un no ataugušās bārdas to pazinusi. Viņa sacījusi: "tu neesi vis Jānis, bet Pēteris", un sākusi bļaut. Pēteris nu meties pa logu laukā, uzdūries virsū kādam solam, to apgāzis un ar troksni sacēlis kājās visu māju. Pēc puiša paskaidrojumiem, ievērojamu runu turējis viņa advokāts Krinģelis. Tas teicis, ka S. kā pieaugušai jaunavai jāzinot, ka meitās iešana neesot nekāds apvainojums. "Tā ir mūsu vecvecā tautiskā ieraža no senču laikiem, tā sakot, kultūras tradīcija. Pēteris N. esot darījis tikai to, ko visi darot." Neraugoties uz ievērojamo runu, miertiesnesis tomēr Pēteri S. sodījis ar 10 latu naudas soda.